Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Gatis

27.04.2018. 19:39

Kam ir vajadzīga ekonomika un kam vide?
Paši sevi esam no seniem laikiem paverdzinājuši naudai un sistēmām ko nosaukuši par ekonomiku kurai visu laiku jāaug, realitātē kāpinām atsevišķu cilvēku bagādināšanos. Kopumā bezjēdzība.
Sačakarēsim vidi un nebūs ne mūs ne sūda ekonomikas.

Atbildēt

123

23.04.2018. 15:47

»

tādi esam

Ir pētījumi, ka saimnieciskā darbība,ievērojot vides aizsardzības intereses, ir ekonomiska...


Piekrītu. Latvija neizmanto iespēju saimniekot atbilstoši vides aizsardzības interesēm. Neizmanto ražot eko produktus.
Par mūsu zaļajiem ilūziju nav.

Atbildēt

VB

23.04.2018. 14:49

»

Virsraksts Delfos

"Dzeņu aizsardzības plāns desmit gadu periodam izmaksās 49 200 eiro


Nu, Tu vnk. nezini tāpat kā es, ko var izdarīt dzeņu labā ar 49 / 10 4000EUR gadā... Pat vienam dzeņu skaitītājam alga nesanāk. Toties es zinu, cik īstenībā tas dzenis skaists un derīgs putns!

Atbildēt

lasītājs

23.04.2018. 14:33

»

ui

bet no šeit minētās shēmas par 61 439 255 eiro cirtējiem? kā tu domā? ietekmēs viņu dzīvi


Oi, tā ir tikai maza daļa no vietējo meža cirtēju dzīvotņu uzlabošanas pasākumiem :D

Atbildēt

Uldis

23.04.2018. 14:04

»

Jā, bet

Bet tā OIK ieviešana jau tika pamatota ar dabai draudzīgās zaļās enerģijas ražošanas atbalstu, cīņu pret planētas sasilšanu, atjaunojamo enegoresursu izmantošanu. Par to, ka OIK realitātē ir tikai afēra, neviens jau neiebilst. Arī lielākā daļa dabas aizsardzības projektu ir tādas pašas afēras. Kā tu...


Tieši pateicoties OIK, saules enerģija ir kļuvusi konkurētspējīga un visā drīzumā būs viens no nergoresursu pamata veidiem, tātad tās subsidēšana ir nesusi augļus. Tas nekādi nav pielīdzināms Vienotības know-how, maksāt OIK par elektrību no importētās dabasgāzes.

Atbildēt

Jā, bet

23.04.2018. 13:23

»

Uldis

Vienotības čekas pakalpiņu OIK afērām nav nekā kopiska ar dabas aizsardzību


Bet tā OIK ieviešana jau tika pamatota ar dabai draudzīgās zaļās enerģijas ražošanas atbalstu, cīņu pret planētas sasilšanu, atjaunojamo enegoresursu izmantošanu. Par to, ka OIK realitātē ir tikai afēra, neviens jau neiebilst. Arī lielākā daļa dabas aizsardzības projektu ir tādas pašas afēras. Kā tu domā, vai no tā šeit minētā dzeņu aizsardzības plāna par 49 200 eiro, dzeņiem tiks kāds labums? Es domāju, ka tas plāns to dzeņu dzīvi ietekmēs tik pat, cik tie mūsu OIK maksājumi zemeslodes sasilšanu.

Atbildēt

laikam esi par Mazu

23.04.2018. 12:30

»

Mazais

Tas, ko raksta Ķers, es nelasu, jo galīgi garām


es gan lasu . Vieni no vissakarīgākajiem rakstiem. Iespējams, ka esi par mazu. Lai gan Viesturs raksta ļoti saprotamā valodā.

Atbildēt

Mazais

23.04.2018. 12:04

Tas, ko raksta Ķers, es nelasu, jo galīgi garām.

