Ekonomikas ministrijas ierēdņi halturējuši arī darba laikā un bez kādas vadības atļaujas
L. Lapsa18.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrijas vadība gan spēja uzrādīt oficiālu atļauju diviem augstiem ministrijas ierēdņiem piepelnīties kādas privātfirmas seminārā, kas aizvadītajā nedēļā notika darba laikā, par kuru ierēdņiem tiek maksātas algas no nodokļu maksātāju kabatas. Taču, kad Pietiek rīcībā otrdien nonāca ziņas par kādu šā gada martā notikušu līdzīgu semināru, kurā tāpat bijusi pieteikta abu ierēdņu uzstāšanās, Ekonomikas ministrija bija spiesta atzīt, ka uz šo semināru nekāda atļauja nav prasīta un arī izsniegta.
Kā Pietiek jau ziņoja, aizvadītajā nedēļā seminārā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi ikviens interesents par 40 latiem darba laikā varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Abi ierēdņi savā no nodokļu maksātāju līdzekļiem apmaksātajā darba laikā šīs un, spriežot pēc viņu amatpersonas deklarācijām, arī citu privātfirmu semināros uzstājas par samaksu: kā rāda Audera deklarācija, viņš šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus, bet Oša tajā sapelnījusi 205 latus.
Kad Pietiek aizvadītajā ceturtdienā jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ošai un Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums, un tikai darba dienas beigās nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Faktiski identiskie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces lēmumi par atļaujas došanu Auderam un Ošai darba laikā piepelnīties privātfirmas seminārā bija pamatoti ar to, ka šādos semināros viņi uzstāsies tikai paretam un „darba laika kavējumu kompensēs ar četrām papildus stundām virs noteiktā darba laika attiecīgajā nedēļā”.
Taču otrdien Pietiek rīcībā nonāca sludinājums, no kura izrietēja, ka līdzīgā seminārā Oša un Auders piedalījušies arī šā gada 10. martā. „Ekonomikas ministrija ar atļaujām Auderam un Ošai izgāzās. Lai arī uztaisīja atļauju ar atpakaļejošu datumu, taču padarīja situāciju komiskāku, jo jau 10.03.2011. vadīja maksas semināru. Abos maksas pasākumos abi ierēdņi kā lektori. Ja atļauja ir beztermiņa oktobra semināram, tad bez lielākas dokumentu viltošanas iepriekšējos kā saskaņotus pasākumus no ministrijas pamatot būs ievērojami grūtāk,” šo sludinājumu ironiski komentēja to iesūtījušais Pietiek lasītājs.
Viņam izrādījās taisnība – otrdienas vakarpusē Ekonomikas ministrija atzina, ka „šādas atļaujas abām amatpersonām nav izsniegtas”. Pagaidām nav zināms, vai pēc šī fakta atklāšanas pret abiem ierēdņiem tiks veiktas kādas sankcijas sakarā ar darba laika pavadīšanu, privāti piepelnoties.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
