Iesaki rakstu:

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeima šā gada 6.novembrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ieviešot izmaiņas kārtībā, kādā tiek aprēķināta mikrouzņēmumu nodokļa likme.

Pieņemtie grozījumi paredz mikrouzņēmumu pašreizējo nodokļa likmi 9% apmērā piemērot vienīgi mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro ir: 2015.gadā - 11 procenti, 2016.gadā – 13 procenti, no 2017.gada - 15 procenti.

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts tika virzīts un pieņemts lielā steigā, nekonsultējoties ar sabiedrību, uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, ignorējot to pausto viedokli un argumentus, bez pienākoša juridiska izvērtējuma – uz ko, izskatot šo likumprojektu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs.

Savukārt likumprojekta ekonomisko pamatojumu un aprēķinus likumprojekta virzītāji vispār nespēja iesniegt, vienkārši balstot savu priekšlikumu uz pieņēmuma, ka, palielinot nodokļa likmi, nodokļa ieņēmumi pieaugs.

Mazinot krīzes radītās sekas, kas izpaudās kā vispārēju ienākumu samazinājums, uzņēmumu maksātnespēja un darbinieku atlaišana, valsts radīja iespēju personām patstāvīgi uzsākt savu komercdarbību.

Lai darba spējīgie cilvēki nebrauktu ārpus Latvijas un nepieteiktos saņemt bezdarbnieka pabalstus, bija radīta tāda nodokļu maksāšanas sistēma, kas paredzēja atvieglotu nodokļu slogu, maksājot mazākā apmērā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šobrīd ir reģistrēti aptuveni 22 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un tajos ir nodarbināti vairāk nekā 43 tūkstoši darbinieku.

Uzskatām, ka, neskatoties uz Latvijas panākumiem makroekonomikas jautājumu risināšanā, joprojām pastāv liela nedrošība tirgū, kas izpaužas kā piesardzīga attieksme investoriem veikt ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā un veidot jaunas darbavietas.

Kredītiestādes ir kūtras aizdevumu piešķiršanā uzņēmējdarbības attīstībā, un valsts atbalsta instrumenti aprobežojas vienīgi ar finanšu instrumentu pieprasīšanu no Eiropas Savienības nākamajam plānošanas periodam.

Atzīstam, ka personām ilgtermiņā jānodrošina iespēju tikt apdrošinātām pret visiem sociālajiem riskiem. Valdošā koalīcija pēdējos gados nav spējusi vienoties par politiku, nosakot vienotu kārtību tādas saimnieciskās darbības veikšanā, kur darbinieks pats uzņemas veidot sev darba vietu, vai – uzņēmējdarbība aprobežojas ar vienu ģimeni vai tiek īstenota tradicionālajā veidā, piemēram, maksājot par radošo darbu.

Valdības pārstāvji diskusijā, aizstāvot savus grozījumus likumā, tā arī nav spējuši atbildēt uz jautājumu, kāpēc tiek piedāvātas ierosinātās nodokļu likmes, kāpēc ir šāds pieaugums pa gadiem un kāds no tā būs ieguvums.

Likums tika pieņemts pretēji ekspertu un uzņēmēju organizāciju paustajam, ka piedāvātie grozījumi radīs nelabvēlīgu ietekmi gan uz budžetu, gan uz tautsaimniecības attīstību, jo bremzēs uzņēmējdarbības izaugsmi un spiedīs uzņēmējus izmantot ēnu ekonomikas iespējas.

Īpaši būtu jāņem vērā šī regulējuma negatīvā  ietekme uz uzņēmējdarbību un tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā, padarot nestabilu un neprognozējamu nodokļu vidi  un sagraujot uzņēmēju uzticību tai, jo sevišķi to uzņēmēju uzticību, kuri noticēja valsts piedāvātajiem nosacījumiem un ir centušies pamest ēnu ekonomiku un veidot ilgtspējīgu, legālu savu biznesa izaugsmes stratēģiju.

Neiespējamība prognozēt savas saimnieciskās darbības rezultātus ilgtermiņā neparedzamās valsts nodokļu politikas dēļ ir galvenais šķērslis produktīvu investīciju veikšanai, ilgtspējīgas uzņēmuma attīstības stratēģijas īstenošanai, kas rezultātā ir galvenais iemesls zemajam darba atalgojumam un darbaspēka nodokļu ieņēmumiem budžetā.

Tādēļ ir principiāli svarīgi saglabāt esošo regulējumu, savukārt likumprojektā neveiksmīgi iecerētā iniciatīva panākt lielākas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būtu jārisina, pielietojot diferencētu nodokļa likmi atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma, lai tā būtu motivējoša no vienas puses - uzņēmējiem attīstīties, no otras puses – veikt nepieciešamos nodokļu maksājumus, tādejādi radot uzņēmējiem harmonisku iespēju izaugt no sākotnējā mikrouzņēmuma līmeņa, sasniedzot darbības līmeni, kas ļauj sekmīgi strādāt un maksāt nodokļus pēc „klasiskās nodokļu shēmas”. Šāda priekšlikuma sagatavošana tika uzsākta  sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām, diemžēl dēļ  sasteigtās likumprojekta pieņemšanas procedūras, to nebija iespējams atbilstoši izdiskutēt un sagatavot.

Tādēļ, pamatojoties uz augstākminēto, vēršamies pie Jums ar lūgumu izmantot savas Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā paredzētās tiesības un pieprasīt minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu.