Iesaki rakstu:

Latvijas Nacionālajai operai parādījies savs komercnoslēpumu saraksts, kurā operas direktors Andrejs Žagars iekļāvis gan jauniestudējumu plānus, gan viesizrāžu un viesmākslinieku līgumu summas.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Žagara pagājušā gada 17. septembrī parakstītais rīkojums, valsts SIA Latvijas Nacionālā opera vadītājs nolēmis, ka uz virkni operas finansiālo datu un arī cita veida informāciju turpmāk varētu attiekties Komerclikuma normas par kompercnoslēpuma statusa noteikšanu.

Saskaņā ar šo rīkojumu Žagars komercnoslēpuma statusu noteicis pat jauniestudējumu plāniem pirms to publicēšanas repertuārā, viesizrāžu līgumu summām, viesmākslinieku līgumiem un it īpaši „to summām, izpildes termiņiem un plānotajam izpildījumam”.

Tāpat saskaņā ar Žagara uzskatu sabiedrībai turpmāk nav jāzina nekas par to, kā operas vadība tērēs tās rīcībā esošos līdzekļus „režijas, scenogrāfijas un citiem autoru vai licences līgumiem, kas saistīti ar jauniestudējumiem”, turklāt slepeni ir gan paši līgumi, gan „it sevišķi to summas, izpildes termiņi un plānotais izpildījums”.

Vienlaikus operas direktors noteicis sev vai savu pienākumu izpildītājam vienpersoniskas tiesības komercnoslēpuma statusu noteikt „jebkurai citai informācijai, kuras izpaušana var nodarīt zaudējumus LNO”.

Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes viedoklis par šo rīkojumu, kas faktiski ļauj Žagaram slēpt jebkuru operas finanšu informāciju, pagaidām nav zināms.

Pirms Latvijas Nacionālās operas tikai viena valsts struktūra ir paziņojusi, ka tai ir savi sabiedrība neizpaužami komercnoslēpumi, - tā Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru laikā bija Valsts prezidenta kanceleja. Vēlāk publiski kļuva zināms, ka komercnoslēpuma statusa aizsegā astronomiskas summas tikušas tērētas restorānā Vincents un citās dārgās ēdināšanas un dzirdināšanas iestādēs.