Iesaki rakstu:

Nevis kompetence, pieredze un zināšanas, bet lojalitāte, uzticamība un, vēlams, personiskas saites – kā izrādās, pēc šādiem kritērijiem visu Egila Levita prezidentūras laiku ir atlasīti valsts prezidenta padomnieki. Pašlaik, kad savu inelektuālo tukšumu uzskatāmi demonstrē partijas "Progresīvie" prezidenta amatam izvirzītā Elīna Pinto, kas iepriekš bijusi Egila Levita padomniece, Pietiek.com šodien ekskluzīvi publicē fragmentu no jaunās grāmatas „Valstsgribis”, kurā aprakstītie fakti izskaidro to nekompetenci, kuru daudzās jomās četru gadu laikā demonstrējis Egils Levits.

„Mēģiniet iztēloties. Jums ir pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem iegūts politologa diploms un nokārtots jurista eksāmens, kā arī pāris “pa blatu” saņemtu goda doktora grādu, jūs esat šo to teorētisku pētījis, paburzījies Latvijas politiskajā elitē, deviņdesmitajos gados brītiņu pabijis tieslietu ministra amatā un tad ātri pārorientējies uz starptautisku karjeru labi algotos amatos bez kādām vadības funkcijām. Ar vārdu sakot, jūsu vadības un organizēšanas pieredze ne tikai valsts, bet pat lielāka cilvēku kolektīva mērogā ir apaļa nulle.

Un tagad… tagad jūs esat ievēlēts par valsts prezidentu un devis svinīgo solījumu, ka “viss jūsu darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam”, ka jūs darīsiet “visu, kas stāvēs jūsu spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās tautas labklājību” un ka “savus pienākumus izpildīsiet pēc labākās apziņas”.

Tad nu padomājiet: kā tieši jūs – apzinoties, ka neko lāga nejēdzat ne tautsaimniecībā, ne zinātnē, ne tehnoloģijās, ne vēl neskaitāmās citās jomās, – rīkotos, ja no sirds un patiesi vēlētos pēc labākās sirdsapziņas pildīt to, ko esat solījies? Ja pa īstam gribētu strādāt “Latvijas tautas labumam”?

Viens cilvēks to izdarīt, protams, nevar, un tāpēc jau kopš aizvēsturiskiem laikiem visu līmeņu vadītāji ņem sev palīgā padomniekus. Tie ir cilvēki, kuri katrs savā specifiskajā zināšanu jomā ir daudz pārāki, pieredzējušāki, gudrāki par savu priekšnieku un līdz ar to var lieliski pildīt to funkciju, kuras pildīšanai viņiem arī tiem maksāts ar uzņēmuma, pašvaldības vai valsts naudu, – dot gudrus, kompetentus padomus kopējās lietas labā.

Būtu bijis tikai loģiski, ja tā būtu rīkojies arī cilvēks, kurš visai Latvijas tautai bija svinīgi solījies “darīt visu, kas stāvēs viņa spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās tautas labklājību”.

Taču jau Egila Levita pirmās dienas valsts prezidenta krēslā vispirms “mantotajiem” kancelejas darbiniekiem, tad arī plašākai publikai parāda, ka viss būs citādāk. Daudz citādāk. Valsts visaugstākajā amatā ir nonācis cilvēks, kuram vismazāk vajag kādu, kas būtu par viņu gudrāks. Viņš pats ir visgudrākais!

“Tas bija šoks. Patiešām šoks! Kancelejā bija redzēti visādi cilvēki. Visi prezidenti, ko man un vēl dažiem kolēģiem sanāca pieredzēt, bija ļoti dažādi, un katram bija savas vājības. Vīķe-Freiberga, protams, bija liela madāma, un otrās prezidentūras beigās viņai bija nopietni sakāpis galvā. Pēc tam jau laikam atgāja.

Zatlers bija ņuņņa, toties viņa Lilita bija un palika komisijas veikala direktore. Bērziņš… Bērziņš bija normāls pavecs vecis, brīžam jau pārāk pavecs un pārāk vecis. Vējonis… Vējonis bija padumjš, un nekas cilvēcisks viņam nebija svešs, bet viņš bija lādzīgs. Patiesībā viņi visi bija lādzīgi un cilvēciski, tikai katrs savā veidā. Un tad parādījās Jonasovičs…”

