Iesaki rakstu: 
Neslēpšu, mūsdienu sabiedrība saistībā ar pēdējiem notikumiem ir ļoti aizdomīga, ja tiek runāts par labiem amatiem valsts pārvaldē vai arī pašvaldībā. Reizēm kaut kāda loģiskā saikne ir redzama uzreiz un pat ar neapbruņotu aci, reizēm atkal jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Kurš to var uzminēt, kurš kuram savulaik ir bijis klasesbiedrs, draugs vai citādāks labvēlis.
Labi, tagad pie lietas: nesen par “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāju iecelta līdzšinējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa.1 It kā atrauti skatoties nekā aizdomīga – viss kā parasti ir noticies godīgi un objektīvi, konkursā uz valdi bija pieteikušies 176 kandidāti, bet….
Kaut kur šis vārds un uzvārds jau man šķita pazīstams, īpaši, ka visnotaļ zīmīgs, un tamdēļ nepaslinkoju un ar google palīdzību mēģināju sameklēt ko vairāk. Neslēpšu, atrastā informācija vismaz mani neatstāja vienaldzīgu.
Jau iesākumā – oficiālais ieņemamo amatu saraksts ir gana plašs. Proti, darba pieredze valsts pārvaldē ir liela. Bet te jautājums – kādu apstākļu vai motīvu vadīta Dž.Innusa pati ir pieteikusies konkursā uz valdes locekļa amata vietu? Īpaši, ja redzams, ka ar labi apmaksātiem amatiem viņa vienkārši ir lolota.
No publiski pieejamām valsts amatpersonu deklarācijām, redzamas no 2000.gada, var ieraudzīt šādu ainu:
No 2000.gada līdz 2004.gadam - daļas vadītāja – Ekonomikas ministrijas Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
2005.gadā - Ekonomikas ministrija, departamenta direktore.
2006.gadā - Akciju sabiedrība "Rīgas siltums", Padomes locekle.
2007.gadā - Ekonomikas ministrija, departamenta direktore.
2008. – 2009.gads – Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietniece.
2010. – 2018.gads – Satiksmes ministrija, valsts sekretāra vietniece.
Turklāt 2018.gadā paralēli ir veikti arī šādi amata pienākumi:
VAS Starptautiskā lidosta Rīga kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas gaisa satiksme kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
VAS Latvijas dzelzceļš kapitāla daļu turētāja pārstāvis;
Valdes locekle Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.
Tiesa, 2018.gadā atalgojums saņemts no: Satiksmes ministrija, Alga 30592.97 EUR; Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Alga 51004.47 EUR
2018.gada amatu pienākumu saraksts iespaidīgs. Savukārt, runājot par atlīdzību, izskatās, ka atalgojums par darbu Liepājas speciālā ekonomikas zonas pārvaldē ir par 20411,5 EUR labāk apmaksāts nekā darbs pamatdarbā. Turklāt - kā iespējams tos visus darbus kvalitatīvi paveikt? Īpaši, ja viena darbavieta atrodas Rīgā, otra Liepājā.
Savukārt 2019.gada 28.februārī Dž.Innusa iecelta Rīgas Brīvostas valdē,2 kur, kā zināms, arī tiek maksāta laba alga.
Izskatās, ka Dž.Innusai labi apmaksāti amati birst kā no pārpilnības raga. Tas nekas, ka, saprātīgi domājot, nav pat iespējams iztēloties, cik stundas diennaktī jāstrādā, lai tos visus darbus apdarītu. Par padarīto darbu apjomu informācijas nav, bet par gūtajiem ienākumiem kopumā jau šis tas ir parādījies iepriekš.
Proti, 2016.gada 6.jūnija nra.lv bija publiskots raksts “Arī valsts pārvaldē ir simtstūkstošnieki”, kurā minēts: Otrajā vietā ir Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura, pildot pienākumus valsts pārvaldē, kopā pērn guvusi 105 600 eiro ienākumus. Tos veido alga pamatdarbā, kā arī «u.c. ienākumi» par darbu Ventspils brīvostas pārvaldē un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Bez pamatdarba Dž. Innusa ieņēmusi vēl astoņus amatus, un tas, izrādās, nebūt nav rekords.3
Piekritīsiet – tas viss izskatās vairāk nekā iespaidīgi. Tomēr, visā šajā medus mucā ir arī kāda karotīte darvas, kura, iespējams, parāda, kādēļ tik liela labvēlība ir šai ierēdnei.
Darvas karotīte parādās 2013.gadā, kad Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” atklājis, ka Satiksmes ministrijā izveidots speciāls amats tā brīža Saeimas deputāta Andra Buiķa (“Vienotība”) dēlam, dzejniekam Emīlam Buiķim. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa noliedz, ka kāds no ,,Vienotības” pārstāvjiem būtu mudinājis pieņemt darbā Buiķi. Taču apstiprina, ka ,,nevienai citai kapitālsabiedrībai šādi speciāli koordinatori nav un nebūs”.4
Iepriekš minēto “darvas karotīti” katrs var tulkot, kā tikai vēlas, bet – pie rokas neesi pieķerts, tātad... Tomēr, saprātīgi domājot, rodas vairāki jautājumi.
Proti, netika teikts, ka neviens no Vienotības ar viņu par šo jautājumu nav runājis. Runāšana ir viena lieta – mudināšana pavisam cita. Pilnīgu neloģisku ainu veido arī tālāk minētais - ,,nevienai citai kapitālsabiedrībai šādi speciāli koordinatori nav un nebūs”. Interesanti, kādu apstākļu dēļ konkrētajā gadījumā šāda amata vieta tika izveidota. Nejaušība? Piedodiet, kaut kā tam nu noteikti negribas ticēt.
Visbeidzot, kāda tad šī raksta jēga? Man nav pamata apšaubīt Dž.Innusas darba spējas un kompetenci, bet piekritīsiet - redzot amatu izklāstu un saņemtos atalgojumus, rodas ļoti daudz jautājumu, kādēļ viena ierēdne tiek aplaimota ar labi apmaksātiem amatiem, turklāt vairākiem vienlaikus. Pieļauju domu, ka pašlaik uz šiem jautājumiem atbildes neatrast, bet šāda darba varone jāatceras, un, mazums, pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/par-rigas-satiksmes-valdes-priekssedetaju-iecelta-dzineta-innusa.a343478/
2 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rigas-brivostas-valde-iecel-zepu-rebenoku-un-innusu.d?id=50868961
3 https://nra.lv/latvija/174679-ari-valsts-parvalde-ir-simtstukstosnieki.htm
4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sm-izveidots-specials-amats-dzejniekam-deputata-delam.a54776/
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
