Iesaki rakstu:

Pēdējās dienās plašu ievērību guvusī Vaidavas upes un tās zivju nārsta vietu izpostīšana, uzņēmēja Alda Stūriškas uzņēmumam Patina uz upes ceļot hidroelektrostaciju, ir iespējama tikai tāpēc, ka šo būvi ir faktiski pilnībā finansējusi Nordea bank Latvijas filiāle. „Lielās” Nordea bank vadība pagaidām nesniedz komentārus, kā šāda finansējuma izsniegšana atbilst kredītiestādes deklarētajai atbildīgajai vides politikai.

Kā rāda Lursoft datu bāzes, līdz pat pagājušā gada nogalei SIA Patina bijusi niecīga kompānija ar 23 tūkstošu latu apgrozījumu un pusotra tūkstoša latu peļņu 2009. gada nogalē.

Viss mainījies pagājušā gada 20. decembrī, kad SIA Patina tikusi pie iespaidīga bankas kredīta, Stūriškam par 927 tūkstošiem latu ieķīlājot visu viņa tikai trīs mēnešus iepriekš iegādātā uzņēmuma mantu.

Nozīmīgākā uzņēmuma ieķīlātā manta ir bijuši pieci zemesgabali Alūksnes novadā – 12,7, hektāri 41,7 hektāri, 7,8 hektāri, 11,2 hektāri un 9,7 hektāri Alsviķu pagastā. Tiesa, kā rāda Patinas gada pārskats, uzņēmuma īpašumā esošie zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi 2010. gada beigās grāmatvediski novērtēti tikai ar 11 tūkstošiem latu.

Pret šo ne visai apjomīgo ieķīlāto mantu Nordea bank Finland Plc Stūriškas kompānijai, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pagājušā gada 14. decembrī izsniegusi 713 346 latu lielu aizdevumu, kļūstot par galveno, faktiski vienīgo Vaidavas upes un nārsta vietu izpostīšanas finansētāju.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija par Stūriškas personisko finanšu situāciju, ko Pietiek publicēs tuvākajās dienās, tā uzskatāma par pietiekami nopietnu, lai bez Nordea bankas aizdevuma Karvas hidroelektrostacijas būvniecība nebūtu iespējama.

Tikmēr Nordea bankas oficiāli deklarētā sociālās atbildības stratēģija ar nosaukumu Tas viss ir cilvēku dēļ (It's all about people) krasi atšķiras no tās demonstrētās kreditēšanas politikas: saskaņā ar šo stratēģiju Nordea izmantojot aktīvās īpašumtiesības, lai ietekmētu kompānijas, kas pārkāpj vides aizsardzības normas.

Saskaņā ar šo stratēģiju Nordea arī uzskatot, ka aktīvas īpašumtiesības esot daudz atbildīgāka uzvedība nekā izslēgšana un arī esot daudz labākas tās klientu peļņai. Tikai tad, ja dialogs esot neauglīgs, banka esot gatava izslēgt kompānijas no saviem investīciju portfeļiem.

Nordea bank Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis pirmdien gan nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Nordea banka, finansējot Vaidavas upes izpostīšanu, SIA Patina uz tās ceļot HES, pirms finansējuma izsniegšanas ir iepazinusies ar plānoto dabai nodarāmo postījumu.

Tāpat Siksnis nevēlējās atbildēt, vai dabu postošu darbu finansēšana atbilst Nordea bankas korporatīvajai ētikai un vai šādu dabu postošu darbu finansēšanu Nordea bankas Latvijas filiāles vadība ir saskaņojusi ar Nordea bankas vadību, vai arī par to ir atbildīga tieši Nordea bankas Latvijas filiāles vadība.

Savukārt bankas sabiedrisko attiecību vadītājas un preses sekretāres Dagnijas Stuķēnas atbilde bija šāda (saglabāta oriģinālā rakstība): „Mēs nevar apstiprināt informāciju par klientiem. To nosaka arī likumos iestrādātās normas par klientu konfidencialitātes. Izvērtējot finansējuma piešķiršanu korporatīvajiem klientiem, mēs analizējam dažādus rādītājus, tai skaitā arī projekta potenciālos riskus, piemēram, tā ietekmi uz apkārtējo vidi. To nosaka arī starptautiskie standarti, kam pievienojusies Nordea. Ikdienas darbā, lai identificētu potenciālos vides riskus, mēs izmantojam starptautisku standartu vides risku novērtēšanai - ERAT (Environmental Risk Assessment Tool).”

Kā ziņots, Vaidava ir iekļauta Latvijas aizsargājamo upju sarakstā, savukārt tajā nārstojošām alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Toties mazo hidroelektrostaciju būve un ekspluatācija Latvijā ir īpaši izdevīga, jo valsts garantē no tām iepirkumu par dubultu tarifu, līdz ar to par Stūriškas uzņēmuma un Nordea bank peļņu netieši maksās visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Foto no copeslietas.lv