Tas patiesībā ir debesu brīnums, ka šīs grāmatas autoriem izdodas sameklēt cilvēku, kurš prezidenta kancelejā ir aizvadījis pietiekami daudzus darba gadus un no tās šķīries dažus mēnešus pēc Egila Levita stāšanās amatā, bet vēl lielāks brīnums ir tas, ka šis cilvēks, ievērojot visstingrākos piesardzības pasākumus (arī norādē “šķīries dažus mēnešus pēc Egila Levita stāšanās amatā” dati ir sagrozīti, lai šo cilvēku nebūtu iespējams atšifrēt), ir gatavs šo to pastāstīt pat notikumiem pēc 2019. gada 8. jūlija. Nevarētu teikt, ka viņa – vai varbūt viņas – stāstītais šokē, un tomēr…

“Burtiski no pirmās dienas bija skaidrs, ka šis ir cilvēks, kuru Svētajos rakstos pieminētais visbriesmīgākais grēks ir piemeklējis ļoti smagā formā. Jā, jā, jūs zināt, kurš, – lepnums un augstprātība. Tas izpaudās visdažādākajās lietās – līdz pat pilnīgiem sīkumiem. Viņu pēcāk sāka saukāt par marsieti, daudz īstāku marsieti nekā Repše. Mums tas bija skaidrs jau no pirmās dienas.

Pilnīgi nopietni radās priekšstats, ka viņš sevi uzskata par kādas augstākas rases pārstāvi. Nē, ar viņa jauktajām ebreju un vēl nezin kādām – nav taču īsti nemaz zināms, kas ir bijis viens no viņa vectēviem, vācietis, krievs vai vēl nezin kas, – asinīm tam nebija nekāda sakara. Par Jonasoviču viņu reizēm dēvēja vienkārši joka pēc. Tas bija kas cits, nekāda sakara ar ebrejiem un Tempļa kalpotājiem Levitiem.

Burtiski ar katru dienu aizvien skaidrāks kļuva tas, ka viņš sevi pilnā nopietnībā uzskata par Dieva dāvanu, ar ko ir apveltīta Latvijas valsts un tauta. Ka viņš, protams, ir pats gudrākais un pats zinošākais un ka vienīgais, kas viņam vajadzīgs no apkārtējiem, ir pazemība, klanīšanās un apbrīns.

No visa, ko viņš darīja un teica, no viņa uzvedības, no sejas izteiksmes, no pilnīgi visa varēja nolasīt vienu – es esmu mesija. Nu, vai gandrīz. Man viss pienākas, es visu zinu labāk, jums vienkārši ir jādara viss, lai es justos labi un lai man būtu viss, ko man ievajagas. Un, protams, man nav jums ne par ko jāatskaitās!

Tas nebija tā, ka runa ir par kaut kādu primitīvu alkatību vai muļķību. Nē, viņš vienkārši izstaroja pārliecību, ka beidzot, pēc milzīgiem pūliņiem ir nonācis tajā vietā, kas ir bijusi no Dieva vai likteņa paredzēta tieši viņam, un ka tagad visam jānotiek tā, kā viņš uzskata par pareizu.

Viņš nebija atnācis, lai kaut mācītos. Kaut jel ko mācītos. Viņš bija atnācis, lai mācītu citus. Un viņam apkārt vajadzēja tikai tādus cilvēkus, kuri par viņu ir dumjāki vai vismaz savu gudrību spēj paslēpt zem iztapības un pazemības maskas. Nekādi citādi cilvēki viņam vajadzīgi nebija. Pilnīgi noteikti.

Tas bija redzams kancelejas darbiniekiem, bet plašākai publikai… nu vispirms bija tā skandalozā inaugurācijas balle, kur viņš salūdza visādus savus korešus un pat meitas… ehem… labi, par to neko. Un pēc tam nākamais, kad jau visiem visam vajadzēja kļūt skaidram, bija padomnieki… bet to jau jūs paši varat redzēt, tur man nekas nav jāstāsta. Un tad man arī drīz vajadzēja atvadīties, tā ka…”

Jā, taisnība – tur nekas nav jāstāsta, vismaz pēc būtības ne. Viena no jomām, kur jaunā valsts prezidenta nezināšana un nekompetence nerada ne mazākos jautājumus, ir tautsaimniecība, – gluži vienkārši Egilam Levitam vienīgā reālā saistība ar ekonomiku ir bijusi ikmēneša atalgojuma saņemšana vienā vai otrā darbavietā, turklāt lielākoties ārpus Latvijas. Varētu domāt, ka šajā jebkurai valstij tik nozīmīgajā jomā valsts prezidenta padomnieks vai pat padomnieki tiks izvēlēti īpaši rūpīgi. Jā, tā varētu domāt, bet…

Vairākus mēnešus jaunais valsts prezidents vispār iztiek bez paša izraudzīta tautsaimniecības jomas padomnieka, un tikai 2020. gada janvāra sākumā kanceleja cita starpā publiski izziņo, ka jau pirms mēneša par valsts galvas padomdevēju ekonomikas politikas jautājumos iecelta kādreizējā politiķa Riharda Pīka meita Alise Pīka (vēlāk Pīka-Ozola).

