Menu
Pilnā versija
Foto

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

Aldis Gobzems · 28.02.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.

Atceraties, kad bija aizsardzībai 2 procenti no kopprodukta jādabū, uzreiz nauda atradās. Tagad vajag veselībai, nekad nav. Dīvaini, vai ne?

Ekonomikas lejupslīde un darbavietu zudums ir katastrofāls. Izglītības iestāžu atrofēšanās ir novedusi pie jaunatnes marginalizācijas. Valsts parāds pieaug. Es kā opozīcijas pārstāvis vienmēr esmu uzsvēris, ka šāda veida politika apdraud Latvijas valstiskumu, un risinājums tam nav valdības nomaiņa pati par sevi, bet gan elites domāšanas izmaiņas.

Ir jārīkojas, nevis jabaidās no vīrusa. Ir visi priekšnosacījumi, lai sekmīgi sāktu izvest valsti no krīzes. Tam ir nepieciešama mobilizācija. Pašreiz valdība nevis tiek vadīta, bet gan valdībā notiek dažādu politisko spēku populistisku ambīciju demonstrācija, kam nav nekāda sakara ar koordinētu valsts virzīšanu krīzes pārvarēšanai.

Tiek vākti punkti pašvaldību vēlēšanām, tiek demonstrēti virtuāli sasniegumi kaut kādās jomās, bet nenotiek darbs pie plānveida krīzes pārvarēšanas. Nevienu dienu nav arī noticis.

Jūs kā sabiedrība vispār zināt, kas notiek slimnīcās? Turklāt - lielākā daļa, nospiedoši lielākā daļa izslimo mājās, nenoslogojot slimnīcas. Gada laikā ir pieaugusi aprūpes sistēmas kapacitāte? Par cik? To neviens nezina. Par to neviens arī neatskaitās.

Lielie ierobežojumi ir jāatceļ - skolas, sports, sabiedriskā ēdināšana. Ar to jāsāk, nevis jādraud ar viļņiem. Un vēl. Jautājums ir arī par tiem, kuriem būtu jābūt atbildīgiem par tiem, kuri jau vairs Ziemassvētkus nesagaidīs tādēļ, ka netika novērsta slimības izplatība sociālās aprūpes mājās.

Un kurš atbildēs par varas neizdarību, kā rezultātā pakaras, jo kauns mājas nākt pie ģimenes bez naudas? Atbildība par šo situāciju būtu jāuzņemas Kariņam, kurš visu vasaru uzskatīja sevi par čempionu  un kurš nebija gatavs straujajai slimības izplatībai rudenī, par ko masē mediji. Tā ka nav ko gudrēties. Tagad ir jādomā, kā izdarīt tā, lai ekonomika un valsts nebūtu paralizēta.

Krīzes vadības darbā iztrūkst analītikas. Tā ir haotiska, kas nogurdina ikvienu – gan sabiedrību, gan viņus pašus. Tas rada pamatu neuzticēties lēmumiem – arī tiem, kas ir jēdzīgi.

Šobrīd ne vien NMPD un SPKC, bet jebkuram ierindas pilsonim ir skaidrs, ka vīruss pats nekur nepazudīs un turpinās aplipināt visus, kuriem tas var pielipt – tātad pamatā nevakcinētajiem un/vai neizslimojušajiem.

Ar esošo vakcinācijas ātrumu kritiskā masa pūļa imunitātei būs savakcinēta labākajā gadījumā pēc 3 gadiem, bet, ņemot vērā, ka vakcinācija jāveic ik pusgadu, pūļa imunitāti ar vakcināciju sasniegt ir pat teorētiski neiespējami.

Stāstus par milzīgiem vakcinācijas tempiem esam klausījušies kopš decembra gandrīz ik nedēļu, bet nekas no tā nav piepildījies. Tātad vakcinācija nav risinājums Latvijai. Attiecīgi atliek vienīgi izslimot, pretējā gadījumā sēdēšana mājās ir bezgalīga un ir skaidrs, kādi tad sagaidāmi scenāriji pārskatāmā nākotnē.

Līdz šim izslimošanu ir traucējis ierobežotais gultasvietu skaits. Līdz ar to šobrīd pamatjautājums – vai un kas tiek darīts, kopš ir skaidri zināms vīrusa raksturs, lai būtiski palielinātu gultas vietu skaitu un lielāks saslimušo skaits neapdraudētu medicīnas sistēmu.

Kā arī – cik daudz mūsu medicīnas eksperti un padomdevēji uz šo brīdi analizējuši un pārņēmuši jaunākos pieejamos pētījumus daudz kur pasaulē, lai būtiski palielinātu cilvēku noturību pret šo vīrusu un lai ārstētu to agrīnā stadijā, nenonākot līdz slimnīcām.

Vienīgais modelis, lai, izglābjot simt dzīvību, neiznīcinātu tūkstošiem dzīvju, ir stāties šim vīrusam pretī, nevis no tā slēpties. Nepastāv modelis, kurā ir iespējams vienkārši iebarikādēties mājās un palaist šo vīrusu garām. Valdība nav nākusi klajā ar skaidru savu modeli. Luksofors nav modelis. Tā ir reakcija uz jau notikušo.

Protams, tas šobrīd galīgi nav atkarīgs no pie varas esošās politiskās partijas nosaukuma vai ideoloģijas, šobrīd tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no rakstura, uzņēmības, apķērības un gribas. Tas ir tas, ko ikviens sagaida no valsts vadītājiem tik nopietnas krīzes situācijā.

Novērtē šo rakstu:

56
19