Iesaki rakstu:

Pēdējo desmitgažu laikā strauji pieaug to noziegumu skaits, kuri tiek veikti izmantojot datoru un interneta datu apmaiņas vidi. Arī saistībā ar pārējiem noziegumiem aizvien biežāk figurē vārdi – dators, datu nesēji, internets, e-mail.

Policija, veicot konkrētā nozieguma izmeklēšanu, datoru klasificē kā nozieguma veikšanas rīku vai kā iespējamās noziedzīgās informācijas atrašanās vietu, un uz izmeklēšanas laiku aiztur, lai veiktu ekspertīzi.

Diemžēl tikai dažās valstīs policija ir sapratusi, ka ne jau pats dators vai datu nesējs kā fiziska vienība ir pierādījums nozieguma veikšanai (izņēmums, protams, ir situācija, ja ar datoru kā materiālu ķermeni kādam ir iesists vai uz datora atrodamie pirkstu nospiedumi ir liecība par noziegumu), bet gan tikai konkrētie dati tajā. Šajās valstīs policija nevis konfiscē datorus, bet gan veic nepieciešamo datu precīzu 1:1 kopēšanu uzsaviem datu nesējiem ar pēcāku to izpēti un ekspertīzi.

Modernās tehnoloģijas nodrošina nokopēto datu kontrolsummas fiksāciju un/vai ciparu parakstīšanu, kura izslēdz iespējamo datu izmaiņu izmeklēšanas gaitā. Datora paņemšanas gadījumā šādas darbības netiek veiktas, un teorētiski, negodprātīgu policistu vai ekspertu gadījumā dati var tikt izmainīti par labu kādai nopusēm.

Trūkums datoru paņemšanai ir arī aizdomās turamās personas darba spēju samazināšana un tātad zaudējums tautsaimniecībai un valstij kopumā, kuru valsts ir spiesta kompensēt gadījumos, kad aizdomās turamā persona ir izrādījusies bez vainas.

Pat gadījumos, kad datoru paņemšana tiek pamatota ar, piemēram, nelegāli iekopētu filmu vai dziesmu, nodarījums un atbilstoši sods par nodarījumu ir daudzas reizes mazāks nekā zaudējumi no datora dīkstāves, un tātad datora paņemšana ir sabiedriski nelietderīga.

Latvijā spēkā esošais operatīvās izmeklēšanas likums pieļauj datora un citu datu nesēju paņemšanu ekspertīzei, piedevām vēl nereglamentējot ekspertīzes veikšanas termiņus.

Tā rezultātā Latvijas tautsaimniecībai nevajadzīgi un nesamērīgi radīto zaudējumu apjoms, pēc aptuveniem aprēķiniem, ja pieņemam,ka katrā desmitajā no gadā ierosinātajām krimināllietām tiek paņemts dators, sastāda vismaz miljonu latu, neskaitot daudzkārt lielāko neiegūto peļņu, jo dators ir darba līdzeklis, un morālos zaudējumus, jo cilvēks bieži izrādās nevainīgs.

Novecojusī izmeklēšanas norma arī ļauj izdarīt nelikumīgu spiedienu uz procesā iesaistītajām pusēm. Ir dzirdēti gadījumi, kad policija izmanto šis savas paņemšanas  tiesības, lai iebiedētu pilsoņus ar tekstu "iespējams ka uz jūsu datora arī nav meklējamiefaili, bet mēs tomēr paņemsim to un apskatīsimies", un tādējādi piespiež pilsoni atzīties pat neizdarītā pārkāpumā, jo datora atņemšana viņam būtu lielāks zaudējums. Arī konkurenti izmanto iespēju nosūdzēt otru par nebūtisku pārkāpumu, lai policija tam atņemtu datorus un traucētu biznesam.

Nesamērīgi mazi resursi ir piesaistīti arī ekspertīzes veikšanai, jo rindā ir jāgaida līdz pat gadam, kas savukārt rada vēl vismaz miljonu latu zaudējumus.

Uzskatu, ka ir laiks mainīt operatīvās izmeklēšanas likumu un aizvietot datoru un datu nesēju paņemšanu uz to satura kopēšanu, tādējādi atvieglojot visu iesaistīto pušu dzīvi.

Jo vairāk – internetā veiktā aptauja par pieredzi ar policiju datoru paņemšanas jomā rāda, ka policija dažos gadījumos rīkojas samērīgi izmeklējamajai lietai un veic datu kopēšanu,un tas nozīmē, ka policija var, ja vien grib.

Mūsu uzdevums ir panākt, lai policija vienmēr rīkotos sabiedriski optimālā veidā un nevajadzīgi netraucētu uzņēmējdarbību un neierobežotu vārda un citas brīvības.

P.S. Šī raksta tapšanas laikā viens mans paziņa palūdza pārvietot divus viņa interneta serverus no Latvijas uz Norvēģiju, jo nejūtoties šeit droši. Tādejādi Latvijas ekonomika ir zaudējusi apmēram Ls 200 mēnesī, kurus turpmāk saņems Norvēģija, jo ir labāk sakārtojusi savu likumdošanu.