Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
14.03.2015. 11:10
»
madrgis
dūšigāk jauki godam tas ulmaņa vēlas būt vepris parstrādājis pats uzliekot latvijai sankcijas nevajadzēs putinu ja ir šādi tautas mīļāki
dumš kā zābaks.
slimniekam
14.03.2015. 08:47»
madrgis
dūšigāk jauki godam tas ulmaņa vēlas būt vepris parstrādājis pats uzliekot latvijai sankcijas nevajadzēs putinu ja ir šādi tautas mīļāki
Vai tu vienreiz aizvērsies, pamuļķi?! Un zāles kādēļ pārtrauci dzert?
madrgis
14.03.2015. 07:20dūšigāk jauki godam tas ulmaņa vēlas būt vepris parstrādājis pats uzliekot latvijai sankcijas nevajadzēs putinu ja ir šādi tautas mīļāki ... .....
madrgis
14.03.2015. 07:19dūšigāk jauki godam tas ulmaņa vēlas būt vepris parstrādājis pats uzliekot latvijai sankcijas nevajadzēs putinu ja ir šādi tautas mīļāki ... ....
madrgis
14.03.2015. 07:19dūšigāk jauki godam tas ulmaņa vēlas būt vepris parstrādājis pats uzliekot latvijai sankcijas nevajadzēs putinu ja ir šādi tautas mīļāki ... ...
madrgis
14.03.2015. 07:19dūšigāk jauki godam tas ulmaņa vēlas būt vepris parstrādājis pats uzliekot latvijai sankcijas nevajadzēs putinu ja ir šādi tautas mīļāki ... .
madrgis
14.03.2015. 07:19»
Ēdelweiss
Kas vada to latvijā valdoso politmafijas klanun kloākas Saeima kliķei MK ...?????? Laimdota Straujuma.... Jā, ja tiesi ta pati sarkano fasistu-komunistu noziedzīgā režīma priekameita un politslampa =komSJUČKA Laimdota Straujuma
dūšigāk jauki godam tas ulmaņa vēlas būt vepris parstrādājis pats uzliekot latvijai sankcijas nevajadzēs putinu ja ir šādi tautas mīļāki ...
ritenis
13.03.2015. 23:19Lielu problēmu tur nav, jo darāmie darbi vien nedēļas laikā izdarāmi.Tas raksturīgs jebkurā nozarē. Tā vien liekas , ka esam pirmā valsts pasaulē un visi darbi darāmi no nules.
IMHO
13.03.2015. 14:54Njā likas kāpietiek.com ir neuzpērkams kantoris, bet nu ķēdite jau skaidri sāk iezīmēties. Jāaizsargā apaļkoku eksports uz ķinu. malači tā tikai turēt.
Garīgu spēju nespējnieks
13.03.2015. 12:12»
Ēdelweiss
Kas vada to latvijā valdoso politmafijas klanun kloākas Saeima kliķei MK ...?????? Laimdota Straujuma.... Jā, ja tiesi ta pati sarkano fasistu-komunistu noziedzīgā režīma priekameita un politslampa =komSJUČKA Laimdota Straujuma
ir tas, kam savas nepatikas un neapmierīnātības paušanai nav citu arugumentu un ieroču, kā vien prastās lamās ietvertai naida runai.
Un jo tuvāk kloākai tiek nonivelēts komentā paustais, jo košāk "izgaismojas" šāda indivīda kroplās garīgas spējas, kas, oponentam sūta viennozīgu "signālu" par indivīda acīmredzamu nespēju vārdiski argumentēti iebilst oponentam (šajā gadījumā raksta tematam).
Edge
13.03.2015. 11:23»
Žulis
Foršs, asprātīgs raksts! Ļoti patika...
"Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!"
1989. gadā iecelts par LPSR Dabas aizsardzības komitejas priekšnieka pirmo vietnieku, vēlāk, no 1990. līdz 1993. gadam, par Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju.
