Jau divās tiesas instancēs konstatēts: bēdīgi slavenais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs nelikumīgi iedzīvojies uz pašvaldības rēķina
PIETIEK03.11.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
reņģēdāji
06.11.2019. 12:50»
Rodijs
Kam rūp ko tirliņš rododrondrons sačupojis savās bikšelēs, īpaši tādā kaktu lapelē kā pietiek.com :D
rūp, rūp
Rodijs
05.11.2019. 22:34Kam rūp ko tirliņš rododrondrons sačupojis savās bikšelēs, īpaši tādā kaktu lapelē kā pietiek.com :D
Boss
05.11.2019. 16:50»
rīta hohma
Kāpēc publicētā autors nav norādīts pirmais šīs tēmas aizsācējs, bēdīgais un slavenais plaudis-rododendris
Rolands Millers, joprojām abižojis uz Rododendru :D
Jogijs Bērcis
04.11.2019. 17:26»
Gunča
Treibergs ar Barviku sametīs Bauzem tos 12 000 eiro sodu
fui, viss Inčukalns smird no viņiem!
!
04.11.2019. 16:26vai tad vins nav veca gulbja draugelis(galvena liecinieka pret Lembergu)?
stari
04.11.2019. 15:15tā taču pašvaldība.... nu paši taču saprotat... ko lieki muti dzesēt bezcerīgāka jau ir vēl tiai tā knariņa valdība
tā viš i...
04.11.2019. 13:49»
oh
Nu tā mauzīte viņa padusē gan izskatās kad varētu būt laba
Tā ir Lemberga sieviņa! Ka nedabū pa p....
Juris
04.11.2019. 07:40Jūs domājiet kad Incukalna ir savādāk. Priekšsēdētājs A.Nalivaiko zog tāpāt.
Bijusai 2 grupas invalids
04.11.2019. 06:34Uz iesma ka viduslaikos vai isutit uz 101 km. Ka krievu laikos nonemt mantu. Vel variants sacipot lai redz kadas aferas vel grib paveikt viss beidzot dodat man vinu man celtnieciba vajaga paligu iemacisu godigi stradat slaucit jaukt turet. Tadi lopi ira pa pilnam bedigi bet latvija drosi vien vajadziga tirisana ka polija laiz no darba vala visus PSRS cekistus ierednus kas praktiski biju polijas tautas nodeveji.
rīta hohma
04.11.2019. 05:50Kāpēc publicētā autors nav norādīts pirmais šīs tēmas aizsācējs, bēdīgais un slavenais plaudis-rododendris?
Baigais jaunums katrā pašvaldībā var atrast jameklē cītīgi
03.11.2019. 22:15Nelieši dzīvo cepuri nost. Latvija tiek izzagta.
kad Treibergu?
03.11.2019. 20:52LMT vienojies darījumā ar Garkalnes novada domes deputātu Edgaru Treibergu. Darījumā Treibergs ierādījis sev piederošo zemi torņa būvniecībai. Kā raidījumam ”Bez Tabu” atklāj Treibergs, viņš naudu par 400 kvadrātmetru lielo zemesgabalu no LMT saņems tikai tad, ja torni sāks būvēt, savukārt, ja būvniecības ieceri pārtrauks, viņam pašam sakaru operatoram būs jāsamaksā puse zemesgabala vērtības. Taujāts, cik LMT apņēmies samaksāt, deputāts Treibergs saka, ka precīzi neatceroties, bet aptuveni 50-60 eiro par kvadrātmetru.
Ņemot vērā iepriekš minēto par Treiberga materiālo ieinteresētību torņa tapšanā, Upesciema iedzīvotāji uzskata, ka Garkalnes novada pašvaldība apzināti slēpusi būvniecības ieceri, nav rīkojusi sabiedrisko apspriešanu, lai iedzīvotāji nevarētu iebilst, tādējādi Treibergs varētu netraucēti nopelnīt.
Tāpat iedzīvotāji pievērš uzmanību faktam, ka deputāts Treibergs un Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ir partijas ”Latviešu zemnieku savienība” biedri.
Par iespējamo Garkalnes novada domnieku izdabāšanu kolēģim Treibergam ”Bez Tabu” ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurā sola informāciju neatstāt bez ievērības.
Edgars Treibergs ir ne vien Garkalnes novada domes amatpersona, bet ir arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents, Latvijas Jātnieku federācijas valdes loceklis, vēsta valsts amatpersonas deklarācija. Deklarācijā norādīti teju 190 tūkstošu eiro naudas uzkrājumi, kā arī pērn nopelnītie aptuveni 87 tūkstoši eiro.
ha-ha
03.11.2019. 20:06Par vietējo ķēniņu izdarībām slavinošus rakstus rakstīt nav labais tonis.Visas Latvijas priekšā palielīties ar saviem panākumiem laupīšanas jomā legāli var arī šādā veida.T.s. kontrole tikai reti iegrāmato labāko laupītāju sasniegumus,kā padomju laikā caur puķēm paslavē viņus jeb uztaisa viņiem reklāmu un grūti nopūšās-mēs jau neko,likumi slikti un āži turpina bradāt pa kāpostiem vēl drošāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
