Dūklavs norobežojas no atbildības par "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņām", taču "starplēmumi" esot pieņemti
PIETIEK08.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija norobežojas no jebkādas atbildības par Pietiek jau vairāk aprakstītajām "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņām", kuru ietvaros Latvijas iedzīvotāju iepazīstināšana ar pienu, piena produktiem un aitas gaļu saskaņā ar šo kampaņu organizētāju iecerēm tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas vien izmaksās vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Pietiek šodien publicē ministrijas sagatavotās atbildes par šo tēmu, no kurām gan skaidri izriet - Jāņa Dūklava vadītā ministrija tomēr paklusām ir pieņēmusi "starplēmumus" par abu projektu atbalstīšanu.
"Zemkopības ministrija nelemj par iepirkumiem, kā arī nevērtē īstenotājorganizācijas (pasākumu izpildītāja) atbilstību. Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros 2014.gada 28.novembrī lēma par iesniegto programmu atbilstību kvalitātes kritērijiem, kas noteikti MK 31.10.2006. noteikumu Nr. 894 13.punktā (programmas vispārējie mērķi; programmas kvalitāte un efektivitāte; programmas nozīme Eiropas Savienībā; programmas rentabilitāte).
Iepirkuma organizēšanas kompetence noteikta EK Regulas Nr.501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula Nr.3/2008 par informāciju un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs, 8.panta 3.punktā, kas paredz, ka programmu īstenošanai katra programmas iesniedzēja organizācija konkursa kārtībā izvēlas vienu vai vairākas īstenotājorganizācijas.
Vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrijas pieņemtie lēmumi par projekta atbalstīšanu ir starplēmumi, kuru spēkā stāšanās iespējama tikai pēc EK labvēlīga lēmuma pieņemšanas..
Zemkopības ministrijas sagatavotās informācijas pieprasīšanai nepieciešams ievērot likumā noteiktās prasības. Proti, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta trešās un ceturtās daļas prasībām gan vispārpieejamas, gan ierobežotas pieejamības informācija pieprasāma rakstveidā vai elektroniskā veidā ar drošu elektronisko parakstu. Turklāt ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas gadījumā nepieciešams norādīt informācijas pieprasījuma pamatojumu un mērķi, kādam tā tiks izmantota.
Iesniedzējorganizācija, aizpildot standartizētu pieteikumu veidlapu, sadaļā „Vispārējais konteksts – tirgus situācija un pieprasījums” pamato iesniegtās programmas īstenošanas nepieciešamība – šādus pamatojumus abas organizācijas arī iesniedza.
Papildus norādām, ka 2013.gadā izstrādātājā dokumentā „Latvijas aitu audzēšanas nozares attīstības stratēģija līdz 2023.gadam” un 2012.gadā izstrādātājā dokumentā „Piena nozares attīstības virzieni līdz 2020.gadam” tika analizēta un pētīta situācija attiecīgi aitas gaļas un piena nozarēs un izvirzīti darbības virzieni, ar kuru palīdzību tiktu veicināts šo produktu patēriņš. Abos dokumentos kā viens no pasākumiem produktu patēriņa veicināšanai tika paredzēts izstrādāt sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas programmas.
Attiecībā uz līdz šim veiktajām kampaņām šajās nozarēs norādām, ka laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam biedrība „Siera klubs” sadarbībā ar īstenotājorganizāciju SIA “Mārketinga komunikāciju aģentūra AD ASTRA” realizēja programmu „Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem” ar kopējo budžetu 347 978 EUR.
Īstenojot programmu tika sasniegti šādi rezultāti:
o Piena produktu ražošanas apjomi Mārketinga programmas pētījuma gados pakāpeniski palielinājās;
o Programmas realizācijas laikā arvien lielāku īpatsvaru eksportā veidoja piena produkti ar lielāku pievienoto vērtību – siers un biezpiens, skābpiena produkti;
o Aptauju dati apstiprināja, ka apmēram 40% respondentiem ir palielinājies siera, biezpiena un skābpiena dzērienu patēriņš uzturā;
o Mārketinga programmas norises laikā palielinājās iedzīvotāju skaits, kas ikdienā lieto piena pārstrādes produktus;
o Programmas ietvaros veiktie mārketinga pasākumi, reklāmas un aktivitātes ir uzrunājušas iedzīvotājus, populārākie informācijas avoti: Latvijas televīzija, „Latvijas avīze” un „Mājas viesis”, stabilu popularitāti bija ieguvuši ikgadējie pasākumi „Piena produktu balle”, arvien lielāks iedzīvotāju skaits piedalījās pasākumos un semināros, lai iegūtu informāciju par sieru, un citiem piena pārstrādes produktiem, to nozīmi un izlietošanas iespējām uzturā.
Reklāmas kampaņas aitu gaļas sektorā līdz šim Latvijā netika veiktas.
Eiropas Savienība atbalsta atsevišķus veicināšanas pasākumus (dalība izstādēs, reklāma, bukletu iespiešana, semināru organizēšana utt.), kas veicina patērētāju izpratni par Eiropas pārtikas augsto kvalitātes līmeni iekšējā (Eiropas Savienības) un ārējā tirgū.
Lauksaimniecības produktu veicināšanas programmas var tikt īstenotas tikai tādās produktu grupās, kuras nosaka Eiropas Komisija.
Atbalstāmais tematu un produktu saraksts norādīts EK Regulā Nr501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula Nr3/2008 par informāciju un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs.
Programmu izstrādā programmas iesniedzējorganizācija (biedrība, nodibinājums, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ražotāju grupa vai ražotāju organizācija), kurā pārstāv konkrēto lauksaimniecības preču grupu, kas ir atbalstāmo produktu sarakstā. Programmu iesniegšana ir balstīta uz brīvprātības principa."
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
