Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāstīšu šādu gadījumu. 2017.gada 28.februārī plkst. 00.50 Rīgā pa A.Čaka ielu ar automašīnu Volvo stiprā alkohola reibumā (3,12 promiles) brauca Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs-glābējs Raimonds Bētiņš, kuru apturēja Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors Raimonds Riters.

Raimonds Bētiņš Raimondam Riteram uzrādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas apliecību un Olaines pašvaldības policista inspektora apliecību. Tomēr šīs divas dienesta apliecības nepalīdzēja, un Raimonds Riters izsauca ceļu policiju, kura noformēja protokolu.

Rezultātā ugunsdzēsējs-glābējs tika pakļauts sodam - ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 3.marta spriedumu lietā Nr. 129034217 tika uzlikts naudas sods EUR 1200, atņemtas vadītāja tiesības uz 4.gadiem, un piemērots administratīvais arests 10 diennaktis (vai tas ir izciests, informācijas nav).

Taču ar to viss nav beidzies. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, uzzinot par Raimonda Bētiņa izdarīto administratīvo pārkāpumu, pieņēma lēmumu ugunsdzēsēju-glābēju no dienesta atvaļināt. Arī Administratīvā rajona tiesa (Lietas arhīva Nr. A42-02510-17/38, Lieta Nr.A420251017) 2017.gada 15.decembrī ar spriedumu noraidīja R.Bētiņa lūgumu atcelt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Iekšlietu ministrijas lēmumu atvaļināt Raimondu Bētiņu no dienesta.

Bet kā ir ar Olaines pašvaldības policiju? Vai policijā var strādāt personas, kurām nav tiesības atrasties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā? Kāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nedrīkst strādāt darbinieki, kurus pieķer alkohola reibumā vadot transportlīdzekli, bet Olaines pašvaldības policijā atļauj strādāt? Kaut kā nav loģiski.

Tagad likumpārkāpējs sodīs citus, līdzīgus sev? Un kur tad paliek ētika, morāle? Turklāt nesen izmaksāja 252.20 euro prēmiju!!! Vai neinformējot Olaines pašvaldības policijas vadību par izdarīto administratīvo pārkāpumu alkohola reibumā, nav ētikas normu pārkāpums?

Lieta Nr.A420251017, arhīva Nr. A42-02510-17/38

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā 2017.gada 15.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvei zvērinātai advokātei Radai Matjušinai, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu - Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsībās un glābšanas dienesta - pārstāvjiem/pers. B/ un /pers. C/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Iekšlietu ministrijas 2017.gada 13.jūnija lēmuma Nr.1- 66/378 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 10.aprīlī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks izdeva rīkojumu Nr.22-1.8/1260 (turpmāk - rīkojums) par disciplinārsoda - atvaļināšana no dienesta - piemērošanu pieteicējam/pers. A/.

Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Iekšlietu ministrijas (turpmāk - ministrija) valsts sekretāra pienākumu izpildītājs 2017.gada 13.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.1-66/378 (turpmāk - pārsūdzētais lēmums), ar kuru rīkojums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējam disciplinārsods piemērots par to, ka 2017.gada 28.februārī pieteicējs, atrodoties alkohola reibumā, vadīja transportlīdzekli, tādējādi pārkāpjot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk - Dienesta gaitas likums) 6.panta 1.punkta un 4.punkta prasības. Konkrētajā gadījumā disciplināratbildība ir paredzēta par ētikas normu neievērošanu un, ministrijas ieskatā, nepastāv šaubas, ka personai, vēl jo vairāk dienestā esošai, ir priekšstats par ētikas normām. Ministrija uzskata, ka pieteicējam bija jāapzinās un viņš apzinājās savas rīcības prettiesiskumu, kas izriet no iesniedzēja veiktajām darbībām, proti, apzinoties rīcības prettiesiskumu, pieteicējs ar aktīvām darbībām (vadot transportlīdzekli alkohola reibumā) veicināja disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Tādējādi ministrija uzskata, ka iesniedzējs disciplinārpārkāpumu izdarīja ar nodomu (tīši). Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums (turpmāk - Disciplināratbildības likums) 10.panta 5.punktam ir konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis, proti, atrašanās alkohola ietekmē, kas apstiprinās ar disciplinārlietas materiālos esošiem pierādījumiem un tādējādi iestādei saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 15.panta ceturto daļu bija pienākums piemērot konkrētu disciplinārsodu - atvaļināšana no dienesta. Ministrija secināja, ka pieteicējs ir kaitējis iestādes tēlam, jo, reaģējot uz izsaukumu, bija atbraukuši Valsts policijas darbinieki, kuri, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, noskaidroja, ka iesniedzējs ir Valsts ugunsdzēsībās un glābšanas dienesta amatpersona, par ko ir veikts attiecīgais ieraksts administratīvā pārkāpuma protokolā. Tāpat Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors R.Riters 2017.gada 28.februāra ziņojumā par notikušo norāda, ka pēc transportlīdzekļa apturēšanas pieteicējs papildus transportlīdzekļa vadītāja apliecībai uzrādīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas apliecību un Olaines pašvaldības policista apliecību. Ministrija uzskata, ka ar šādu rīcību pieteicējs izdarījis būtisku ētikas normu pārkāpumu, proti, izmantojis esamību dienestā personīga labuma (izvairīšanās no soda) saņemšanai. Nepastāv šaubas, ka pieteicēja rīcība radīja negatīvu priekšstatu gan par pieteicēju, gan par iestādi kopumā.

[2] Pieteikumā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu norādīts, ka no pārsūdzētā lēmuma nav redzams, kuru 2007.gada 12.marta noteikumu Nr.INA- 5 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ētikas kodekss" (turpmāk - ētikas kodekss) punktu pieteicējs ir pārkāpis vai kuram noteikumam rīkojies pretēji. Tāpat nav norādīts, kādus tieši ētikas principus pieteicējs nav ievērojis. Ministrijai, izskatot sūdzību, bija jāsniedz argumenti uz pieteicēja argumentiem un jāpamato savu iebildumu pamatotība, nevis bija jāizvirza papildus vai atšķirīgs pamatojums, līdz ar to tā ir rīkojusies prettiesiski. Apgalvojums, ka pieteicējs ir kaitējis iestādes tēlam, jo, reaģējot uz izsaukumu, bija atbraukuši Valsts policijas darbinieki, ir maldinošs. Pieteicējs nevar kaitēt iestādes tēlam brīdī, kad Valsts policijas darbinieki uzzina par iespējamo pārkāpumu, pildot dienesta pienākumus. Tāpat pretēji pārsūdzētajā lēmumā norādītajam nevar uzskatīt, ka pieteicēja rīcība, uzrādot dienesta apliecību, ir kaitējusi iestādes tēlam, jo administratīvā pārkāpuma protokola veidlapā ir ietverta aile "darba vieta", un pieteicējam bija pienākums norādīt ziņas par savu darba vietu pēc policijas darbinieku pieprasījuma. Lietas materiālos neatrodas neviens pierādījums, ka pieteicējs uzrādījis dienesta apliecību labuma gūšanai, par šo faktu nav ziņojis neviens policijas darbinieks. Konkrētajā situācijā alkohola reibumu nevar uzskatīt par pastiprinošu apstākli attiecībā uz disciplinārpārkāpumu, jo alkohola reibums konkrētajā situācija ir administratīvā pārkāpuma sastāva pazīme. Pat ja tiktu pierādīts, ka pieteicējs ir vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā, izdarot lietvedības apsvērumus, ministrijai bija pienākums vērtēt pieteicēja personību un darbību dienestā. Lēmums nav tiesiski pamatots, jo ministrija nav sniegusi atbildi uz pieteicēja sūdzībā norādīto, ka nav gūti pierādījumi par to, ka pieteicējs ir vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā, un iestādei pašai bija jāsavāc pierādījumi, kas neapšaubāmi pierādītu pieteicēja vainu. Tāpat iestāde nav sniegusi pamatotu atbildu uz pieteicēja norādīto par ne bis in idem principa pārkāpumu.

