Bordāns norūpējies, lai tiesu izpildītāji, notāri, advokāti saņemtu valsts palīdzību krīzes laikos
Pietiek lasītājs09.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstsvīri ar lepnumu paziņo, ka atbalsts Covid-19 ierobežošanas pasākumiem nu jau sasniedzis 4 miljardus eiro. Tomēr, īsti nav skaidrs, kam un kur aizies šie naudas līdzekļi. Loģiski būtu, ja primāri valsts atbalstu saņemtu visneaizsargātākie sabiedrības locekļi un uzņēmumi, kas cieš visvairāk. Piemēram, tiesu izpildītāji, notāri un advokāti. Jā, ne bezdarbnieki, bet tiesu izpildītāji, notāri un advokāti, - tieši tā uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tieslietu ministrs 7.aprīlī kā steidzamu nosūtīja finanšu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei vēstuli, kurā norādīts par nepieciešamību sniegt valsts atbalstu brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem.
Vēstulē norādīts, ka ir jāatbalsta notāri, jo samazinās civiltiesisko darījumu skaits, klienti izvēlas atlikt darījumu slēgšanu un citas darbības, līdz ar to krītas pieprasījums pēc notariālajiem pakalpojumiem un attiecīgi samazinās notāru ieņēmumi.
Papildus notāriem ir jāatbalsta arī advokātu biroji, jo ārkārtējās situācijas norādījumu un to radušos seku rezultātā, vērojams ienākumu kritums arī advokātu birojos.
Savukārt tiesu izpildītāji ir jāatbalsta, jo uz ārkārtējās situācijas laiku ir apturama administratīvo aktu piespiedu izpilde, kā arī tiek prognozēts, ka samazināsies piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits.
Protams, ka dzīve ārkārtas situācijas laikā nenorit kā ierasti, tomēr vai tiešām tiesu izpildītājiem, notāriem un advokātiem nepieciešams valsts atbalsts?
Dzīve nav pilnība apstājusies ārkārtas situācijas dēļ, uzņēmumi un iedzīvotāji slēdz darījumus un, kā tas bija pirms ārkārtas situācijas, arī izmanto notariālus pakalpojumus, jo atsevišķos gadījumos likumi nosaka, ka attiecīgiem darījumiem un dokumentiem jābūt noformētiem notariāla formā. Turklāt notāriem ir visas iespējas sniegt pakalpojumus arī attālināti.
Pasākumi vīrusa izplatības mazināšanai nav kļuvuši par šķērsli arī tiesu funkcionēšanai. Vienīgā izmaiņa tiesu darbībā ir tikai, ka mutvārdu tiesas procesi, kas nav saistīti ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un steidzamību (piemēram, jautājumi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu, u.c.), ir noņemami no izskatīšanas un pārceļami. Tomēr viss pārējais notiek kā līdz šim. Personas var iesniegt prasības, tiesa izskata rakstveida procesus, pieprasa paskaidrojumus lietas dalībniekiem, veic citas ierastas darbības. Advokāti pelna iztiku ne tikai ar tiesvedību, bet arī, sniedzot juridiskos pakalpojumus. Tādejādi advokātu birojiem darbi arī turpinās.
Kaut arī Saeima ar likumu uz ārkārtējās situācijas laiku apturēja administratīvo aktu piespiedu izpildi, tomēr tiesu izpildītāji nenodarbojas tikai un vienīgi ar administratīvo aktu piespiedu izpildi. Lielāko daļu no tiesu izpildītāju ienākumiem veido ienākumi no izpildu lietām par civiltiesisko parādu piedziņu.
Administratīvo aktu piespiedu izpildes lietas ietekme uz tiesu izpildītāju ienākumiem ir minimāla, jo pirmkārt, šādu lietu tiesu izpildītajiem ir nedaudz salīdzinājumā ar civiltiesiskām lietam, otrkārt, šādas lietas nav tik ienesīgas tāpēc, ka tajās nefigurē tādas summas, kādas figurē civiltiesiskajās lietās, kā arī bieži vien, izpildot administratīvos aktus, vispār neko nav iespējams dabūt.
Domāju, ka sabiedrība labi atceras raidījumus un rakstus par tiesu izpildītāju ienākumu apmēriem (simti tūkstoši gadā), par advokātu biroju ienākumiem, no kuriem tiek un netiek maksāti nodokļi (nodokļu optimizācija), un par notāru ienākumiem, kas tikai nedaudz atpaliek no tiesu izpildītāju ienākumiem.
Kāds var teikt, ka tiesu izpildītāji, notāri un advokāti arī ir cilvēki un viņiem ir tiesības uz valsts atbalstu. Bet vai primāri šāds valsts atbalsts nav jāsniedz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem un uzņēmumiem, kas cieš visvairāk? Un pie kuriem tiesu izpildītājus, notārus un advokātus nu nekādi nevar pieskaitīt.
Tikmēr vēl joprojām valsts nav pieņēmusi nekādus atbalsta līdzekļus bezdarbniekiem. Ja kāds piemirsa, tad no 1. janvāra tika samazināts bezdarbnieka pabalsta apmērs un izmaksas termiņš. Turklāt ir arī tādi bezdarbnieki, kuriem pabalsta izmaksa izbeidzas pirms krīzes situācijas vai krīzes situācijas laikā, un šie cilvēki šobrīd vispār neko nesaņem.
Ārkārtas situācijas dēļ vismaz divreiz sarucis darba sludinājumu skaits, kā arī tiek kolektīvi atlaisti cilvēki, samazinās darbavietu skaits. Šādos apstākļos atrast darbu nav tik viegli, un šiem cilvēkiem būtu primāri sniedzams valsts atbalsts. Bet tā vietā, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem kārtējo reizi tiek piemirsts.
Daži raksti par tieslietu ministra Bordāna aprūpētajiem sabiedrības pabērniem:
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tiesu-izpilditaju-elite-kluvusi-par-multimiljonariem/
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