Daudziem izbrīnā jāsaskatās, jo šādu ekonomiskās domas vai varbūt uzņēmējdarbības spīdekli neviens nav pamanījis. Atbildi dod Alises Pīkas oficiālā biogrāfija, no kuras izriet, ka jaunajai padomniecei nav ne tikai kaut vismazākās pieredzes reālā uzņēmējdarbībā, bet pat ne augstākās izglītības biznesa vadībā vai līdzīgā jomā.

Viņas oficiālais dzīvesgājuma apraksts tobrīd ir šāds:

“Izglītība

2002 – Latvijas vidējās vispārējās izglītības diploms, Rīgas Franču Licejs,

2003 – Kanādas vispārējās izglītības diploms Cambridge International College of Canada,

2008 – M.A. Single Honours Politics (grāds politikas zinātnē), Juridiskā, uzņēmējdarbības un sociālo zinātņu fakultāte, Glāzgovas Universitāte.

Profesionālā darbība

No 2009. gada marta līdz 2009. gada jūlijam – stažiere starpinstitūciju koordinācijas nodaļā, Enerģētikas Ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija,

No 2009. gada augusta līdz 2011. gada februārim – programmas kordinators [saglabāta oriģinālrakstība no prezidenta mājaslapas – Aut.], “Briseles Forums” un “Halifaksas Starptautiskās Drošības Forums”, ASV Vācijas Maršala Fonds (The German Marshall Fund of The United States),

No 2011. gada februāra līdz 2011. gada decembrim – British GRI Konferences direktore, Starptautiskā nekustamā īpašuma institūts (Global Real Estate Institute),

No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada septembrim – pārstāvniecības vadītāja vietniece Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Lielbritānijas pārstāvniecībā un ekonomiskais atašejs Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē,

No 2018. gada oktobra līdz 2019. gada augustam – pārstāvniecības vadītāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Nīderlandes pārstāvniecībā un Ekonomiskā padomnieka vietas izpildītāja Latvijas vēstniecībā Nīderlandes Karalistē.”

Ar vārdu sakot, par savu padomnieci ekonomikas jomā jaunais valsts galva izvēlas cilvēku bez izglītības kādā tautsaimniecības jomā vai ekonomikā un bez pieredzes uzņēmējdarbībā – personu, kura savu darba dzīvi lielākoties vadījusi viduvējā ierēdņa amatā.

Sava veida punktu uz “i” uzliek jaunās padomnieces mediju publikāciju uzskaitījums Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā. Tajā ir precīzi viens virsraksts, toties kāds – “Alises Pīkas viedokļa raksts par valsts prezidenta dalību Davosā (Davosas piezīmes: kapitālisma transformācija un demokrātiskās iniciatīvas)”.

Lai katrs pats varētu novērtēt “izcilā latviešu jurista un politologa” izvēlēto personu, kura nākamajos gados būs vai vismaz skaitīsies valsts prezidenta galvenā padomdevēja tautsaimniecības jomā, ir vērts šo nodeldēto frāžu un “ūdentiņa” apkopojumu, kas vairāk atgādina preses relīzi, – Alises Pīkas slavas dziesmu savam jaunajam patronam – publicēt pilnībā:

“Šogad Pasaules ekonomikas forums Davosā atzīmēja savu 50 jubileju ar nosaukumu “Ilgtspējīga un saliedēta pasaule”. Pulcējot 3000 viedokļu līderu, kuri pārstāv valstis, starptautiskās organizācijas, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un aktīvistus, nedēļas garumā tika diskutēts par pasaules ekonomikas stāvokli un problēmām, kuru risinājumi sniedzas pāri individuālu valstu robežām un tagad atrodami tikai pasaules sabiedrību ciešākā sadarbībā. Tālāk ir neliels ieskats galvenajās tēmās, kas dominēja Davosas foruma dalībnieku diskusijās, kurās savu pienesumu šogad sniedza arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits.

Kāpēc klimata izmaiņas nav dabas problēma, bet cilvēces eksistenciāls izaicinājums?