[3] Paskaidrojumā tiesai ministrija pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus ministrija paskaidro turpmāk minēto.

[3.1] Par vispārzināmu faktu atzīstams, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir gan normatīvo aktu pārkāpums, gan sabiedrībā pieņemto noteikumu pārkāpums, kas turklāt apdraud ne tikai pašu pārkāpēju, bet arī citas personas. Jāņem vērā, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā būtiski palielina ceļu satiksmes negadījumu risku un ir viens no ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem, turklāt alkohola reibumā izraisītas autoavārijas visbiežāk ir ar traģiskām sekām. Ministrija, kuras sistēmas iestāde ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, aktīvi darbojas, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kā arī ar preventīviem līdzekļiem, informatīvām kampaņām un pārbaudēm cenšas atturēt transportlīdzekļu vadītājus no braukšanas alkohola reibumā.?

Tādējādi dienestā esošās amatpersonas ir atzīstamas kā īpaša personu kategorija, kas turklāt veic izpildvaras funkcijas, un attiecībā uz šīm personām noteiktas gan īpašas sociālās garantijas, gan arī prasības, tostarp, ka amatpersona arī ārpus amata pienākumu izpildes laika nedrīkst rīkoties pretēji tām vērtībām un principiem, par kuriem iestājas iestāde. Amatpersonai ir jāuzvedas tā, lai tiktu vairota uzticība valsts pārvaldei, kā arī amatpersona nedrīkst diskreditēt sevi iestādi un valsti, ka amatpersonai ar pietiekamu cieņu jāizturas pret citiem sabiedrības locekļiem un jārespektē viņu tiesības, turklāt kā minēts iepriekš, šajā gadījumā amatpersona ar savu rīcību pat apdraudēja citus sabiedrības locekļus. Atbilstoši minētajam pieteicēja rīcība tika atzīta par neatbilstošu ētikas normām.

[3.2] Piemērojot pieteicējam disciplinārsodu, nav pārkāpts dubultas nesodīšanas princips, jo izskatāmajā gadījumā ministrija vērtēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdoto rīkojumu, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vērtēja 2017.gada 28.februāra notikuma apstākļus no ētiskuma viedokļa, lai secinātu, vai pieteicējs ir disciplināri sodāms un kāds sods par disciplinārpārkāpumu piemērojams.

[3.3] Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors R.Riters 2017.gada 28.februāra ziņojumā par notikušo norāda, ka apturētā transportlīdzekļa vadītājs /pers. A/ papildus transportlīdzekļa vadītāja apliecībai uzrādīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas apliecību un Olaines pašvaldības policista apliecību. Ja pieteicējs tā nebūtu darījis, proti, nebūtu uzrādījis minētās apliecības, Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors nevarētu uzzināt par pieteicēja nodarbinātību minētajās iestādēs, turklāt pieteicējam nebija nepieciešamība uzrādīt darba apliecības ne Rīgas pilsētas pašvaldības policijas darbiniekiem, ne Valsts policijas amatpersonām, jo arī administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai nav nepieciešams uzrādīt darba/dienesta apliecību. Ņemot vērā notikuma apstākļus, ministrijas ieskatā, ticamāks pieteicēja rīcības mērķis, uzrādot dienesta/darba apliecību, bija cerība izvairīties no saukšanas pie administratīvās atbildības.

[3.4] Konkrētajā gadījumā pareizi konstatēts pieteicēja atbildību pastiprinošs apstāklis, proti, atrašanās alkohola ietekmē, kas apstiprinās ar pierādījumiem lietas materiālos. Šajā gadījumā pārkāpuma disciplinārpārkāpuma normas sastāva pazīme ir ētikas normu pārkāpums, tādējādi atrašanās alkohola reibumā ir atzīstama par atbildību pastiprinošu apstākli.

[4] Paskaidrojumā tiesai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un tā struktūrvienībām kā valsts publiskās pārvaldes mehānismam ir pienākums pieprasīt no amatpersonām atbildīgu un godprātīgu dienesta pienākumu pildīšanu, kuras savā darbībā strikti ievēros kā ārējos, tā iekšējos normatīvos aktus. Pieteicējs būdams dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura amata pienākumi ir tieši saistīti ar personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību glābšanas un civilās aizsardzības jomā, pārstāv valsts publiskās pārvaldes iestādi arī ārpus tiešo pienākumu izpildes laika, tādējādi ar savu rīcību, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, kas ir paaugstinātas bīstamības avots un faktu, ka šādai amatpersonas rīcībai tiek pievērsta pastiprināta un krasi negatīva sabiedrības uzmanība un saglabājot uzskatu, ka amatpersonas primārais pienākums ir priekšzīmīgi ievērot normatīvos aktus un veicināt to izpildi, nevis tīši ignorēt, diskreditējis sevi kā iestādes amatpersonu un nodarījis kaitējumu dienestam un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu prestižam kopumā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzskata, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir smags pārkāpums, kura prettiesiskais raksturs ir vērsts uz citu sabiedrības locekļu tiesību būtisku draudējumu.

[4.2] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs dienesta apliecību un Olaines pašvaldības policijas apliecību uzrādījis jau Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektoriem uzreiz pēc pieteicēja vadītā transportlīdzekļa apturēšanas. Šāda pieteicēja rīcība norāda uz mēģinājumu izvairīties no soda. Pieteicēja rīcības rezultātā sabiedrībai un citām dienesta amatpersonām radīts priekšstats, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas var rīkoties prettiesiski, kas negatīvi attieksies uz pārējām dienesta amatpersonām, kas savus pienākumus gan dienestā, gan ārpus tā veic apzinīgi un godprātīgi un šāda priekštata pastāvēšana rada neuzticību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai kopumā un sabiedrības uzticēšanās atjaunošanai būs nepieciešams laiks.

[4.3] Izvērtējot pieteicēja disciplināro pārkāpumu, disciplinārlietas materiālus, samērīguma un lietderības apsvērumus un konstatējot Disciplināratbildības likuma 10.panta 5.punktā minēto atbildību pastiprinošo apstākli, pieteicējam pamatoti piemērots disciplinārsods - atvaļināšana no dienesta. Šādos gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pret amatpersonām piemēro visbargākos disciplinārsodus, veidojot vienotu praksi pieņemtajos lēmumos.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 28.februārī pieteicējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka 2017.gada 28.februārī plkst.00.53 pieteicējs, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja automašīnu /TL marka/ /TL sērija/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa A.Čaka ielu no Talinas ielas puses Laboratorijas ielas virzienā. Minimālā alkohola koncentrācija 3,12 promiles (lietas 42.lapa). Administratīvā pārkāpuma protokolā pieteicējs veicis ierakstu: "piekrītu", ko apliecinājis ar savu parakstu. Gan alkometra izdrukās, gan 2017.gada 28.februāra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā pieteicējs ar savu parakstu apliecinājis, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem (lietas 45.- 46.lapa).

2017.gada 28.februārī sastādītajā ziņojumā Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors norādījis, ka, pildot amata pienākumu Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes administratīvajā teritorijā, ievērojis transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Minētais transportlīdzeklis uzsācis braukšanas kustību un pievērsis policistu uzmanību, jo braucis nepārliecinoši un raustīti. Tā kā transportlīdzeklis turpinājis braukt nepārliecinoši, nolemts to apturēt. Transportlīdzeklī bija jūtama alkoholiskajiem dzērieniem raksturīga smaka, transportlīdzekļa vadītājs uzrādījis vadītāja apliecību uz /pers. A/ vārda, kā arī papildus uzrādījis transportlīdzekļa tehnisko pasi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apliecību un Olaines pašvaldības policijas apliecību. Nekavējoties pieņemts lēmums sazināties ar dežūrdaļu un lūgts uz notikuma adresi norīkot Valsts policijas Ceļu policijas darbiniekus (lietas 43.-44.lapa).

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzina, ka pieteicējs, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, jo ar šādu rīcību ir diskreditējis iestādi un mazinājis uzticību valsts pārvaldei.

Par Dienesta gaitas likuma 6.panta 1. un 4.punktā, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 37.panta 1.punktā, iestādes 2016.gada 21.aprīļa noteikumu Nr.22-1.12/11 "Dienesta pienākumu izpildes (darba) kārtības noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 22-1.12/11) 23.1.apakšpunktā un ētikas kodeksa 4.4. un 8.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu pieteicējs saukts pie disciplināratbildības, kā rezultātā atvaļināts no dienesta.

Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējam piemērots sods - atvaļināšana no dienesta - ir izdarītajam pārkāpumam atbilstošs un samērīgs sods.

[8] Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana. Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei.

Dienesta gaitas likuma 6.pants noteic amatpersonas vispārīgos pienākumus. Šā panta 1.punkts noteic pienākumu ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus, savukārt 4.punkts - ievērot amatpersonām noteiktos ētikas principus.

Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 37.panta 1.punktā teiktajam amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi pienākums ir pildīt savas funkcijas saskaņā ar likumiem, reglamentiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku rīkojumiem.

Ētikas kodeksa 4.4.apakšpunkts noteic, ka amatpersona ar savu uzvedību un rīcību veicina sabiedrības uzticēšanos iestādei, savukārt 8.1.apakšpunkts paredz amatpersonai pienākumu ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas gan darba laikā, gan ārpus darba laika.

[9] Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 4.panta pirmajai daļai nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Minētajā normā ar jēdzienu "likumā noteiktajā kārtībā" ir domāts šajā likumā noteiktajā kārtībā, proti, vaina disciplinārpārkāpumā ir jāpierāda Disciplināratbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Pieteicēja pārstāves iebildumi vērsti uz to, ka iestāde nav vērtējusi pieteicēja vainu un izdarīto pārkāpumu, bet ir pamatojusies tikai uz administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem faktiem.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā pieteicējs nekādus iebildumus nav izteicis, kā arī transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā pieteicējs ar savu parakstu apliecinājis, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem. Tikai paskaidrojumā un apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs norādījis, ka lietā nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka tieši pieteicējs ir vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā un savu vainu pieteicējs neatzīst. Ņemot vērā, ka pieteicējs ir atzinis veiktās pārbaudes rezultātus, bet neatzīst, ka būtu vadījis transportlīdzekli, atrodoties alkohola ietekmē, tiesa konstatē, ka pieteicējs nav sniedzis skaidrojumu, kā ir iespējama personas atrašanās alkohola reibumā plkst.01.16 (minimālā alkohola koncentrācija 3,12 promiles), bet 23 minūtes iepriekš - plkst.00.53 - vadīt transportlīdzekli, neesot alkohola reibumā. Pašvaldības policijas inspektora ziņojumā norādīts, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis braucis nepārliecinoši un raustīti, pēc tā transportlīdzeklī bijusi jūtama alkoholiskajiem dzērieniem raksturīga smaka. Šādos apstākļos nav pamata apšaubīt Pašvaldības policijas inspektora ziņojumā norādīto. Tiesa nekonstatē nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka Pašvaldības policijas inspektors būtu ieinteresēts noformēt faktiskajai realitātei neatbilstošu ziņojumu. Savukārt pieteicējs ir ieinteresēts norādīt uz sev labvēlīgiem apstākļiem, lai izvairītos no disciplinārsoda. Turklāt kā redzams no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 3.marta sprieduma lietā Nr.129034217/21 (stājies spēkā 2017.gada 10.aprīlī) tiesa atzinusi par pierādītu apstākli, ka pieteicējs, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā (minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 3,12 promiles), 2017.gada 28.februārī plkst.00.53, Rīgā vadīja automašīnu /TL marka/ /TL sērija/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa A.Čaka ielu no Tallinas ielas puses Laboratorijas ielas virzienā. Minētajā spriedumā norādīts, ka pieteicējs tiesas sēdē savu vainu atzinis un paskaidrojis, ka izdarītajam nav nekāda attaisnojuma. Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka pēc transportlīdzekļa apturēšanas pieteicējs varēja brīvi pārvietoties un lietot alkoholu, savukārt tiesas sēdē, kurā tika izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta, pieteicēja sniegtie paskaidrojumi nav atspoguļoti pareizi. Pieteicēja pārstāves tiesas sēdē norādīto tiesa vērtē kritiski, jo par alkohola lietošanu pēc transportlīdzekļa apturēšanas norādīts tikai tiesas sēdē, turklāt nespējot paskaidrot kādus alkoholiskos dzērienus pieteicējs lietojis un kādā daudzumā, līdz ar to nav pamata vērtēt, vai aptuveni 20 minūšu laikā ir iespējams iegūt šādu reibuma pakāpi. Tāpat kritiski ir vērtējami apsvērumi par tiesas spriedumā nepareizi atreferētiem pieteicēja paskaidrojumiem. Tāpat pieteikumā norādīts, ka pieteicējs uzrādījis dienesta apliecību, jo administratīvā pārkāpuma protokola veidlapā ir ietverta aile "darba vieta", un pieteicējam bija pienākums norādīt ziņas par savu darba vietu. Ja, kā norāda pieteicēja pārstāve, pieteicējs alkoholiskos dzērienus nebija lietojis, tad nav saprotams, kādēļ pēc transportlīdzekļa apturēšanas pieteicējam būtu pamats uzskatīt, ka tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un uzreiz policijas darbiniekam būtu jāuzrāda dienesta apliecība, uzskatot, ka šīs ziņas nepieciešams administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Līdz ar to pieteicējs un viņa pārstāve sniedz savstarpēji pretrunīgus skaidrojumus par notikuma apstākļiem.

Tiesas ieskatā, ministrija, izvērtējot 2017.gada 28.februārī pieteicējam sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā, Rīgas pašvaldības policijas inspektora ziņojumā, pieteicēja paskaidrojumā norādīto, pamatoti konstatējusi, ka pieteicējs ir izdarījis Disciplināratbildības likuma 3.panta otrajā daļā minēto disciplinārpārkāpumu. Ministrijai, izvērtējot pierādījumus, nevarēja rasties šaubas, ka pieteicējs ir vadījis transportlīdzekli ārpus dienesta laika alkohola ietekmē, jo jāņem vērā, ka paskaidrojumā pieteicējs nav sniedzis nekādu skaidrojumu, kā pieteicējam izelpā uzrādījušās promiles, pieteicējs nebija norādījis, ka alkoholiskos dzērienus un kādu apsvērumu dēļ būtu lietojis pēc transportlīdzekļa apturēšanas.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pie disciplināratbildības pieteicējs saukts pamatoti.

[10] Pārsūdzētajā lēmumā ir konstatēts pieteicēja atbildību pastiprinošs apstāklis, kas minēts Disciplināratbildības likuma 10.panta 5.punktā, proti, disciplinārpārkāpuma izdarīšana alkohola reibumā.

