Iesaki rakstu: 
Par Vienotības pelēko kardinālu dēvētais Edgars Jaunups kopš 11. Saeimas sanākšanas vairs nav Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas politiskais padomnieks. To Pietiek ceturtdien apstiprināja pats Jaunups. Vienotības līdere Āboltiņa no komentāriem, kādēļ pieņēmusi šādu lēmumu, atturējās. Izskan dažādas versijas, kādēļ Āboltiņa neilgi pirms Vienotības kongresa nolēmusi vismaz šādi norobežoties no pretrunīgu reputāciju iemantojušā Jaunupa. Viena no versijām - Jaunups tiek nostumts, lai viņa pretrunīgā reputācija neapdraudētu Āboltiņas izredzes tikt ievēlētai par partijas priekšsēdētāju. Pēdējais piliens, iespējams, bijusi Jaunupa vārda parādīšanās Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas lietā.
Pats Jaunups, kurš, pēc Pietiek informācijas, devies trīs nedēļu ilgā atvaļinājumā uz eksotiskām zemēm, aiziešanu no Āboltiņas politiskā padomnieka amata pasniedza kā pats savu lēmumu. "Solvitas Āboltiņas padomnieks nebūšu tā iemesla dēļ, ka vēlos vairāk laika veltīt ar politiku nesaistītām lietām un izaicinājumiem. Turpināšu politikā vien strādāt kā Rīgas domes opozīcijas deputāts," norādīja Jaunups.
Politiķis pēc būtības neatbildēja uz Pietiek jautājumu, vai patiesībai atbilst informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesā pret bijušo Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu Vladimiru Vaškeviču atrodami arī Jaunupa sarunu ieraksti, kas, iespējams, izdalīti atsevišķā kriminālprocesā. "KNAB esmu vienu reizi aicināts sniegt manā rīcībā esošo informāciju par Vaškeviču jau sen. Statusa man šajā lietā nav. Vien liecības. Liecību saturu KNAB man liedz izpaust. Taču varu informēt, ka tās nesaturēja neko interesantu vai īpašu," ar īsziņas starpniecību norādīja Jaunups.
Neoficiāla informācija liecina, ka no Vaškeviča lietas atsevišķā kriminālprocesā izdalītie sarunu ieraksti met ēnu un rada ētiskas dabas jautājumus. Pašas Āboltiņas komentāru, kādēļ viņa atteikusies no Jaunupa politiskajiem padomiem, Pietiek ceturtdien iegūt neizdevās.
Jaunups jau sen bija viens no Āboltiņas tuvākajiem domubiedriem, bet savu statusu "legalizēja" pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kļūdams par Saeimas spīkeres politisko padomnieku. Tagad, pēc 11. Saeimas sanākšanas Āboltiņa izlēmusi Jaunupu no sava tuvāko loka vismaz formāli izstumt. Viena no versijām, ko Pietiek neoficiāli norāda atsevišķi Vienotības valdes locekļi, ir Āboltiņas vēlme izvairīties no jebkādiem šķēršļiem, kas varētu kavēt viņas ievēlēšanu par partijas priekšsēdētāju novembra otrajā pusē gaidāmajā kongresā.
Jaunupa neviennozīmīgā reputācija, par ko liecina kaut vai politikas kuluāros lietotā palama "kasieris", varētu būt viens no šādiem šķēršļiem. Lai gan uz āru šādi viedokļi nav nesti, neoficiālā līmenī atsevišķi Vienotības līderi pēdējā gada laikā pauduši, ka no Jaunupa būtu jānorobežojas, kā iemeslu minot viņa biežos neformālos kontaktus ar dažādiem uzņēmējiem, kas ne vienmēr ir saskaņoti ar partijas valdi. Īpašas pretenzijas pret Jaunupa pārspīlēto lomu nāca no Pilsoniskās savienības puses, kuras pārstāvjiem var būt izšķiroša loma Āboltiņas cerībās tikt ievēlētai par partijas priekšsēdētāju.
Viena no Pilsoniskās savienības un Vienotības līderēm Sandra Kalniete šā gada martā Pietiek norādīja, ka pēc partijas apvienošanās finansējuma piesaistes kārtībai jāmainās. "Tajā brīdī, kad izveidosies partija Vienotība, tad būs citas attiecības, un, protams, ka Vienotības valdē ir jābūt ļoti lielai skaidrībai gan par finansējumu, gan par procedūrām, un tas ir viens no uzstādījumiem, ar kuru Pilsoniskā savienība šobrīd iet uz vienotās partijas izveidi,” uzsvēra politiķe.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
