Menu
Pilnā versija
Foto

Vakcinēties – būt vai nebūt?

J. Kuzmanis · 27.07.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākšu savu stāstu ar vēsturisku anekdoti. Tālajā 1972. gadā satikās divi vareni vīri - PSRS vadītājs Leonīds Brežņevs un ASV prezidents Ričards Niksons. Kad iecerētie līgumi bija parakstīti un sarunas ievirzījās mazāk oficiālā gaisotnē, protams, uzpeldēja jau tolaik populārais cilvēktiesību jautājums. Te amerikānis apgalvoja, ka Padomju Savienībā nav nekādas demokrātijas, cilvēki tiekot visādi apspiesti. Brežņevs uz to atbildējis, ka tas viss esot muļķības, jo padomju valstī pat suns brīvprātīgi sinepes ēd. Niksons tam netic. Atnes suni, atnes sinepes. Brežņevs paceļ sunim asti un devīgi tur iesmērē sinepes. Sunim sinepes grauž, tas kaukdams laiza. „Nu re, brīvprātīgi un pat ar dziesmu!” komentē Brežņevs.

Ceru, jau sapratāt, kādēļ šī bārdainā anekdote tieši šobrīd Latvijā pēkšņi kļuvusi aktuāla. Ja nebūsi brīvprātīgi vakcinējies, tad nevarēsi apmeklēt koncertu, kinoteātri, doties ceļojumā, tevi tikai tādēļ varēs atlaist no darba! Atļauju brīvprātīgi nevakcinēties izsniegs tikai speciāls ārstu konsīlijs. Cik ilgi nevakcinētie vēl drīkstēs iet pa trotuāru? Atbilstoši brīvprātības veicināšanai tiek nemitīgi skandināts un borēts, ka vakcīnas esot drošas.

Nu ko, ar faktiem un pārbaudāmām atsaucēm tad arī aplūkosim šo nekritisko pieeju vakcīnu drošībai. Nerunāsim par niekiem - ak vai, otrā dienā drusku roka sāpēja, ak vai, pāra dienas bija 37,5 temperatūra.

1. Eiropas Zāļu aģentūras (European Medicines Agency) oficiālajā mājaslapā https://www.ema.europa.eu/en varam atrast, ka visas četras šobrīd Eiropā lietošanai paredzētās covid-19 vakcīnas ir apstiprinātas ar papildnosacījumiem (conditional marketing authorization). Tas nozīmē, ka nepietiek datu apstiprināšanai standarta apstākļos un tiek pieļauta preparātu izmantošana paralēli to klīniskajām pārbaudēm, kas joprojām turpinās. Divām (Comirnaty un Spikevax) šīs pārbaudes vēl turpināsies divus gadus, kamēr Vaxzevria un Janssen vakcīnām pārbaužu ilgums nav precizēts.

Pašreizējie dati (desmitiem miljonu vakcinēto) pārliecinoši norāda uz to, ka ieguvumi no vakcinācijas tālu pārsniedz piefiksētos komplikāciju radītos zaudējumus. Pareizāk un, lai atšķirtu no jau tradicionālajām pilnībā pārbaudes izgājušajām vakcīnām, šīs būtu labāk saukt par eksperimentālajām. Pagaidām vismazāk datu ir par minēto eksperimentālo vakcīnu ietekmi uz reproduktīvo veselību.

2. Plaša rūpnieciski ražotu vakcīnu izmantošana sākās pagājušā gadsimta 50. gados ar poliomielīta apkarošanu. Jā, tieši pateicoties vakcīnām, lielā mērā pagātnē ir palikušas bakas, tuberkuloze, poliomielīts un virkne citu infekcijas slimību! Tomēr tas nevar kalpot par argumentu nekritiskai pieejai, ko pierāda Dengvaxia nesenais fiasko Filipīnās. Materiālu par to ir daudz, pietiek ievadīt meklētājā frāzi "dengue vaccine philippines".

Dengē drudzis ir moskītu pārnēsāta vīrusslimība, kas plaši sastopama daudzās tropu zemēs. Četru izraisītāja seroloģisko tipu un daudzu apakštipu pastāvēšana ievērojami apgrūtināja efektīvas vakcīnas radīšanu, kas beidzot rezultējās ar Sanofi-Pasteur firmas radītās Dengvaxia apstiprināšanu vairākās valstīs 2015./16. gados. 2016. gada aprīlī Filipīnās sākās plaša bērnu vakcinācija ar Dengvaxia, ko 2017. gada novembrī nācās pārtraukt.

Izrādījās, ka vakcinētajām personām, kuras iepriekš nav saskārušās ar Dengē vīrusiem, sekojošā saslimšana norisinās ievērojami smagāk (antibody-dependent enhancement). Kopumā vakcīnu (vismaz vienu devu) saņēma apmēram 830 000 bērnu, bet oficiāli tika atzīti vismaz 130 nāves gadījumi tieši saistībā ar vakcinēšanos. Arī šai gadījumā varam teikt, ka "vakcinēšanās sniegtās priekšrocības ievērojami pārsniedz iespējamo komplikāciju risku", bet filipīnieši kaut kā nebija mierā. Tiesas procesi turpinās.

