EM apstiprina, ka vēja tuneli nepārdeva izsolē
Paula Krišjanko, Kristiāns Starko26.01.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce apstiprina, ka Latvijas paviljons Šanhajas World Expo izstādē jeb SIA Aerodium veidotais vēja tunelis nav pārdots izsolē. Pārdošanas darījums noticis, ar pircēju brīvi vienojoties par cenu.
Kā teica Juris Pūce, izsolē pieteikušās divas Ķīnas kompānijas, tomēr izsole beigusies bez rezultātiem. „Tādēļ tika nolemts pārdot paviljonu par brīvu cenu. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums nosaka, kā drīkst pārdot kustamu mantu. Latvijas paviljons Šanhajā ir kustama manta, jo tā ir pagaidu būve. Kustamu mantu drīkst pārdot par brīvu cenu,” skaidro J.Pūce.
Ekonomikas ministrija gan sākotnēji oficiāli izplatīja pretrunīgu un neizprotamu informāciju, no kuras varēja saprast, ka paviljons pārdots izsolē. Par sekmīgu izsoli publiski paziņoja Aerodium īpašnieks Ivars Beitāns (attēlā) brīdī, kad vēl nebija vienošanās ar potenciālo pircēju, un bija skaidrs, ka izsole beigusies bez rezultāta.
Pārdodot Latvijas paviljonu izstādē World Expo, bija plānots atgūt daļu no tā izveidē ieguldītajiem 2,5 miljoniem eiro, taču pirmais mēģinājums izgāzās, jo izsolei nepieteicās neviens pretendents. Neoficiāla informācija liecina, ka arī otrais mēģinājums izsolīt vēja tuneli ar 700 tūkstošu latu sākuma cenu cieta fiasko – otrdienas rītā, kad Ķīnas pilsētā Šanhajā bija jānotiek izsolei, neviens no izsoles dalībniekiem nav izrādījis ne mazāko vēlēšanos piesolīt to iegādāties kaut par sākuma cenu.
Kā zināms, 700 tūkstoši latu nebūtu vienīgā summa, kas jāmaksā pircējam, jo tuneļa ražotāji Aerodium izsoles summai pieplusojuši vēl 400 tūkstošus latu nojaukšanas, pārvešanas un uzstādīšanas izmaksas, kuras jāmaksā, neatkarīgi no izsolē nosolītās cenas Latvijas valstij. Tieši šis konstantais un firmai pieprasītais maksājums padarīja piedalīšanos izsolē mazāk pievilcīgu.
Kad izrādījies, ka arī otrajā izsolē neviens neizrāda vēlmi to pirkt par valsts noteikto sākuma cenu, Ekonomikas ministrijā veselai ierēdņu armijai uzdots izdomāt labāko attaisnojumu, kādēļ tad arī šoreiz izsole nav notikusi. Taču tad kā zibens no skaidrām debesīm nācis Aerodium valdes priekšsēdētāja Ivara Beitāna paziņojums medijiem, ka izsole ir notikusi, tikai par cenu un citiem izsoles notikumiem viņš nebija gatavs bilst ne vārda, norādot, ka sīkāka informācija jāprasa no valsts.
Tad Ekonomikas ministrija domājusi plānu B. Vispirms dots rīkojums pārdot tuneli par cenu, kādu ir gatavs maksāt kāds no pretendentiem, jo izsolei dalībnieki bija pieteikušies. Potenciālie pircēji ātri sapratuši, ka Latvijas valsts nonākusi sprukās un par cenu var diņģēties, un nokaulējis 75 tūkstošu zemāku cenu.
Līdz ar to Ekonomikas ministrijai nācās nākt klajā ar diezgan neizprotamu skaidrojumu – izsole notikusi, paviljons pārdots, taču pārdošanas procesā cena uz tehnisko izmaksu rēķina samazināta par 9%. Elementāra loģika gan liedz izprast, kā izsolē ar plānotu augšupejošu soli iespējams samazināt cenu, bet ar šo detaļu skaidrojumu Ekonomikas ministrija sevi neapgrūtina.
Tagad Ekonomikas ministrijai jādomā jauni līkloči, kā šo izsoli padarīt likumīgu, jo izsoles sākuma cenu apstiprina Ministru kabinets un neviens nebija ļāvis vēja tuneli pārdot par zemāku cenu.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
