Matīss manipulē ar faktiem, apgalvojot, ka jaunajiem vilcieniem no valsts budžeta šogad jāmeklē 14 miljoni
PIETIEK07.07.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lapsu loģika
07.07.2014. 18:10Es jau lūdzu naudu pārtikai, bet šņabim un sievietēm man pašam pietiek nauda.
vesturnieks
07.07.2014. 16:30Smieklīgākais, ka Matīss jau ilgstoši ir klāt pie vilcienu iepirkuma. Gan kā ministrs, gan kā bijušais valsts sekretārs.
huh
07.07.2014. 16:13iespējams matīsam cita kompānija padomā, kas varētu būt paklausīgāka par esošo valdi un vienotībai tak jāparāda kā tai rūp valsts finanses, ar vienu šāvienu nošaus vairākus zaķus,,,
jan
07.07.2014. 16:10Ja jau tagad tādas dotācijas,cik valsts maksās kad sāks īrēt jaunos vilcienus?Tad likvidējiet AS pasažieru vilciens un sūtiet autobusus.Nesaprotu kādēļ man jāmaksā ar saviem nodokļiem par vilcienu,kuru es neizmantoju.
Ēdelweiss
07.07.2014. 11:15Bet ko gan var citu sagaidīt no kaut kāda politmafijas klana "Vienõtība" rokaspuiša matīsa ??? Jā, ja , no ta pasa matīsa , kurs ielikts par SM ministreli, un, kura tiešā vadība un pārraudzība latvijas Pasta %.pasta nodaļas darboni, izmēta adresātam domātās vēstules pa nama kapņu telpu un, rakstveida publisko fiziskās personas datus ??? protams, ka matīss , kamjau jebkurs tīri latviskais rudais piderass kvieks, ka viņam par to nelas nav zinams, bet, ta jau dara visi politmafijas klanu noz\iedznieki, LR pilsoņi un latviesi šās tiesikās un vaslyiskās pornografijas šucmaniski-policejiski-bandītiski mafiozās parvaldes pornografijā...
Mashinists
07.07.2014. 11:00Kaut kāds absurds. Ministrijai, kurai būtu jāiestājas par sava uzņēmuma finansēm, pagrūž to zem sitiena.
EM
07.07.2014. 10:11http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/zinas/mudina-valsti-iesaistities-infrastrukturas-uzturesana-416060 2014. gada 9. jūnijs
Savukārt t.s. dotāciju apjoms, kas paredzēts valsts budžetā Pasažieru vilcienam 2014. gadā, lai tas varētu veikt valsts pasūtījumu, ir par 14 milj. eiro mazāks, nekā nepieciešams.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