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķina līdz 2030. gadam pasaulē būs 8,5 miljardi cilvēku, un katru gadu kopā ar vēsturiski augstajiem temperatūras rekordiem atnāk arvien plašāki ugunsgrēki, garāki sausuma un plūdu periodi, kā arī nepieredzētas viesuļvētras, kas izmaina miljoniem cilvēku dzīves. Ar katru gadu pieaug arī klimata izmaiņu cena, un 2019. gadā vien izmaksas septiņām no 15 dabas katastrofām pārsniedza 10 miljardus dolāru.

Cilvēce ir svarīgā pārejas posmā, un mums ir jāmaina veids, kā izmantojam kopējos dabas resursus un veicinām savu labklājību, jo pašreizējā ekonomiskā izaugsme nav ilgtspējīga.

Vairākās Davosas diskusijās tika apspriesta uzņēmumu, investoru un sabiedrības gatavība būtiskai kapitāla un resursu pārvirzīšanai uz zaļo ekonomisko izaugsmi, kas saudzētu vidi un samazinātu oglekļa dioksīda ietekmi uz planētas sasilšanu. Pāreja uz iekļaujošu kapitālismu, kam ir sociālā un vides dimensija, vairs nav tikai aktīvistu sauklis, bet paradigmas maiņa un centrālā tēma šajā forumā. Vairākās diskusijās un viedokļu līderu uzrunās tika uzsvērts, ka tie drosmīgie, kuri sekos šai paradigmai un spēs pielāgot savus biznesa modeļus klimatneitrālai ekonomikai, palielinās arī konkurences un efektivitātes priekšrocības.

Izmaiņām būtu jāsākas ar jaunu ilgtermiņa mērķu nospraušanu, kas ietver pārvaldības uzlabošanu, videi draudzīgu procesu un materiālu izmantošanu. Tādējādi ilgtermiņā ieguvēja būtu ne tikai daba un ekoloģija, bet cilvēce un sabiedrības kopumā. Visbeidzot šajā pārejas periodā ir jābūt uzsvaram uz nevienlīdzības mazināšanu, jo klimata izmaiņas visātrāk skars jaunattīstības ekonomikas, kam jau ir problēmas ar kvalitatīvu infrastruktūru, un to lauksaimniecību ietekmē sausums, augsnes erozija un jūras līmeņa celšanās.

Latvija ir atvērta ekonomika ar spēcīgiem un eksportējošiem uzņēmumiem katrā nozarē. Lai mūsu uzņēmēji turpinātu būt konkurētspējīgi ārējos tirgos, viņiem būs ne tikai jāpielāgojas mainīgajām prasībām klimatneitrālās piegāžu ķēdēs, bet arī jāpiedalās jaunu risinājumu izveidē, kas ir aktuāli Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā. Jo ātrāk un veiksmīgāk mēs spēsim pieņemt jaunos izaicinājumus, uzstādīt ambiciozākus mērķus un piedalīties ilgtspējīgas ekonomikas izveidē, jo labāk būsim sagatavoti gaidāmo pārmaiņu priekšā. Pielāgošanās pārmaiņām nepieciešama arī publiskajā sektorā, tāpēc valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrībām būtu jāpaaugstina savi standarti, piemēram, caur zaļajiem iepirkumiem, veicinot videi un sabiedrībai draudzīgu risinājumu izmantošanu. Tikai sadarbojoties, meklējot un radot jaunus risinājumus, mēs varēsim panākt mūsu uzņēmēju turpmāko konkurētspēju starptautiskajos tirgos, kas pašlaik ir pārejas posmā un meklē veidus, kā iekustināt zaļo ekonomiku, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēces attīstību.

Nevis “vai”, bet “kā” regulēt lielos tehnoloģiju uzņēmumus?

Vienlīdz dominējošs temats Davosā bija lielās tehnoloģiju kompānijas un to ietekme uz demokrātiju, medijiem un cilvēka gribas brīvību. “Ideju tirgu ir nepieciešams regulēt tāpat kā produktu un pakalpojumu tirgu,” pirms dalības forumā savu viedokli par “Facebook” un politiskajām reklāmām sociālajos tīklos pauda Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Džozefs Stiglics “Financial Times”.

