Nodokļu dati demonstrē „pelēko zonu” gaļas pārstrādē
Lato Lapsa, Kristīne Bormane15.04.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ha, ha
26.04.2018. 22:57Rubeņi... nezinu par algām, bet produkcija pilnīgs sū! Kad sāka, tad bij laba, bet pēc tam...suns kaulus pat grauzt negrib! Labāk pirkt no vietejiem ražotājiem kā Kunturi, Auseklis u.c.! Tur patiešām ir gaļa ar garšu un smaržu, bet ne tas,kas ir Ribeņos vai Biovellā.
dch
17.04.2018. 16:21šajos uzņēmumos, analizējamā periodā, nav bijušas grūtnieces un vecāki bērna kopšanas atvaļinājumos?
Opā!
16.04.2018. 18:14Nu gan Lapsa laiž!!! Bez kādas analīzes un aprēķiniem! Varēja vēl kādu zelta frāzi no klasiķiem piemest. Piemēram, kaut ko no sērijas "Kas tad tas par uzņēmēju, kas nevar saviem darbiniekiem algu virs 1000 EUR nodrošināt".
VIDs gadījumā nav kļuvis par pietiek.com sponsoru? :)
apk
16.04.2018. 13:44pilnīgas muļķības, dzīvo cepuri kuldami pārstrādātāji. Mazie zemnieki nevar iegādāties lielos svarus uz kuriem var uzdzīt liellopu, tad nu atbrauc uzpircējs ar saviem svariem un nomēra mīnuss 200kg par bulli. Vienīgais, ko var zemnieks pirms tam mērīt lopu ar mērlenti un skatīties tabulā.
gan jau būs vēl
16.04.2018. 12:26»
Zinošais
Pievienojos...
Pieņemu, ka tas ir tikai rakstu sērijas sākums par gaļas pārstrādes biznesa "pelēko zonu".
Zinošais
16.04.2018. 10:46»
pētījums lapsai zem astes
Kopā samesti, gan reāli gaļas pārstrādātāji, gan pārstāvniecību ofisi
Pievienojos !
PIETIEK jau nu vajadzēja kaut ko analītiskāku, citādi
stipri atgādina VIDa minimālo algu maksātāju sarakstu !
Analoģijai var minēt citu TOP pēlēkas ekonomikas nozari - būvniecību. Ja kompānijā nav neviena "ķerras stumēja", bet tikai projekta vadītāji un inženieri, tad pat algas tūkstošos būs pieticīgas !
hh
16.04.2018. 06:25Salikuši kopā mājražotāju Bišu muižu ar lielāko leišu gaļas pārstrādātāju un kaut ko salīdzina . Ko ta gribēja lai algas vienādas .
pētījums lapsai zem astes
16.04.2018. 06:05Kopā samesti, gan reāli gaļas pārstrādātāji, gan pārstāvniecību ofisi.
Nav ne vārda, par uzņēmumu apgrozījumu un ražošanas apjomu.
niša pastāv
15.04.2018. 21:29Patlaban Latvijā medījuma gaļas pārstrāde ir sāpīgs jautājums... Daudzi gatavo desas un kūpina tās mājas apstākļos, citi pasūta pelmeņus un tur tos saldētavā, taču aktīvi medījot, galvenais mērķis ir atbrīvot ledusskapi, un tad ērtākais variants ir konservi. Protams, vītināta gaļa arī stāv diezgan ilgi, taču tušonka ir ērtāka arī lietošanā – to var izmantot mērcēm, zupām, sautējumiem un likt uz maizes.
Tādēļ daudzi mednieki izvēlas iegādāties autoklāvu konservu pasterizēšanai un nodarbojas ar to paši. .. Taču diemžēl formalitāšu sakārtošana un mājražotāja statusa iegūšana ne visiem šķiet gana vienkārša, turpretī peļņas niša ir plaša un vilinoša. Tādēļ rodas pagrīdes ražotnes. Vienu no tām atklāja februāra nogalē Grobiņā.
LA, 1.03.2018
Lauķis
15.04.2018. 17:25Viss jau tiek atspoguļots tieši tā, kā tas ir patiesībā. Tikai nezinīšiem rodas iespaids, ka te kaut kas nav kārtībā.
Lielu algu var maksāt pie lieliem ražošanas apjomiem. Mazajiem pārstrādātājiem šo apjomu nav, noiets tikai tirgus placī, kurš arī pakāpeniski sarūk, jo Latvijā cilvēku skaits samazinās, līdz ar to arī pircēju skaits, īpaši tirgū, jo tur vēl jāpiemaksā par transporta stāvvietu.
Tātad lielas naudas šeit nav, un tad nu knapinās kā nu var, lai tikai kaut kā dzīvotu. Bet VID-s domā... redz kur nelieši!!! Jo tā jau ir visizdevīgāk gan domāt, gan attiecīgi šos mazos represēt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
