Iesaki rakstu:

Tagadējam Jaunā Rīgas teātra galvenajam režisoram Alvim Hermanim laikā, kad viņš bija valsts amatpersona, bija jādeklarē viņa veiktais dzīvokļa privatizācijas darījums, - šādu nepārprotamu skaidrojumu Pietiek trešdien sniedza Valsts ieņēmumu dienests.

Kā jau ziņots, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība), kas pati savulaik privatizējusi plašu dzīvokli Z. A. Meierovica bulvārī, nedēļas sākumā nāca klajā ar paziņojumu, kura būtība bija – privatizācija neesot nekāds iegādes darījums, tāpēc arī neesot korekti apgalvot, ka viņa savu 145 kvadrātmetru dzīvokli iegādājusies par 8129 latiem, kā tas norādīts Zemesgrāmatās.

Saskaņā ar Ēlertes skaidrojumu dzīvokli viņa nevis „iegādājusies”, bet gan „privatizējusi, izmantojot sertifikātus, tāpat kā to 90. gados darīja liela daļa Latvijas iedzīvotāju”. Savukārt Hermanis, par kura dzīvokļu darījumiem rakstīts jau vairākkārt, Vīlandes ielas 5. nama dzīvokļa privatizācijas darījumu nav uzrādījis savā deklarācijā, lai gan tā summa pieckārt pārsniegusi minimālo valsts noteikto deklarēšanas robežu.

VID trešdien sniegtais skaidrojums savukārt ir šāds: „Saskaņā ar Civillikuma 1403.pantā noteikto tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Tiesiskas attiecības tiek nodibinātas, pamatojoties uz to dalībnieku gribas izpaudumu, un jebkurš darījums rada izmaiņas tā dalībnieku tiesībās vai pienākumos.

Pamatojoties uz likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24.panta pirmās daļas 9.punktā un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti 3.8. un 4.5.apakšpunktā noteikto, deklarācijā amatpersona norāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra darījuma veidu un apmēru naudas izteiksmē attiecīgajā valūtā, nepublicējamās daļā norāda arī darījuma pušu identifikācijas datus.

Ievērojot minēto, ja valsts amatpersona pārskata periodā, par kuru jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, ir veikusi darījumu saistībā ar privatizāciju, kura summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, šis darījums ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijas publicējamās daļas 8.sadaļā un nepublicējamās daļas 5.sadaļā.”

Tomēr par šo „aizmāršību” Hermanis nekādu sodu nesaņems, jo privatizācija notikusi jau 2004. gadā un ir iestājies noilgums.