Šī un līdzīgas idejas rezonēja vairākās diskusijās, kur tika runāts par līdzsvaru starp tehnoloģiju pozitīvo un negatīvo pienesumu un veidiem, kā cīnīties ar tehnoloģiju pielietošanu, kas apdraud demokrātiskas sabiedrības attīstību. Lielo tehnoloģiju kompāniju biznesa modelis, kā peļņa ir būvēta uz cilvēku novērošanu, datu uzkrāšanu, apvienošanu lielajos datos un to profilēšanu, tika kritiski analizēts vairākās diskusijās. Nozīmīga loma tehnoloģiju attīstībā ir arī ģeopolitikai un nācijām, kuru kompānijas dominē to izstrādāšanā un pielietojuma izvēlē. Vērtību sistēmu atšķirības starp globālajiem politiskajiem spēlētājiem (ASV, Ķīna, Eiropas Savienība) rada spriedzi un ietekmē to, kā tehnoloģijas, kas pēc būtības ir neitrālas to izgudrošanas mirklī, tiek pielietotas to patērētājiem dažādos tirgos.

Vairākkārt tika pieminēta nepieciešamība stiprināt Eiropas Savienības inovatīvos tehnoloģiju uzņēmumus, kas var palīdzēt aizsargāt Eiropas tirgu un iedzīvotāju datu izmantošanu citu valstu kompāniju interesēs. Kaut arī lielās tehnoloģiju kompānijas, piemēram, Google uzsver stingro pašregulāciju, tā pati ir atzinusi, ka īpaši mākslīgā intelekta jomā ir nepieciešams starptautisks regulējums. Patiesībā daudzās valstīs sabiedrisko grupu starpā un pašvaldību līmenī jau tiek ieviestas iniciatīvas, kas cenšas atspēkot nelīdzsvaroto spēku sadalījumu informatīvajā telpā un stiprināt demokrātijas attīstību. Publiskās asamblejas, pūļa lēmumu pieņemšana (no angļu val. – crowdsourcing) un kvadrātiskā balsošana (no angļu val. – quadratic voting) ir iniciatīvas, kas saliedē kopienas un veido decentralizētas sadarbības platformas, palīdzot visai sabiedrībai piedalīties un izstrādāt inovatīvu likumdošanu, kā arī koordinēt strīdīgu jautājumu risināšanu. Kā piemērus starp valstīm un pilsētām, kas jau ir ieviesušas šādas iniciatīvas, var minēt Islandi (Your priorities un Betri Reykjavik), Spāniju (Decide Madrid), Taivānu (vTaiwan) un Somiju (Medborgarinitiativ.fi).

Latvijai, aktīvi piedaloties šajās diskusijās, ir iespēja būt klāt jaunas regulējošās sistēmas izveidošanā, kas aizsargātu arī mūsu iedzīvotāju datu suverenitāti un palīdzētu meklēt risinājumus tehnoloģiju negatīvajai ietekmei uz Latvijas informatīvo telpu un demokrātijas attīstību.

Davosā valsts prezidents Egils Levits kopā ar pasaulē zināmu mediju sabiedrību vadītājiem (BBC News, Thomson Reuters) piedalījās diskusijā par mediju nākotni, lai izvērtētu un rastu risinājumus tehnoloģiju arvien pieaugošajai ietekmei uz mediju saturu, izplatīšanu un patēriņu. Demokrātiska sabiedrība nevar pastāvēt bez uzticamiem, neatkarīgiem un objektīviem medijiem. Mūsdienu sadrumstalotajā informatīvajā telpā, kur sociālie tīkli ziņu satura veidošanā sacenšas ar tradicionālajiem medijiem, ir nepieciešams stiprināt sabiedrības medijpratību un kritisko spriestspēju. Latvijai šajā jomā jau ir iestrādes un pieredze, ko varam piedāvāt starptautiskajiem partneriem. Uzturot dialogu ar pašām tehnoloģiju kompānijām (primāri Facebook), Eiropa var būt līderis, izstrādājot inovatīvu regulējumu, kas beidzot sakārtotu arī datu suverenitātes jautājumu. Turklāt tas ir Latvijas interesēs būt starp progresīvajām valstīm Eiropas Savienībā datu izmantošanas likumdošanas izveidē.

Kaut arī Davosas forums vēsturiski tiek uzskatīts par elites un biznesa sanākšanu kalnu kūrortā, pirmo reizi apmeklējot forumu, šķiet, laiks ir ieviesis korekcijas, un privilēģiju būt starp ielūgtajiem ir vismaz daļēji nomainījusi trauksmes un atbildības sajūta par pasaulē notiekošo. Jācer, ka daļa risinājumu, kas tika dzirdēti diskusiju dalībnieku vārdos, drīzumā būs redzami arī darbos.”

