Anna Potapova numur divi: jaunā „Olmafarm” vadītāja Milana Beļeviča savulaik bijusi Ludmila Breče
Pietiek lasītājs10.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Juta Strīķe nav vienīgā publiski zināmā persona, kas ir mainījusi ne tikai uzvārdu, bet – neskaidros apstākļos – arī vārdu: Lursoft datu bāzes rāda, ka arī advokāte Milana Beļeviča, kas nule kļuvusi par koncerna Olainfarm lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekli, savulaik ir saukusies pilnīgi citādi – Ludmila Breče.
Kā rāda publiskie dati, pašlaik 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča ir valdes locekle SIA Antik4Unik un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Taču ievērības cienīgs ir jau diezgan sen – 2005. gadā Milanas Beļevičas (tolaik vēl Brečes) un 1965. gadā dzimušā Aleksandra Beļeviča noslēgtais laulību līgums, saskaņā ar kuru faktiski visa manta kļuvusi tikai un vienīgi dzīvesbiedres īpašums.
Piecus gadus pēc kāzām slēgtajā laulību līgumā abi laulātie vienojušies, ka tikai un vienīgi sievas īpašums ir pieci nekustamie īpašumi Mārupē un Rīgā, kā arī kapitāldaļas uzņēmumā Doļina Sladostej, Pēc visa spriežot, runa ir par kādā ārvalstī reģistrētu uzņēmumu, jo Latvijā tāds nav oficiāli reģistrēts.
Ļoti iespējams, ka šāds līgums noslēgts, lai laulātā pāra īpašumus paglābtu no vīra saimnieciskās darbības radītām problēmām. Kā rāda Lursoft datu bāze, gadu gaitā ir tikuši likvidēti visi Aleksandra Beļeviča uzņēmumi, no kuriem pēdējais bijis Uzņēmums PĀRTIKAS GRUPA "LATVIJAS DZIRNAVNIEKS”, - šī SIA likvidēta pagājušā gada martā, lai gan Valsts ieņēmumu dienests tās darbu apturējis jau sen.
Līdz ar to pašlaik Beļeviču laulātais pāris joprojām kopā darbojas tikai abos nodibinājumos, no kuriem, piemēram, biedrība Kopīgā nākotne uzrādījusi tādus mērķus kā ES valstu sadarbības veicināšana kultūras jomā, Eiropas Savienības valstu kultūras vērtību popularizēšana, pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un sociālās atstumtības mazināšana
Taču, iespējams, visinteresantākais ir tas, ka gluži kā leģendārā Juta-Anna Strīķe-Potapova arī tagadējā Milana Beļeviča ir pilnībā mainījusi identitāti. Precīzais identitātes mainīšanas laiks nav zināms, taču Uzņēmumu reģistrs rāda, ka tieši ar tādu pašu personas kodu kā Milanai Beļevičai savulaik ir bijusi reģistrēta Ludmila Breče.
Par Beļeviču Breče ir kļuvusi pēc laulībām 2000. gadā, savukārt, kāpēc un kad Ludmilai bijis nepieciešams pārdēvēties par Milanu, - par to ziņu nav.
Foto no la.lv
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
