Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku mediķu aprindās klīst baumas par  Valsts  asinsdonoru centra (VADC) darbu – gan par klīniskiem gadījumiem, kad pēc asins pārliešanas pacientiem konstatē B un C hepatītu, kaut savu saistību VADC kategoriski noliedz, gan arī par dīvainām vēstulēm, ko saņēmuši citi pacienti pēc asins pārliešanas.

Par donoru var kļūt ikviens vesels cilvēks, tāpat ir dažādi gadījumi, kad ikviens cilvēks vai viņa tuvinieks var kļūt par recipientu jeb asins preparātu saņēmēju – tās ir lielas operācijas, dzemdību sarežģījumi, dažādas jaundzimušo slimības, onkoloģija, apdegumi, traumas u.c., no kurām pasargāts nav neviens.

Pēc skandāla kad  Valsts konktrole revīzijā  http://www.lrvk.gov.lv/revizija/asins-dienesta-darbibas-efektivitate-likumiba-un-plazmas-preparatu-aprite/ atklāja VADC nopietnas darba un resursu uzskaites problēmas, tika meklēta jauna vadītāja, un konkursa rezultātā uzvarēja Iveta  Ozoliņa (attēlā kopā ar Gunti Belēviču), kas savā CV kā iepriekšējo darbu uzrādīja Cēsu slimnīcas valdes locekles amatu.

Viņa noklusēja, ka no amata tika atlaista pēc audita, kur tika atklāti nopietni finansiāli pārkāpumi, - valdes locekļa amatu gan toreiz saglabāja Cēsu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts. Pēc pašvaldību vēlēšanām Kniksts tika ievēlēts Garkalnes novada deputāta amatā no partijas Vienotība, arī Cēsīs pie varas nāca šī partija, bet, neskatoties uz to, nākot gaismā papildu informācijai par ES projektu naudas apguvi, arī viņam amats bija jāzaudē, ko gan pats skaidroja ar politisko izrēķināšanos.

Līdz ar Ozoliņas nonākšanu amatā VADC vietu kā kvalitātes un riska departamenta vadītājs atrada arī Kniksts. Interesanti, ka viņš savā darba pieredzē nebija saskāries ne ar laboratoriju darbu (Cēsu slimnīca to pērk kā ārpakalpojumu no privātām laboratorijām), ne ar riska vadību medicīnā, kas saistīta ar donoru atlasi, dažādu tehnisko parametru un kvalitātes vadību, ne kā mediķis no praktiskā viedokļa ar  veselības aprūpi kopumā.

Cik noprotams no nesena Latvijas Avīzes raksta, VADC ir sācis lietot jaunu analizatoru, uz kura pārlieku lielo jūtību tiek novelta visa vaina. Interesanti, kā VADC tika pie šī jaunā aparāta, jo ne mājas lapā, ne Iepirkuma uzraudzības biroja mājas lapā šāda iepirkuma nav (vismaz es neatrodu???), nav arī citu saistītu iepirkumu, kaut, skatoties pēc budžeta https://www.vadc.lv/data/budzets/vadc-iv-ceturksnis-30112016.pdf, pozīcijā reaktīvi tiek tērēti gandrīz  2,5 miljoni eiro gadā.

Laboratorijās ir izplatīta prakse, kad analizators it kā tiek iedots par brīvu, bet ir jāpērk noteikts reaktīvu apjoms par noteiktām cenām jeb tā saucamais reaktīvu līzings. Izvēle tiek atstāta vadošo laboratorijas speciālistu, iestādes vadības vai vēl kāda ziņā, bet konkursa ar specifikāciju un izvērtējumu nav, līdzīgi kā citās valsts slimnīcu lielajās laboratorijās. Parasti šo situāciju aktīvi izmanto firmu darboņi,šoreiz tie ir bijuši Roche pārstāvji - firma Medilink, kuras līdzīpašniece ir Zaiga Gadzjus-Rancāne, ģimenes saitēm saistīta ar Raiti Gadzju http://www.delfi.lv/news/national/criminal/medicinas-iekartu-iepirkumu-kukulu-lieta-knab-ludz-sakt-vajasanu-pret-12-personam.d?id=39849297, kuram nav svešas dažādas metodes, lai iekarotu savu tirgus daļu.

Jāsaka, ka citās valstīs donoru asins testēšanu lielākoties veic  Abbott ražotāja analizatori, bet, tā kā skaidras un caurspīdīgas procedūras Latvijā nav bijis, grūti teikt, kas un kāpēc izvēlējās Roche.

Kvalitātes vadītājs ir svarīgākā persona VADC darbā, jo pēc kvalitātes rokasgrāmatas norit visi procesi gan donoru pieņemšanā, gan laboratorijās, gan asins preparātu sagatavošanā un uzglabāšanā. Bez analizatora ne mazāk svarīgi ir reaktīvi, ko lieto sistēmā, jo iespējams lietot tās pašas firmas reaktīvus vai, ja sistēma ir atvērta, arī citu firmu reaktīvus, ko izvēlas, veicot kvalitātes iekšējo kontroli un salīdzinošo jeb ārējo kontroli starp citām laboratorijām. Tiek veikti aprēķini un izvērtējumi, dažāda veida kalibrācijas un jūtības pārbaudes.

Iespējams, ka tieši vājās Kniksta zināšanas klīniskās laboratorijas darba specifikā ir bijušas par vienu no  iemesliem problēmām ar paraugu pozitīvajiem un, iespējams, arī negatīvajiem rezultātiem, jo nav jau pirmā reize, kad amatu valsts pārvaldē iegūst pazīšanās rezultāta, ko piesedz ar konkursiem. Tikai ir atšķirība, ja, esot amatā, šoferu dēli un meitas tikai klusi saņem algu, bet šajā gadījumā no profesionāļiem gaida profesionālu rīcību, kas šobrīd varbūt ietekmējis 178 pacientu turpmāko dzīvi.

Iestādes vadītāja var mainīt iekšējo darba reglamentu un kompetenču sadalījumu kaut katru nedēļu un attaisnoties par katra darbinieka darba apjomu, taču tas nerisina problēmu. Turklāt Kniksts veiksmīgi apvieno darbu VADC un darba laikā apmeklē Garkalnes novada komitejas un sēdes. Darbojas Slimnīcu biedrībā, kur, vēl esot Cēsu slimnīcas vadītāja amatā, apmeklēja Maltu, šobrīd ir revīzijas komisijas vadītājs.

Valsts asinsdonoru centrs  ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tad gribētos zināt, ko šajā sakarā domā un  ir darījusi veselības ministre Anda Čakša?

Novērtē šo rakstu:

0
0