Un kā ar latviešu valodu sokas pašam „sabiedriskajam medijam”?
Pietiek lasītājs22.07.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lopkopis
27.07.2019. 12:06»
Muļķības, grafomāna Priedīša vārdā nosauktais pietiek.com. Tie ir divi dažādi reģistri - sarunvaloda un rakstu valoda. Sarunvalodā vaļības ir iespējamas un tiek pieļautas. Sarunvaloda nav barbarisms.
Kas ir "sākās kroplas dikcijas ēra sintezē ar" jūsu tekstā? Tikai vienas kļūdas piemērs. Varu atrast vēl vairākas. Tātad jūs esat plebejs?
Lopkopis
27.07.2019. 12:00Šī saraksta radītāji tiešām ir papūlējušies un aprakstā paši faktiski katrā punktā pielaiduši dažādas kļūdas. :) Cirst nav domāt.
zieģele
25.07.2019. 00:04te jau velk uz dzeltenajiem Delfiem ar zilo būrīti Dombura klubiņa ļaudīm. Pārāk daudz te piemēru publikai, kas nevienu grāmatu mūžā nav izlasījuši - un nevajag arī, jo ir taču soctīkli Tur jau viss labs- blogošanas maģistriem komunikācijās jau nav valoda jāmācās nevienu stundu Par to IZM izdētā standarta ietvaros. Nekādu kompromisu un te šupļinska kā mūris ar kvalitātes zīmi
Māris Rombergs
24.07.2019. 16:44»
Man arī būtu daudz ko teikt par šo nejēdzību! Vēl jau ir "sīkākas lietiņas", kā pilnīgi ausis bojājošie nepareizie platie un šaurie "e", pilnīgi idiotiski nepareizi lietotas lauztās un stieptās intonācijas... Kur nu vēl TV reportieri! Te domāju Valsts, centrālos kanālus. Lai savā mēlē runā reğionu TV, tas tikai bagātina valodu. Liekas, ka bērnudārzos un skolās arī valoda ir pabērna vietā?
jaaks
24.07.2019. 08:11nevis "vairāks stundas, dienas, minūtes atpakaļ", bet pirms vairākām stundām, dienām, minūtēm. Šo frāzi kļūdaini lieto politiķi, žurnālisti un daudzi citi.
tentiņš
24.07.2019. 07:59»
precīzi! Valoda vienmēr ir bijusi cilvēka otrā pase,faktiski pat pirmā, pēc tās mēs varam noteikt indivīda sociālo statusu, viņa intelektu. Padomju ideoloģija visus vienādoja, bet reizē arī deva iespēju pilnveidoties. Žargonu publiski izsmēja,"Asā slota" rakstīja par šedevriem kā "petroleju šauros kaklos nelej", " pasūtījumus izgatavo no pasūtītāju ādas", " guloš vērs ar kartpir".Savukārt, sākoties atmodai,nācās pārliecināties par faktu, ka sabiedrība kā sūklis un pilnīgi nekritiski uzsūca visu to zaņķa dvaku, kas aumaļām gāzās iekšā Latvijā... rezultāti ir tādi, kādi tie ir, jo mēs, diemzēl vai arī par laimi, neesam visi vienādi.
lauķis
24.07.2019. 05:48»
Ļoti precīzs apzīmējums:
"latviešu žurnālistikas kloākas “Delfi
Nu nelasi to Delfus,domājams ka neko no tā nezaudēsi,vienkārši ignorē ka tukšu vietu.
Ļoti precīzs apzīmējums:
24.07.2019. 00:53»
"latviešu žurnālistikas kloākas “Delfi”"...
infantilie skribenti ir tik aprobežoti, ka intensīvi dzēš komentārus ar ņirdzīgām norādēm uz kļūdām, taču kļūdas neizlabo.
Patriotiskais gars
23.07.2019. 22:03»
komats
varbut vajag skoläs mäcit pareizu latviesu valodu
pareizu latvuviešu valodu ieviesa ANTŪNS un "pareizrakstības intelektuāļu vienotā" komanda sākot gadus 25 atpakaļ.
pārvaldnieks
23.07.2019. 20:13Un par akcentu aizmirsa !
Valsts radio 1.programmā katrs otrais abu dzimumu pārstāvis izruna latviešu vārdus ar angļu vai krievu akcentu, uzsvaru liekot uz 3. vai 2. zilbi ( kā -pašizreklamētais homiķis Streips ).
Vēl trakāk ,kad uz katru zilbi. Un tad vēl "aktrises"iemanās bērnu pasakas ierunāt atskaņošanai bērniem.
Ne tikai radio- birojos leļļu balsīm un sašķobītu akcentu iemanījušies, ne tikai "sekretutkas" ,bet arī visādi "bārdaini -bikšaiņi".
Tas "latentums" spiežas pa visām šķirbām un galiem ārā.
Ruta
23.07.2019. 18:29Nu jau atkal latviešu valodas vietu valsts augstskolās skatīs Satversmes tiesa. Interesanti, ar ko tas beigsies?
„Runa” tomēr „iet” ...
23.07.2019. 18:11https://infoagentura.wordpress.com/2014/11/24/runa-tomer-iet-jeb-pardomas-par-latviesu-valodas-gramatiku/
tā viš i
23.07.2019. 15:26šādas "blusas noķert" var ikvienas uzstāšanās reizē. Dramatiskāka situācija iestājas, ja vārdu plūdos pazūd teicamā jēga, vai pilnīgi pretēji sagriežas idejas vektors un runas galā klausītājs vai lasītājs pazaudē sākumā pausto
Šis te raksts
23.07.2019. 13:40nav par jumsīm vai mumsīm, uz mumsīm tas te neattiecas, bet ir priekš tiem, kas nezin patrezējo parezrakstību.
zjb
23.07.2019. 13:38Bet pašu klajāko stulbību pat šie gudrinieki nespēj apjēgt: kalambūru "uz pusi mazāk", "uz pusi vairāk" masveidīgo lietošanu "divas reizes mazāk" vai "divas reizes vairāk" vietā
VB
23.07.2019. 12:43Ja tā ar būtu, tad latv. val. kļūtu gan nabadzīgāka, gan arī garlaicīgāka...
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
