Biedrs majors var nepriecāties – PIETIEK lasītāju un komentētāju anonimitātei nekas nedraud
PIETIEK13.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir mazs skaidrojums visiem tiem Pietiek lasītājiem, kurus tuvākajās dienās var satraukt publiski apgalvojumi, internetā esot „noplūdusi visa "pietiek.com" datu bāze no 2010.gada līdz 2017.gada beigām”. Ja pavisam īsi, tad – biedrs majors var nepriecāties, Pietiek lasītāju un komentētāju anonimitātei nekas nedraud
Pirms nedēļas nezināmi labdari vērsās Pietiek ar, kā viņiem šķita, vilinošu piedāvājumu – viņu rīcībā esot nonākusi „visa pietiek.com datu bāze”, un viņi esot gatavi to mums atdot atpakaļ par nelielu, taisnīgu samaksu bitkoinos.
Bijām spiesti labdarus sarūgtināt – gan tāpēc, ka bitkoinu mums nav, gan tāpēc, ka, ja arī būtu, mēs tos noteikti bezjēgā netērētu.
Kāpēc bezjēgā? Tāpēc, ka tas, kas tiek saukts par „visu pietiek.com datu bāzi” patiesībā ir milzīgs datu lērums par to, kad un no kādas IP adreses it kā rakstīts viens vai otrs komentārs pēdējos septiņos gados.
Kāpēc „it kā”? Tāpēc, ka jau Pietiek radīšanas laikā mums šķita svarīgi parūpēties arī par lasītāju vārda brīvības aizsargāšanu, līdz ar ko mēs veicām veselu virkni praktiskas dabas pasākumus.
Cita starpā mēs arī nodrošinājām glītu un gaumīgu haosu IP adrešu reģistrēšanā – respektīvi, kad lasītājs vēlējās komentēt vienu vai otru rakstu, varēja gadīties, ka tiek reģistrēta viņa IP adrese, bet varēja gadīties arī, ka kāda pilnīgi cita.
Rezultāta ēnas puse bija tā, ka arī mēs paši nevarējām zināt, kas rakstījis to vai citu komentāru, un bija arī pagrūti regulēt viena un tā paša komentētāja vēlmi komentārus reizēm rakstīt dučiem un kāliem, - kā Jūs to noteikti esat pamanījuši.
Taču nav ļaunuma bez labuma – biedrs majors un jebkurš cits interesents tagad var izstiepties un sarauties, meklējot likumsakarības un mēģinot tās atsijāt no nejaušībām.
Līdz ar to mēs labprāt pārpublicējam nu jau „bezmaksas labdara” publicēto „visas pietiek.com datu bāzes” piedāvājumu: visi interesenti ir laipni aicināti to lejuplādēt un analizēt uz nebēdu. Varbūt kāda nebūt Drošības policija varētu pat uz nākamo gadu izdīkt budžeta palielinājumu ar mērķi – pētīt „visu pietiek.com datu bāzi”.:)
„Bezmaksas labdara” piedāvājums (saglabāta oriģinālrakstība):
„Labdien! Atradu, ka janvāra nogalē internetā noplūdusi visa "pietiek.com" datu bāze no 2010.gada līdz 2017.gada beigām.
Izsūtu šo materiālu plašam lokam ar personām, kam tas varētu interesēt. Atklātībai jābūt, tas ir jebkuras veselīgas sabiedrības pamatā - visu nepieciešams analizēt, noskaidrot un publicēt. Daļu kometāru raksta pats īpašnieks ar dažādiem segvārdiem, lai radītu sev tīkamu iespaidu, citi komentāri ir tādi, kas ļautu celt prasību civiltiesā, citi, savukārt, ir klaji dezinformējoši vai pārkāpj jebkuras ētikas normas. Tagad ir iespējams visiem analizēt un izvērtēt, kas slēpjas aiz šīs šķietamās interneta anonimitātes. Varbūt pat kāds cietušais beidzot varēs aiziet uz prokuratūru un uzrakstīt iesniegumu pamatojoties uz šiem publicētajiem datiem.
Vārda brīvība nenozīmē tiesības ķengāties. Pietiek slēpt un slēpties. Tur ir segvārdi, IP adreses, komentāri(arī dzēstie) un tā tālāk. Tehniskajos datos ir arī pārlūka un visādi citādi interesanti dati.
Pieejama šeit kā XLS: https://mega.nz/#F!fEg1TAzB!97Cnj_HHgNbZ_wdtAaA8cg vai https://files.fm/u/8n5r7c64
Vai arī šeit (ja nestrādā):
https://ufile.io/56nog (2017 gads)
https://ufile.io/vkqzf (2016 gads)
https://ufile.io/kfjdm (2015 gads)
https://ufile.io/pekks (2014 gads)
https://ufile.io/sx0os (2013 gads)
https://ufile.io/kwxuk (2012 gads)
https://ufile.io/d9wal (2011.gads)
https://ufile.io/c55z0 (2010 gads)
Raw SQL dati (speciālistiem): https://mega.nz/#!u4AjVK7C
Atslēga: !QOtmjTjc_Ao92TafjZN54hGkO4wLFY4o7KXr6p-LahM
Vai šeit: https://files.fm/u/cw5bdbzw
No kurienes šie dati?
Pirmatnējie dati ir atrasti šeit, krievvalodīgs forums: https://best-xakep.pro/threads/baza-dannyx-sajta-pietiek-com.22953
Привет друзья! Выкладываю в общий доступ базу PIETIEK.COM
Кому надо пользуйтесь!! Привет от Украинских киберактивистов))
Tur ir jāreģistrējas, bet norādītā saite ir šāda:
https://mega.nz/#!u4AjVK7C
Atslēga: !QOtmjTjc_Ao92TafjZN54hGkO4wLFY4o7KXr6p-LahM
Spriežot pēc visa kaut kur darknetā ir noplūduši ļoti daudz datu, tajā skaitā arī no pietiek.com.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