"Latvijā mežsaimniecības sistēma bija, šķiet, vienīgā nacionāli orientētā – te nelietoja krievu valodu lietvedībā, nebija krieviski runājošu priekšnieku un darbinieku. Visa sistēma bija nacionāla. Mežu nozari vadīja ministrs Leons Vītols, un viņa paspārnē droši jutās Dabas aizsardzības nodaļa, kuru vadīja Aivars Siliņš. Mežsaimniecība un dabas aizsardzība bija vienās rokās. Ministram Vītolam un nozares prominentajiem mežkopjiem varam pateikties par to, ka Latvijas neatkarības sākuma gados mēs saņēmām mežus, pieaudzētus līdz ciršanas vecumam, simtiem tūkstošu hektāru platībā, un tad, kad atjaunojām neatkarīgu valsti, mums bija resursi, ko ieguldīt attīstībā. Leons Vītols uzskatīja: kāpēc cirst savus mežus, ja lētu koksni var dabūt Krievijā? Varbūt noderēs vēlāk. Ja kāds iebilda, viņš norādīja, ka nav gudri atkailināt padomju dzimtenes robežu. Un tas bija padomju laika komunists! Īsts Latvijas valstsvīrs ar tālredzīgu plānu. Jā, nosargātie meži, aizsargājamās teritorijas palīdzēja atjaunot neatkarīgu Latviju.
70. gados mežkopība plauka, zinātne bija ļoti attīstīta, tolaik mēs augstu kotējāmies PSRS. Cilvēki, kas strādāja Dabas aizsardzības laboratorijā, Latvijas dabas aizsardzības sistēmā bija ļoti nozīmīgi: gan Aija Melluma, Anna Seile, gan Māris Laiviņš un daudzi citi – viņi ir celmlauži. Nonākt šādā kolektīvā ir veiksme, un es augu kopā ar viņiem. Sāku kā inženieris ar 110 rubļu mēnešalgu. Alga bija neliela, toties daudz brīvību tālākizglītībai un pētniecībai, iespēja gan rakstīt, gan darīt sabiedrisko darbu. Līdzdarbojos Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā. Tur, Pārdaugavas Hartmaņmuižā, notika sēdes, lasīju lekcijas."
http://www.videsvestis.lv/format.asp?ID=141&what=20
kapec
13.03.2015. 10:31tapec, ka vel paris gadu un sis bizness beigsies koku trukuma del, tapec nu grib ieraut pirms beigam. Mezus izcert ar taadu joni un ko pec tam, ko tad slauks?
Žulis
13.03.2015. 09:58Foršs, asprātīgs raksts! Ļoti patika.
Tā mafiozā nelietība ar to cenu uzskrūvēšanu, piespiedu maksas pakalpojumu uzspiešanu ir pārklājusi visu Latviju. Un par to visu, protams, nepārtraukti nākas maksāt mazajam cilvēkam. Bet tiem tur augšgalā bezkaunība un nesodāmības apziņa aug augumā ne pa dienām, bet pa stundām. Driķē tik augšā jaunus noteikumus, ierobežojumus, soda sankcijas, prasības, uzcenojumus, sakombinē nevienam nevajadzīgus projektus un iešķiebj šo projektu "realizācijai" nodokļu maksātāju naudu, ceļ sev algas, piešķir prēmijas, bet, ja gadās īpaši stipri sašmucēties un no darba jāaiziet (piemēram deputāts netiek ievēlēts uz nākamo termiņu) , priekš tam ir paredzētas karaliskas kompensācijas.
PĀRKRĀSOTAIS PADOMJU REŽĪMS RULLĒ!
Ēdelweiss
13.03.2015. 08:50Kas vada to latvijā valdoso politmafijas klanun kloākas Saeima kliķei MK ...?????? Laimdota Straujuma.... Jā, ja tiesi ta pati sarkano fasistu-komunistu noziedzīgā režīma priekameita un politslampa =komSJUČKA Laimdota Straujuma...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
