Iesaki rakstu:

Ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) virzītie noteikumi par vēja parku būvniecību jūrā un ar to saistīto izpēti nav saņēmuši saskaņojumu ne no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas, ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK). Abas institūcijas Ekonomikas ministrijai (EM) iesniegušas iznīcinošus atzinumus, kuros kritizēts gan šo noteikumu tiesiskais pamatojums, gan būtība, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti. 

Ja šīs iebildes tiks ņemtas vērā un EM izstrādātie noteikumi netiks tālāk virzīti, cīņa par vēja enerģijas biznesam labvēlīgākiem spēles noteikumiem pārsviedīsies uz Saeimu, kur Tautsaimniecības komisijā iestrēdzis Atjaunojamās enerģijas likums. Sagaidāms, ka darbs pie tā būs jāturpina jaunajai Saeimai pēc septembra ārkārtas vēlēšanām.

Iespējams, būtiskākais strīds, kas vēja enerģijas nozarē norit EM virzīto noteikumu sakarā, ir par to, kuram būs tiesības veikt izpēti jūrā, lai noteiktu vēja parku izbūvei piemērotākās vietas. EM ir iecerējusi, ka vēja parku izbūves vietu izpēte jāuztic nevis pašiem komersantiem, kuri realizēs projektus, bet sistēmas operatoram, kas ir Latvenergo koncernā ietilpstošā a/s Augstsprieguma tīkls.

Publiskajā telpā atsevišķi vēja biznesa bīdītāji, piemēram, SIA Baltic Wind Park pret izpētes uzticēšanu valstij iebilst ar argumentu, ka šīs izmaksas tiktu iekļautas elektrības gala tarifā, par ko maksās iedzīvotāji. Tas vēja enerģiju padarot mazāk konkurētspējīgu citu atjaunojamo enerģijas projektu vidū.

Noprotams, ka iebildumu patiesā būtība, kas paliek nepateikta, tomēr ir cita – vēja biznesa kumosu iegūs tas, kurš kontrolēs izpētes darbus. Ja izpētes darbus jūrā, nosakot, kur un kādā platībā būvējami vēja parki, veiktu valsts, šie dati būtu publiski pieejami konkurentiem, kuri arī piedalītos gaidāmajā konkursā par vēja elektrostaciju būvniecību. Savukārt, ja tiktu rīkots vienots konkurss izpētei un tai sekojošai būvniecībai, kā to vēlas vēja parku attīstītāji un nozares asociācija, iegūtie dati varētu nebūt publiski pieejami. Komersantam jebkurā brīdī ir tiesības noteikt komercnoslēpuma statusu informācijai, ko tas ieguvis, apkopojis, apstrādājis, norāda EM.

Faktiski pēc komersantu veiktajiem izpētes darbiem jūrā nebūtu iespējams sludināt konkursu vēja elektrostaciju būvniecībai, jo tiktu aizskartas komersantu, kas veikuši izpēti, intereses. Proti, var izveidoties situācija, kad kāds vēja parku attīstītājs ieguldījis līdzekļus izpētē, bet zaudē savus ieguldītos līdzekļus, ja konkursā par tiesībām būvēt vēja parku uzvar cits komersants.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija savā noraidošajā atzinumā iebilst pret izpētes uzticēšanu a/s Augstsprieguma tīkls, jo tai „nav nekādas saistības ar un iespējas lemt par konkrēto jūras vēja parku”. „Šāda izpēte lielā mērā izrādīsies lieka, nevajadzīga un bezjēdzīga (arī no finansēšanas viedokļa), jo komersants tajā iegūtos datus tik un tā bez atkārtotas izpētes nevarēs izmantot konkrēta jūras vēja parka projektēšanai un būvniecībai,” uzskata asociācija. Ja valsts vēlas izpēti uzticēt a/s Augstsprieguma tīkls, tai uz tādiem pašiem noteikumiem kā komersantiem jāpiedaloties konkursā par tiesībām veikt šādu izpēti. „Ne Ekonomikas ministrija, ne Ministru kabinets nav pilnvaroti uzdot šādas izpētes veikšanu pārvades sistēmas operatoram [a/s Augstsprieguma tīkls], nerīkojot konkursu,” savā atzinumā raksta asociācija.

Atšķiras arī EM un vēja enerģijas nozares pārstāvju vērtējumi par šādas izpētes izmaksām. EM min, ka tie varētu būt 2 miljoni latu. Latvijas Vēja enerģijas asociācija min vismaz 15 – 20 miljonus latu, kas radīšot tūlītēju elektroenerģijas tarifa pieaugumu, jo saskaņā ar noteikumiem šīs izmaksas plānots iekļaut tarifā. Pret to savā atzinumā iebilst SPRK, norādot, ka „pakalpojuma tarifs ir apstiprināts tāds, kas sedz pārvades sistēmas pamatotās izmaksas”. „Šāda veida izpētes darbi nav un nevar tikt iekļauti pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu veidojošajās izmaksās,” atzinumā uzsver SPRK.