Atbildēt

jr

23.04.2018. 11:27

Makroekonomiskā līmenī vides aizsardzība valsts attīstību ilgtermiņā ietekmē pozitīvi, bet protams kādi "ekonomiskie aģenti" cietīs vairāk,bet kādi iegūs.

Atbildēt

tādi esam

23.04.2018. 11:25

Ir pētījumi, ka saimnieciskā darbība,ievērojot vides aizsardzības intereses, ir ekonomiska.
Diemžēl Latvijā vides aizsardzība pasliktinās.Piem., melno stārķu skaits kopš neatkarības atjaunošanas ir samazinājies par 2/3.
Nav jau arī politiskā atbalsta.
Mūsu Zaļā partija ir viltus zaļie, kas iet Lemberga,Dūklava un mezrūpnieku pavadā, kas uz mežu skatās kā uz burkānu lauku.

Atbildēt

!!

23.04.2018. 11:08

Mežacirtēji apmaksās savus “kliedzējkantorus” un kordirigentus arī turpmāk.

Atbildēt

beidzot jāsāk skatīties uz cipariem, KUR TAS SUNS APRAKSTS

23.04.2018. 10:20

Mežacirtēju koris kliegs un klaigās arī turpmāk, ka tiek putināti un spaidīti, jo tas viņiem ir reāli izdevīgi.
Kāpēc mežacirtējam pieteikties uz “Natura 2000” kompensācijām un saudzēt dabu, ja atbalsta likme mežacirtējam tikai par platību retināšanu vien ir 440 EUR/ha! Ja atbalsta likme tikai par pliku atzarošanu jaunaudzēs ir 611 EUR/ha !! Kāda vajadzība saudzēt dabu?! Kāds rezons nenovākt melnā stārķa vai mazā ērgļa ligzdu?!
Rezultātā šobrīd tiek dzīti rokā 3000 meža īpašnieku, kas “Natura 2000” kompensācijām nav pieteikušies. Kuriem daba ir “zem astes”. Nauda griež to viņu zemeslodi!

Atbildēt

atbalsts mežacirtējiem, skat. LAD informāciju

23.04.2018. 09:20

»

Virsraksts Delfos

"Dzeņu aizsardzības plāns desmit gadu periodam izmaksās 49 200 eiro


Atbalsts mežacirtēju dzīvotspējas uzlabošanā, meža zemju apgūšanā desmit gadu periodam ir 61 439 255.
Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas atņemta Latvijas ekonomikai! Konkurētspējīgu produktu ražošanai ar augstu pievienoto vērtību!

Atbildēt

Arī Viesturs

23.04.2018. 08:37

Kaut ko analizēt var tad, ja analīzei pieejamie dati vai apgalvojumi ir vienkārši pārbaudāmi un brīvi no slēptām ietekmēm!
Nekas tāds mūsdienu pasaulē pēc būtības nav iespējams tā vienkāršā iemesla dēļ, ka aprites cikli ilgst vairāku desmit vai vairāk gadu garumā un sistēmas nav noslēgtas !
Piemērs no nesenās vēstures - Skandāls ar riepu pārstrādi - valsts(is) no kuras tās tika ievestas iespējams varēja uzvaroši ziņot cik ļoti labi rūpējas par vides aizsardzību. Arī pie mums viss būtu "vislabākajā kārtībā", ja vien izdotos tās veiksmīgi "eksportēt" uz kādu "trešo valsti".
Vai kāds var apgalvot ka riepas patiešām tika eksportētas, neviss nonāca "mežā" vai tika tepat sadedzinātas ?!??! Un kas ar viņām iespējams notika citās valstīs ? Vai tās pa ceļam nonāca okeānā vai tika nelegāli sadedzinātas nezināmā vietā ??!?
Ja visiem šiem jautājumiem pretī nav reāli pārbaudāmas atbildes, bet "pareizi noformēti papīri", tad tā ir ulūzija par to cik "zaļu ilgstspējīgu" politiku mēs realizējām !

Atbildēt

.jā

23.04.2018. 06:59

»

to Andrejs

Dabas aizsardzîbai, pētniecībai utt. izmanto līdzekļus, lai uzturētu nodarbinātību. LU ir 200 profesori, tad vēl doktori utt. Vieiīgais, no kā jēga, ka pēdējos divos gados audzis ārzemju studējošo skaits, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā. Bet atdeves latviešu kultūrai nemana. Visa tā darbošanās pa...


Mežonīga mežu izciršana ir nejēdzīga. Arī lielkapitālistiska lauku apsaimniekošana manuprāt nevar būt vienīgais, uz ko tiekties.
Padomju laikā arī tiecās likvidēt viensētas. Beigās nācās atzīt, ka viensētu piemājas saimniecības dod apmēram trešdaļu no kopējās lauksaimniecības produkcijas. Turklāt tā ir ekoloģiskāka. Uz lieliem laukiem neiztikt bez zemei un cilvēkiem kaitīgas ķīmijas.

Atbildēt

Lūk,

23.04.2018. 06:28

nupat ierunājās latviešu deģenerāts, profesors, A. Priedītis. Viņš ir laimīgs par to, ka var noriet latviešu unterešu aizstāvjus kā Žuli. Ja skatās ļauni, jāveic tīrīšana un šādi puskrievu deģenerāti jālikvidē, attīrot vidi. Kultūrvidi.

Atbildēt

to Andrejs

23.04.2018. 06:25

Dabas aizsardzîbai, pētniecībai utt. izmanto līdzekļus, lai uzturētu nodarbinātību. LU ir 200 profesori, tad vēl doktori utt. Vieiīgais, no kā jēga, ka pēdējos divos gados audzis ārzemju studējošo skaits, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā. Bet atdeves latviešu kultūrai nemana. Visa tā darbošanās pa tukšo, izcērtot izniekojot dabas resursus ir mērķtiecīga kultūras kapitālisma realizācija, tostarp apzināti slepkavojot Latvijas ekonomiku. Cik ilgi tas turpināsies? Nav paredzams.

Atbildēt

Virsraksts Delfos

23.04.2018. 05:50

»

Žulis

Ķerus kungs! Nevajag te piesaukt Pasaules ekonomikas forumu, ilgspējīgas konkurences indeksu, plātīties ar pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem zīmētiem grafikiem un slavēt to Latvijas IKP pieaugumu. Tā visa ir tukša muldēšana...


"Dzeņu aizsardzības plāns desmit gadu periodam izmaksās 49 200 eiro"
Arī tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas atņemta Latvijas ekonomikai.

Atbildēt

Nepareizā adresē klaigā !

22.04.2018. 23:15

»

Uldis

Balso par NA! Balso par NA


Te nav priekšvēlēšanu mītiņš !

Atbildēt

Juris

22.04.2018. 21:44

Principā stāsts ir par to, kā mūsu mežsaimniecības un kokrūpniecības politika, kas ir līdz šim realizēta Latvijā, ir kaitējusi vides politikai un traucējusi kļūt mums bagātākiem, radot un attīstot pasaulē ļoti pieprasītus ekosistēmu produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
Tieši traucējusi kļūt bagātākiem.

Atbildēt

precīzi!

22.04.2018. 20:24

"sagandējot vidi, valstīm ir jābūt kļuvušām bagātākām un saprātīgākām. Trūkstot naudai vai saprātam, sabiedrība iet bojā, nevis pieņem stingrākus vides likumus un turpina pieņemties bagātībā.."

