KNAB sāk pārbaudi par ārvalstu finansējumu Labajai Latvijai
PIETIEK, B. Rulle20.10.2010.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
teta
25.10.2010. 10:52Valsts naudas zagšana un ņirgāšanās par cilvēkiem - tāda ir šlesera un šķēles seja.
Paldies cilvēkiem kuri nebalsoja par šiem izdzimteņiem.
Lai viņi nolādēti
trūkst
22.10.2010. 15:03bet kā ar PLL kampaņas tēriņiem kopumā? Ja zūmi vai mūzi saņēmuši miljonu, kā runā, un ja pieskaitavēl reklāmas izvietošanas izmaksas, tad - kā ar pārtēriņu. Un kā galu galā ar ieprieksējo vēlēsanu pārtēriņiem? Valstij nenāktu par ļaunu šī soda nauda, kas jāmaksā par krāpšanos ar pozitīvisma kampaņu
Elizabete
21.10.2010. 00:25Par F.Naumana fondu un LC KNAB gan jau viss ir skaidrs, jo galu galā tas jau gadiem ir LC sadarbības partneris.
Šogad interesantāka bija K.Adenauera fonda sadarbība ar Vēlēšanu reformu biedrību, organizējot diskusijas, kurās diezgan tendenciozs bija atbalsts tieši Vienotībai. Iesaku paanalizēt VRB VIDEO materiālus.
TO nepietiek
20.10.2010. 19:46Atsūtiet savas koordinātes, ak, zinošais lasītāj. Mēs Jums kādu pudelīti aizsūtīsim - iedzeriet uz savu un Aināra veselību.
Ar cieņu,
PIETIEK
nepietiek
20.10.2010. 14:01Vai šī raksta autore Baiba Rulle gadījumā vēlēšanu naktī omulīgi neuzturējās PLL sanākšanas vietā Rīdzenes bārā un nedzēra XO konjaku pilnām glāzēm pasniegtām no PLL līderu rokām?! Un vai šī nav kukuļa pieņemšana un sava amata izmantošana personīgiem mērķiem, tas ir , lai pielaktos alkoholu uz citu rēķina?!
MB > Jautājums
20.10.2010. 13:48Jā, mums arī interesē, kur šis ziedojums ieskaitīts, kontā nevaram ieraudzīt:)
To Jautājums
20.10.2010. 13:01Ir gan interesants - vai varat pastāstīt ko vairāk? Ja jā, atrakstiet, lūdzu, uz [email protected].
Ar cieņu,
PIETIEK
Jautājums
20.10.2010. 12:21Vai Sorosa ziedojums Vienotībai caur Meierovica biedrību arī ir interesants pietiek.com un KNAB? ;)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