Nožēlojami, vai ne? Bet varbūt mēs vienkārši neko nesaprotam no tādu cilvēku motīviem un apsvērumiem, kuri ir par mums intelektuāli neskaitāmas galvas tiesas pārāki – vai vismaz iedomājas tādi esam? Ja reiz mums ir prezidents, kurš tik bieži ir mīlējis pieminēt labas pārvaldības principus, godprātīgumu un atklātību, – tad taču viņš pats vai viņa izvēlētā kancelejas vadība visu izskaidros un visu pamatos, atliek tikai precīzi pajautāt.

Tas arī tiek darīts, un pāris nedēļu laikā Valsts prezidenta kanceleja tiešām sagatavo oficiālu skaidrojumu – jau atkal ir vērts to publicēt nevis atstāstījumā, bet ar minimāliem īsinājumiem, saglabājot izteiksmes formu un, protams, saturu:

“Valsts prezidenta kancelejā saņemts Jūsu iesniegums, kurā Jūs kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs mediju publikācijas sagatavošanai sabiedrības informēšanas nolūkos, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu un likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, lūdzat sniegt informāciju:

1. kādas ir valsts prezidenta padomnieka ekonomikas politikas jautājumos funkcijas;

2. kāda bija objektīvā nepieciešamība pēc šāda padomnieka amata;

3. ar kādu pamatojumu par labāko kandidātu šim amatam tika izvēlēta persona, kurai nav izglītības ekonomikas vai uzņēmējdarbības jomā;

4. kāds ir attiecīgo amatu ieņemošajai Alisei Pīkai noteiktais mēneša atalgojums;

5. kādu tieši iemeslu dēļ valsts prezidents, kurš bieži izteicies par atklātības un objektivitātes principu ievērošanas nepieciešamību valsts pārvaldē, atsakās rīkot atklātus konkursus uz savu padomnieku vietām.”

Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumiem, informējam, ka atbilstoši likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6. panta otrajai daļai un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 9. punktam valsts prezidenta padomnieki ir politiskas amatpersonas. Valsts prezidents bauda rīcības brīvību jautājumos, kas skar tā atbalsta iestādes – Kancelejas, struktūras izveidi un iekšējās darbības pamatprincipu noteikšanu.

Galvenie valsts prezidenta padomnieka izvēles kritēriji ir balstīti uz profesionalitāti un kvalifikāciju attiecīgajā jomā. Papildus profesionalitātes kritērijiem minēto politisko amatpersonu darbā izšķiroši svarīga ir personiskā uzticamība un spēja sadarboties ar valsts prezidentu (sk. arī Saeimā 2013. gadā 5. decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” anotācijas 1.3. apakšpunktu).

Paskaidrojam, ka atklāta konkursa rīkošana kā obligāta prasība normatīvajos aktos paredzēta uz tiešās valsts pārvaldes iestādes ierēdņa amata vietu Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot to, ka Kanceleja nav tiešās valsts pārvaldes iestāde un Kancelejā nav valsts civildienesta ierēdņu amatu vietas, kā arī īpašos drošības un savstarpējās uzticības apsvērumus, kuru pamatā ir valsts prezidenta atbalsta personāla atlase, Kancelejā netiek rīkoti atklāti konkursi uz vakantajām amata vietām.

Vēršam uzmanību, ka ekonomika ir būtisks valsts prezidenta Egila Levita darbības virziens. Jau kopš valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā bija zināms, ka valsts prezidenta komandā, tāpat kā iepriekšējiem Valsts prezidentiem, būs valsts prezidenta padomnieks ekonomikas politikas jautājumos, par ko informācija ir sniegta vairākiem medijiem. valsts prezidenta padomnieces ekonomikas politikas jautājumos Alises Pīkas mēnešalga ir 3421,00 euro.

Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījuma jautājumu, kurā lūdzat sniegt informāciju, kādu tieši iemeslu dēļ valsts prezidents, kurš bieži izteicies par atklātības un objektivitātes principu ievērošanas nepieciešamību valsts pārvaldē, atsakās rīkot atklātus konkursus uz savu padomnieku vietām, informējam, ka atbilde ir sniegta šīs vēstules II sadaļā.”

Tas arī viss. Vēstulei ir pievienots pieprasītais Alises Pīkas amata apraksts, no kura vēl skaidrāks kļūst, cik nopietni pienākumi ir uzticēti prezidenta padomniekam ekonomikas politikas jautājumos un cik neatbilstošs šim amatam ir cilvēks bez izglītības, zināšanām un pieredzes, – jā, un faktiski arī tas, cik negodprātīgi un faktiski pretvalstiski ir iecelt šādā amatā šādas nekompetences pakāpes cilvēku, lai cik uzticams un sadarbspējīgs viņš arī būtu:

“I. Amata pamatpienākumi

1. Valsts prezidenta darbības nodrošināšana ekonomikas politikas jomā, tas ir, jautājumos, kas saistīti ar valsts ekonomisko attīstību un ekonomisko drošību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, nodarbinātības veicināšanu un reģionālo attīstību, kā arī starptautiskiem ekonomiskiem sakariem.