Atbildēt

Žulis

22.04.2018. 19:45

Ķerus kungs! Nevajag te piesaukt Pasaules ekonomikas forumu, ilgspējīgas konkurences indeksu, plātīties ar pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem zīmētiem grafikiem un slavēt to Latvijas IKP pieaugumu. Tā visa ir tukša muldēšana!
Ja kāds patiesi cenšas uzzināt vai un cik lielā mērā šobrīd izvērstais dabas aizsardzības biznes kaitē un ir kaitējis Latvijas ekonomikai, viņam ir jāapkopo dati par visām ražotnēm, kuras ir dabas aizsardzības vārdā nācies slēgt pa šiem gadiem, kuras dabas aizsardzības uzstādījumu dēļ ir nācies pārcelt uz citām valstīm, kuras dabas aizsardzības prasību dēļ ir bijušas spiestas sašaurināt vai pārprofilēt savu darbību un tad, izejot no šiem datiem, var aptuveni spriest par tā saucamās dabas aizsardzības ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Arī tas būs tikai aptuveni, jo šeit vēl nebūs ņemti vērā citi faktori, piemēram tas, cik ražotņu, pateicoties dabas draugu aktivitātēm un šajā sakarā izdotajiem normatīvajiem aktiem vispār pa šiem gadiem Latvijā nav attīstījušās un cik papildus līdzekļus Latvijas ekonomikai ir atņēmušas "dabas sargāšanas" vārdā uzstādītās prasības. Arī slavenais OIK, kas katru gadu Latvijas iedzīvotājiem atņem ap 300 miljoniem un tos pārsūknē privātajās kabatās taču ir dabas aizsardzības vārdā izperēts! Tā, ka nevajag te muldēt par to, ka nav iespējams atrast argumentus par dabas aizsardzības BIZNESA ietekmi uz valsts ekonomiku!

Atbildēt

Andrejs

22.04.2018. 19:45

Manuprāt kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lielākā daļa tā saucamo vides aizstāvju ar šo darbību vai darbības imitāciju veido savu personīgo ekonomiku, tas ir darbojas šai jomā tikai tāpēc, lai nopelnītu. Pārējie tā saucamie vides aizstāvji ar savu naivumu un pionieru entuziasmu palīdz ciniķiem nopelnīt. Iesaku vienkārši katram dzīvot saskaņā ar dabu, kuras sastāvdaļa esam arī mēs.

Atbildēt

Uldis

22.04.2018. 18:17

Balso par NA! Balso par NA!

Atbildēt

Uldis

22.04.2018. 17:17

»

Vides sargi aktīvi aizstāv putniņus un puķītes, bet cilvēku suga ir visvairāk apdraudēta un pakļauta slimībām. Neveselīgs uzturs, piesārņots pilsētas gaiss, saspiesta dzīvošana barā, kas veicina epidēmiju izplatīšanos - tie būtu iemesli, lai meklētu veselīgāku dz8ves veidu - prom no pilsētām. Bet valdība...


Nedzīvo bomžatņikā, nesmēķē, nedzer krutku, neēd krievu firmās taisītās desas, nededzini kūlu un svētā latviešu zemē mīli latviešu valsti un tautu un dzīvosi ilgi.
Par putniņiem un puķītēm arī nopelnīsi + punktus

Atbildēt

22.04.2018. 16:47

Vides sargi aktīvi aizstāv putniņus un puķītes, bet cilvēku suga ir visvairāk apdraudēta un pakļauta slimībām. Neveselīgs uzturs, piesārņots pilsētas gaiss, saspiesta dzīvošana barā, kas veicina epidēmiju izplatīšanos - tie būtu iemesli, lai meklētu veselīgāku dz8ves veidu - prom no pilsētām. Bet valdība pat veicina lauku pamešanu (pārcelšanās nodoklis, infrastruktūras likvidēšana laukos).
Nemaz nepieminot cilvēku sugas baltās rases iznīkšanu...

Atbildēt

Diemžēl

22.04.2018. 15:36

nav nekādas jēgas šādai analīzei. Latvijas ekonomika neko nevar ietekmēt, tā ir niecīga, attiecībā pret dabas aizsardzības prasībām. Visbīstamākais ir tas, ko lietojam pārtikā. Netīrais ūdens "no kāna" nekļūst labāks arī pēc vārīšanas, starojumi no mobil. t., teflons, E ķīmija pārtikas produktos, kuras uzdevums ir aizsargāt produktu, bet iznīcināt patērētāju. Mēs esam daba, ko paši ikdienā iznīcinām.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...