Iesaki rakstu:

Satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) ziņojumā premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), kas valdības vadītājam jāsaņem piektdien, visticamāk, tomēr nebūšot radikālu risinājumu nacionālās lidsabiedrības airBaltic preču zīmju atgūšanai. Kā liecina neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, ministra ziņojumā, kuru plānots izskatīt arī valdībā, kā viens no galvenajiem priekšlikumiem airBaltic zīmolu atgūšanai būs piedāvāta iespēja valstij atpirkt preču zīmes vai arī to nedarīt.

Preču zīmju atpirkšanas cena esot līdzvērtīga tai, par kādu airBaltic privātais īpašnieks, lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam daļēji piederošā Baltijas aviācija sistēmas (BAS), tās iegādājusies - 13 miljoni eiro (aptuveni 9,13 miljoni latu).

Ziņojumā, ņemot vērā premjera uzdevumu, gan arī būšot aplūkota iespēja, ka valsts par preču zīmju atgūšanu varētu tiesāties ar BAS. Taču esot maz ticams, ka tik radikāls solis tiks īstenots, jo tad SM būtu jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs arī pret bijušajiem airBaltic padomes locekļiem. Turklāt SM neesot arī atklājusi jaunus būtiskus faktus, kas tai ļautu apstrīdēt 2009.gada nogalē īstenoto darījumu, ar kuru visas sešas airBaltic preču zīmes – airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonāca BAS īpašumā.

Blakus priekšlikumam valstij atpirkt preču zīmes ziņojumā premjeram satiksmes ministrs kā vienu no risinājumiem konfliktam par airBaltic, ļoti iespējams, varētu piedāvāt arī valstij piederošo 51% lidsabiedrības daļu privatizāciju.

Tiesa, kā atzīst avoti, Auguļa ziņojumā premjeram esot iespējamas izmaiņas, jo piektdien priekšpusdienā dokuments vēl tikšot „noslīpēts”. Proti, piektdien no rīta ministram paredzēta tikšanās ar valsts pārstāvjiem airBaltic padomē, viņu vidū ar lidsabiedrības padomes priekšsēdi Santu Glāznieci, lai vienotos par galīgo ziņojuma tekstu un tajā piedāvātajiem risinājumiem.

Oficiāli informācija ne par satiksmes ministra ziņojumu premjeram, ne pirmdien notikušo airBaltic padomes sēdi un tajā pieņemtajiem lēmumiem netiek sniegta. Viss tiek turēts lielā slepenībā, un ne padomes, ne ministrijas amatpersonas oficiālus komentārus pagaidām nesniedz.

Ministra padomniece preses jautājumos Ināra Pomera Pietiek ceturtdien tikai apstiprināja, ka ziņojums par airBaltic ir sagatavots un valdības vadītājam tiks iesniegts.

Pietiek rīcībā esošā informācija arī liecina, ka pirmdien airBaltic padomes sēde notikusi un tajā piedalījušies arī lidsabiedrības auditora PriceWaterhouseCoopers pārstāvji. Noprotams, ka gūts arī apstiprinājums tam, ka „sarežģītā veidā”, bet tomēr BAS atbilstoši līgumam līdz pērnā gada nogalei airBaltic ir samaksājis par preču zīmēm.

Jau rakstīts, ka konflikts par airBaltic preču zīmju atgūšanu un valsts ietekmes palielināšanu lidsabiedrībā ilgst jau vairāk nekā pusgadu, taču risinājuma tam aizvien nav.

airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet BAS – divas. Janvāra vidū ar satiksmes ministra Ulda Auguļa gādību kā valsts pārstāvji airBaltic padomē tika iecelti Glāzniece, politiķa Aleksandra Kiršteina (ZZS) dēls Gints Kiršteins un Raitis Tukāns. Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā puse akciju pieder Lemberga bērniem – Līgai un Anrijam.

Valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS - 47,2%. Decembrī atklājās, ka Fliks pusi sev piederošo BAS daļu pārdevis, un par 50% BAS īpašnieku kļuvusi Bahamu salās reģistrētā ārzona Taurus Asset Management Fund Limited. Šī ārzonas firma tiek saistīta ar Latvijas krājbankas un Lietuvas bankas Snoras lielākā īpašnieka krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm. BAS īpašumi un arī airBaltic preču zīmes ieķīlātas par labu Latvijas krājbankai un Snoras.

Antonovs februāra vidū atkārtoti uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku. Labas attiecības Antonovam ir arī ar satiksmes ministra pārstāvētās partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība „krusttēvu” Ventspils mēru Lembergu.