3. Daudzas lielās farmaceitiskās kompānijas piedāvā medikamentus, tostarp vakcīnas, gan cilvēku ārstēšanai, gan veterinārijai. Protams, atšķiras slimību spektrs, bet ražošanas metodes un tehnoloģijas jau ir tās pašas. Kādēļ interesējamies tieši par veterinārajām vakcīnām? Divi iemesli.

Pirmkārt, ja cilvēku medicīnā lietojamajām vakcīnām attālinātās blaknes lielākoties meklē uz statistisko datu pārbaudes pamata, bet tos reti vāc ilgāk kā dažus gadus, tad veterinārijā šaubu gadījumā daudz vieglāk un, galvenais, lētāk var veikt eksperimentu. 10 bezšķirnes kaķi vai bīgli (biopārbaudēs bieži izmantota suņu šķirne) var sniegt ļoti pārliecinošus pierādījumus.

Otrkārt, veterinārajām vakcīnām, salīdzinot ar cilvēkiem domātajām, ir zemāki drošības standarti. Tieši tādēļ tās var ilustrēt situācijas, ja ar cilvēkiem paredzētajām vakcīnām kaut kas ir sanācis greizi. Un te būs pāris brīvi pieejami pārskata raksti par veterināro vakcīnu blaknēm (pārskata - tas nozīmē plašāku zinātniskās literatūras datu apkopojumu, kas parasti sniegts saraksta veidā attiecīgā raksta beigās):

1) Vadalà M, Poddighe D, Laurino C and Palmieri B. (2017). Severe Side Effects of Vaccines in the Veterinary Setting. Mathews J Vet Sci. 2(1): 008;

2) Rashid A, Rasheed K, Asim M, Hussain A. Risks of Vaccination: a Review. J Venom Anim Toxins incl Trop Dis. V.15, n.1, p. 19-27, 2009.

Protams, šie materiāli ir speciālistiem. Atzīmēsim lielo neiroloģisko un  un autoimūno simptomu dažādību un smaguma pakāpi. Papildus parādās jauns komplikāciju tips - jaunveidojumi. Kaķiem (retāk suņiem u.c.) dažkārt vakcīnu un citu medikamentu injekciju vietās attīstās sarkomas. Par to pat atrodams šķirklis Vikipēdijā: https://en.wikipedia.org/wiki/Vaccine-associated_sarcoma. Un jaunveidojumi var parādīties pat pēc vairākiem gadiem.

Praktizējošiem speciālistiem (ieskaitot ģimenes ārstus) var ieteikt šādus materiālus par cilvēku ārstēšanā izmantoto vakcīnu blaknēm:

VVAO informācijas lapas https://www.who.int/teams/regulation-prequalification/regulation-and-safety/pharmacovigilance/health-professionals-info/reaction-rates-information-sheets;

plašāka grāmata Adverse Effects of Vaccines: Evidence and Causality. (2012).

Protams, covid-19 eksperimentālās vakcīnas tur nav aplūkotas.

4. Vakcīnas ir medikamenti un ļoti ilgstošas iedarbības medikamenti. Kā jebkuriem medikamentiem to blaknes varam sagaidīt parādāmies visā šai iedarbības periodā. Tas var būt ilgi, bet - īpaši vakcīnām - ārkārtīgi grūti fiksējams. Tādēļ ilustrēsim ar piemēru no tradicionālajām sintētiskajām zālēm.

Dietilstilbestrols ir sintētisks estrogēns (šobrīd ir daudz labāki), ko pagājušā gadsimta vidū plaši ieteica grūtniecēm dažādu blakusparādību kompensēšanai. Mūsdienās ir zināms, ka dietilstilbestrola iedarbībai ir sekojošs blakusefekts - grūtniecības laikā šīs zāles lietojušo sieviešu meitām (apmēram 1 no 1000 gadījumiem) pieaugušo vecumā attīstās citādi reti sastopams dzimumorgānu audzējs (clear cell adenocarcinoma). Tātad ir pagājuši jau vairāki desmiti gadu! Sīkāk iespējams lasīt ASV Nacionālā Vēža institūta materiālos https://www.cancer.gov/about-cancer/causes-prevention/risk/hormones/des-fact-sheet. Nu ko, cerēsim, ka pēc gadiem neparādīsies medicīniski termini modernoma, jansenoma vai tamlīdzīgi!

Katram no mums ir sava un dziļi individuāla zināšanu, pieredzes, veiksmju, kļūdu un aizspriedumu bagāža. Autora mērķis šeit nav lasītāju pārliecināt, aizkavēt vai piespiest. Esmu devis jums materiālu, tālāk domājiet paši!

Ieslēdzu gludekli. Tas silstot iečerkstas, un apnicīga, tik bieži dzirdēta balss informē, kur šodien Latvijā iespējams vakcinēties...

Novērtē šo rakstu:

108
13