Atklājoties patiesībai par darbinieku „superpiemaksām”, Latvijas Radio vadītāja Roķe melo par noslepenoto auditu
PIETIEK12.09.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
andris a
28.09.2017. 18:11(sun)(bell)(sun) Sveiciens !
Un visiem SPĒKIEM un zināšanām abalstām 1. okt.2017.g. Katalonijas BRĪVIBAS tiesības no seniem kolonizatoriem Spānijas varnešiem !
emīls-1
26.09.2017. 18:20:))(grill) Sociologi brīnās....Tikko biedrs Vējonis ir uztājies AVO Asamblejā ar Uzrunu..un...tanī vietā, lai runātu skaistā LATVIEŠU valodā un liktu VIŅIEM... dzirdēt un saprast, ka IR tāda Dieva laista tauta latvieši, kam pienākas arī ar ANO palīdzību veikt DEKOLONIZĀCIJU- līdz 2018.g. 11. novembrim- šis biedrs Vējonis ir runājis ""lauzītā ""angļu valodā , par tēmu-Latvijas MSLīdzekļos vēl NEZINĀMU..., jo vēl NAV dzirdēta...(xmas)
Varēja arī atbalstīt Katalonijas BRĪVĪBAS atjaunošanu katalāņiem..
speciali Lato
16.09.2017. 00:04Vienīgais, ko šī raksta autors prot, ir apdirst citus par naudu. Tas arī viss.
akasman
14.09.2017. 13:12»
Skaidris
Nu, tad skaidrs par Latvijas Radio žurnālisti, kura par savu nelielo algu pāris gadu laikā nopirkusi mašīnu un nelielu dzīvoklīti. Ne velti, viņa pati intervijā žurnālam stāstīja par draudzene izbrīnu, kā to var ar nelielo algu, un draudzene solījusies iet pieredzes apgūšanas kursos...
...vai tā nav dižā radio zinātniece, kas vakaros gozējas TV ekrānos un blisinās eksotiskos ārzemju ceļojumu raidījumos :D
Skaidris
14.09.2017. 11:16Nu, tad skaidrs par Latvijas Radio žurnālisti, kura par savu nelielo algu pāris gadu laikā nopirkusi mašīnu un nelielu dzīvoklīti. Ne velti, viņa pati intervijā žurnālam stāstīja par draudzene izbrīnu, kā to var ar nelielo algu, un draudzene solījusies iet pieredzes apgūšanas kursos.
kazanova
13.09.2017. 13:14Tik jauka,šarmanta,burvīga,skaista tautas meita nevar būt mele,tas nu pārspīlēts šoreiz L.L.,kā var salīdzināt ločMELI?!
VID deklarācija
13.09.2017. 08:33Roķe pagājušo gadu pēc VID datiem Latvijas Radio algā saņēmusi 4000.- ( !!! ) eur mēnesī. Vai tas nav absurds- vairāk par prezidentu, vairāk par ministriem, vairāk par premjeru u.c.
Ilmārs
13.09.2017. 08:29»
CV
Šitā Roķe nav rados LNT Roķim
Tas Roķis ar savu neprofesionālo runu un manierēm bojā visu LNT raidījumu.
Neredzēts postpadomju badīgums
13.09.2017. 08:27Kaut kādi badīgi cilvēki- nekad nepietiek. Un piemēru rāda augstākās valsts amatpersonas- gan ar savām jaunajām luksus mašīnām, gan ar sekretāru nesamērīgi augsto atalgošanu no valsts nodokļu naudas, gan valsts aparāta apgriezti proporcionālais pieaugums attiecībā pret valstī palikušo tautu, gan VID štata vienību nesamērīgums attiecībā pret nodokļu maksātāju skaitu, gan KNAB dāsnās prēmijas darbiniekiem, no kuriem pēc pārbaudes laika atbrīvojas...
aploksnis
13.09.2017. 08:19Lasot šādus rakstus tiem gudrīšiem kuri te ļurina par godīgu nodokļu nomaksu gribas teikt tikai vienu.Aizejat uz pašu mazāko telpiņu savā mājvietā un paceļat vāku.