2. Valsts prezidenta noteikto darbības virzienu ekonomikas politikas jomā izstrāde un izpilde.

3. Valsts prezidenta nodrošināšana ar valsts institūciju un iestāžu rīcībā esošo informāciju ekonomikas politikas jomā.

4. Valsts prezidenta rīkojumu un paziņojumu izstrādāšana savas kompetences jautājumos atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes un likumu prasībām.

5. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs var uzdot valsts prezidenta padomniekam ekonomikas politikas jautājumos veikt arī citus pienākumus un uzdevumus.”

Kas tātad izriet no Egila Levita kancelejas atbildēm? Ja pavisam īsi, tad – prezidents pieņem par saviem padomniekiem tādus cilvēkus, kādus vēlas, un galvenie kritēriji līdz ar “profesionalitāti un kvalifikāciju attiecīgajā jomā” esot “personiskā uzticamība un spēja sadarboties ar valsts prezidentu”. Bet kas un kā novērtē profesionalitāti un kvalifikāciju? Egils Levits nevienam par to atskaitīties netaisās, un, lai viss būtu skaidrs, vēl ir arī atbildes pēdējais teikums:

“Valsts prezidenta Egila Levita uzdevumā informējam, ka valsts prezidents Egils Levits papildus šai atbildei neplāno Jums sniegt informāciju par minētajiem jautājumiem.”

Labi, ja reiz neplāno, tad neplāno. Tomēr, redzot, kas notiek ar Latvijas tautsaimniecību un kā palielinās atpalicība no Igaunijas un Lietuvas, likumsakarīgs ir jautājums – kāds tad ir Egila Levita ieskatā profesionālās un kvalificētās politoloģes un bijušās ierēdnes veikums prezidenta padomnieces amatā, “izstrādājot un izpildot valsts prezidenta noteiktos darbības virzienus ekonomikas politikas jomā”? Un jau atkal jācitē kārtējais Egila Levita kancelejas sacerētais dokuments:

“Valsts prezidenta kancelejā saņemts Jūsu iesniegums, kurā esat norādījis, ka Jūsu publikācijā, kas būs veltīta valsts prezidenta Egila Levita darbībai, sabiedrības higiēnas uzlabošanas nolūkos vēlaties sniegt sabiedrībai informāciju par to, cik godprātīgi Kancelejā tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi, un tādēļ vēlaties saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem: kāds ir bijis valsts prezidenta padomnieku veikums 2020. gadā. Par katra padomnieka veikumu prasiet sniegt iespējami detalizētu šīs personas veikumu aprakstu.

Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu par valsts prezidenta padomnieku veikumu 2020. gadā, vēršam uzmanību, ka Kanceleja jau iepriekš informēja Jūs, ka, ievērojot labas pārvaldības un nulles birokrātijas principu, Kanceleja savu darbību organizē pēc iespējas, mazinot administratīvo slogu, kas saistīts ar birokrātisku pārskatu sagatavošanu, apstrādi un uzglabāšanu.

Ārējie normatīvie akti un Kancelejas iekšējie normatīvie akti neparedz pienākumu Kancelejai radīt dokumentāciju par valsts prezidentu padomnieku darbības pārskatiem. Līdz ar to Kancelejas rīcībā nav rakstveidā dokumentēta informācija par valsts prezidenta padomnieku darbību un tās rezultātiem, un Kancelejai nav pienākuma šādu informāciju radīt.

Vienlaikus, ievērojot labas pārvaldības principu, paskaidrojam, ka atbilstoši likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6. panta otrajai daļai valsts prezidenta padomnieki ir politiskas amatpersonas. Papildus profesionalitātes kritērijiem minēto amatpersonu darbā izšķiroši svarīga ir personiskā uzticamība un spēja sadarboties ar valsts prezidentu (sk. arī Saeimā 2013. gadā 5. decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” anotācijas 1.3. apakšpunktu). Papildus vēršam uzmanību, ka jau iepriekš Kanceleja ir Jūs informējusi, ka valsts prezidents Egils Levits atzinīgi novērtē padomnieku darbību.”

Tas arī ir viss: četrās rindkopās “visas tautas prezidenta” – tā paša, kas, stājoties amatā, solījis visvisādas labas lietas sabiedrībai, arī “ņemt rokās slotu un izmēzt māju no tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados”, – kanceleja paziņo, ka galvenais Egila Levita padomniekiem ir nevis spējas, zināšanas un reāls darbs valsts labā, bet gan uzticamība un spēja sadarboties. Vai viņi ko reāli paveikuši, Valsts prezidenta kanceleja sabiedrībai atskaitīties ij netaisās – pietiek ar to, ka “Egils Levits atzinīgi novērtē padomnieku darbību”…

Bet nu – laiks iet, Latvijas ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas kļūst tikai lielāka un lielāka. Pajautāsim tomēr “visas tautas prezidentam” vēlreiz – un pie reizes arī par to, kādus tad uzdevumus viņš savai sadarbspējīgajai ekonomikas padomniecei īsti ir uzdevis:

“Valsts prezidenta padomnieka ekonomikas politikas amata aprakstā, ko Jūsu iestāde man izsniegusi ar 27.01.2020 vēstuli, minēts, ka šīs amata vietas ieņēmēja pienākums ir “valsts prezidenta noteikto darbības virzienu ekonomikas politikas jomā izstrāde un izpilde”.

Šai sakarā, gatavojot izdošanai grāmatu “Valstsgribis”, par kuru Jūsu iestādes vadītājs man vairākās vēstulēs man nezināmu iemeslu dēļ ir izteicis savu subjektīvo viedokli, tādējādi apliecinot, ka ir labi informēts par grāmatas saturu, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

– kādus darbības virzienus ekonomikas politikas jomā līdzšinējais valsts prezidents ir noteicis 2020. gadā?

– kādus darbības virzienus ekonomikas politikas jomā līdzšinējais valsts prezidents ir noteicis 2021. gadā?

– kādus darbības virzienus ekonomikas politikas jomā līdzšinējais valsts prezidents ir noteicis 2022. gadā?

– kādus līdzšinējā valsts prezidenta noteiktos darbības virzienus ekonomikas politikas jomā 2020. gadā ir izstrādājusi un izpildījusi valsts prezidenta padomniece ekonomikas jomā?

– kādus līdzšinējā valsts prezidenta noteiktos darbības virzienus ekonomikas politikas jomā 2021. gadā ir izstrādājusi un izpildījusi valsts prezidenta padomniece ekonomikas jomā?

– kādus līdzšinējā valsts prezidenta noteiktos darbības virzienus ekonomikas politikas jomā 2022. gadā ir izstrādājusi un izpildījusi valsts prezidenta padomniece ekonomikas jomā?

– vai smagā ekonomiskā un enerģētiskā krīze, kā arī ekonomiskā atpalicība, kurā nonākusi Latvija, ir saistīta ar šiem darbības virzieniem? Atbildi pamatojiet.”

Taču izrādās, ka Egilam Levitam un viņa svītai ne prātā nenāk atskaitīties par tādiem niekiem:

“Paskaidroju, ka Jūs interesējošā informācija par valsts prezidenta darbību ir publiski pieejama. Valsts prezidenta aktivitātes regulāri tiek atspoguļotas Kancelejas tīmekļvietnē un sociālajos medijos. Kancelejas tīmekļvietnē president.lv Jūs varat iepazīties ar valsts prezidenta darba kārtību, valsts prezidenta runām, viedokļiem, intervijām, rakstiem, valsts prezidenta darbības jomām, valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras gadu kopsavilkumiem.

Tāpat arī Latvijas sabiedrība, žurnālisti, tajā skaitā arī Latvijas Žurnālistu savienības biedri, tiek vispusīgi informēti par valsts prezidenta darbību, un ikvienam aktuālo informāciju ir iespējams uzzināt, sekojot līdzi arī informācijai plašsaziņas līdzekļos.

Atbildot uz jautājumu par valsts prezidenta ekonomikas padomnieces darbību, informēju, ka Kanceleja iepriekš Jums ir jau sniegusi skaidrojumu, ka valsts prezidenta ekonomikas padomniece nodrošina valsts prezidenta noteikto darbības virzienu ekonomikas politikas jomā izstrādi un izpildi.

Atbildot uz jautājumu par Kancelejas vadības un valsts prezidenta padomnieku pieredzi, informēju, ka Kancelejas vadībai un valsts prezidenta padomniekiem ir atbilstoša un pietiekama pieredze darba pienākumu izpildes kvalitatīvai nodrošināšanai. Ar informāciju par Kancelejas vadības un valsts prezidenta padomnieku izglītību un pieredzi varat iepazīties Kancelejas tīmekļvietnē president.lv.””

Turpinājums sekos.