Druumais...
12.09.2017. 22:54Slikti paliek no valsts iestāžu darbinieku alkatības un nelietderības... Valsts pārvaldē mierīgi var likvidēt līdz 50% darba vietu tikai viena nelaime - iespaidīgi pieaugs bezdarbnieku un dīkdieņu armija...
Dzīres
12.09.2017. 18:16valsts iestādēs turpinās. Nodokļu maksātāji - celiet stenēdami savu darba ražīgumu, citādi jūsu maksājumi netiks līdz tērētāju apetītei!
Edge
12.09.2017. 16:42»
Barnolds
Vai tad šis audits netika veikts par nodokļu maksātāju naudu un rezultātam nebūtu jābūt publiski pieejamam
Tika un jābūt, taču tik un tā ikvienam (izņemot "Žuli") godīgam pilsonītim vajag uzkrāt taukus, kamēr ES fondu naudiņa ieplūst Latvijā:
"“Esam spējuši izaugsmi noturēt, tomēr ir jāturpina reformēt un investēt, lai spētu atjaunot ekonomikas pašfinansēšanās spēju 2020. gadā, kad beigsies struktūrfondi,” norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Tas ir laiks, kad beigsies dāvinātais nepilnais miljards eiro gadā, un tas būs jākompensē ar nodokļiem. Lai nodokļus radītu, nepieciešams samazināt ēnu ekonomiku un pārskatīt nodokļu politiku, jāinvestē pašlaik, kamēr vēl ir zemas naftas cenas. Tūlīt jādara fundamentālas lietas, lai mēs 2019. gadā neatjēgtos jaunā krīzē." Jāgatavojas 2020. gadam, kad beigsies ES fondi (LA, 07.03.2016.)
Barnolds
12.09.2017. 15:58Vai tad šis audits netika veikts par nodokļu maksātāju naudu un rezultātam nebūtu jābūt publiski pieejamam?
Finansiāli represētais
12.09.2017. 15:30»
Realitātē žurnālistiskās kvalitātes atskaites punkts sākās ar valsts politisko ikdienu. Tam nav nekāda sakara ar veselo saprātu vai reāliem faktiem. Tagad mūs baro ar stāstiem par "ietekmes aģentiem", nevienu no viņiem nesaucot vārdā, propogandu, kas pastāv visās pusēs, vēl viņi izmet informatīvajai gremošanai "atmaskojumus" no kaktu ziņu portāliem, kurus neviens, atskaitot to autorus un drošības iestādes nezin.
Žurnālistika līdz absurdam pieslienās pie tiem, kas ir pie varas.
Žulis
12.09.2017. 15:17»
Edge
Mēsli bija, ir un būs mūžīgi! Pirmais darbiņš, ko paveiks jaunradītais "mākslīgais intelekts" - tas būs divkājaino mēslu radītāji likvidēšana. Priekš kam uzturēt cilvēkus
Man jau ir mākslīgais intelekts, kas sintezēts no latviešu izkārnījumiem.
Edge
12.09.2017. 14:41»
Mēsli bija, ir un būs mūžīgi! Pirmais darbiņš, ko paveiks jaunradītais "mākslīgais intelekts" - tas būs divkājaino mēslu radītāji likvidēšana. Priekš kam uzturēt cilvēkus?
Prātiņ, nāc pie Latvijas intelektuāļiem!
Ojārs
12.09.2017. 14:32Vispār jau ar to Latvijas radio situācija ir jancīga. NEPL ar vienu roku meklē jaunus valdes locekļus, bet ar otru atsakās no reklāmas biznesa. Tas joks ir tāds ka, ja nav biznesa un naudu saņem no budžeta, tad nav komercdarbības un darbības pēc komerclikuma. Ja nav komerclikuma - tad nav arī valdes, bet vienkārši tā ir budžeta iestāde un tai ir iestādes vadītyājs - nekādas valdes vairs nav!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