Ņemot vērā, ka par pieteicēja disciplinārpārkāpumu ir atzīta darbība, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei, proti, konkrētajā gadījumā - transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā - , alkohola reibums šajā gadījumā raksturo pašu darbību, kas atzīta par tādu kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei, tādējādi pašu darbību raksturojošā pazīme vienlaicīgi nevar būt arī vainu pastiprinošs apstāklis.

Šādu secinājumu tiesa izdara, pamatojoties uz sodu noteikšanas doktrīnā atzītu principu, ka par atbildību pastiprinošu nevar atzīt tādu apstākli, kurš Kriminālikumā ir paredzēts kā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme (sk. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs, 1. sējums, Vispārīgā daļa, U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre, Rīga 2007, 169. lapa).

Tādējādi jāsecina, ka pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis.

[11] Disciplināratbildības likuma 15.panta ceturtajā daļā noteikts, ja ir konstatēts šā likuma 10.panta 5.punktā paredzētais apstāklis, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu, piemēro disciplinārsodu - atvaļināšana no dienesta.

Lai arī tiesa atzina, ka attiecīgajā gadījumā tomēr nav konstatējams vainu pastiprinošs apstāklis, tas uzreiz nenozīmē, ka piemērotais sods nav samērīgs. Pārsūdzētajā lēmumā, arī neņemot vērā nepamatoto konstatējumu par atbildību pastiprinošo apstākli, ir ietverts lietderības izvērtējums, kāpēc izvēlēts konkrētais disciplinārsods. Tajā ir analizēts, kāpēc ministrija ētiskumam dienestā piešķir tik izšķirošu nozīmi un kādēļ neētiska rīcība no dienestā esošas personas arī ārpus dienesta pienākumu pildīšanas tiek uzskatīta par iestādi diskreditējošu, un kāpēc tā mazina uzticību valsts pārvaldei. Tiesa pilnībā piekrīt ministrijai, ka dienestā esošas personas uzvedība tiek vērtēta arī ārpus dienesta un saistīta ar iestādi, kurā persona dienē.

Tiesa piekrīt ministrijas viedoklim, ka pieteicēja izdarītais disciplinārpārkāpums tik ļoti diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei, ka tas nav savienojams ar turpmāku pieteicēja atrašanos dienestā. Līdz ar to pieteicējam izvēlētais disciplinārsods ir samērīgs. Jāņem vērā, ka sabiedrībai kopumā ir tiesības sagaidīt, ka jebkurš cits sabiedrības loceklis nevadīs transportlīdzekli alkohola reibumā, un sabiedrībai vēl jo vairāk ir tiesības sagaidīt, ka šādu rīcību nepieļaus valsts dienestā esoša persona.

Arī apstāklis, ka pieteicējs, neskatoties uz to, ka viņa vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, turpina apgalvot, ka pārkāpumu nav izdarījis, liecina par pieteicēja attieksmi pret notikušo un nerada pārliecību, ka pieteicējs tāpat nerīkotos arī turpmāk.

[12] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par pamatotu un tiesību normām atbilstošu, bet pieteicējas pieteikumu par noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Iekšlietu ministrijas 2017.gada 13.jūnija lēmuma Nr.1-66/378 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Blūma

Lieta Nr.129034217/21

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2017.gada 3.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska ar tiesas sēžu sekretāri V.Stomu

tulci I.Zlotņikovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas un

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors D.Ivanovs 2017.gada 28.februārī sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC287191 par to, ka 2017.gada 28.februārī plkst.00.53 /pers. A/ (turpmāk - pie administratīvās atbildības saucamā persona) vadīja automašīnu VOLVO S80 ar valsts numuriem/TL numurs/ pa A.Čaka ielu no Tallinas ielas puses Laboratorijas ielas virzienā atrodoties alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija 3,12 promiles konstatēta izelpas gaisā ar alkometru AocoQuant 6020 Nr.A113102 (verificēts līdz 08.03.2017.), kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Protokols sastādīts uz ziņojuma pamata. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts. Par minēto pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 289.16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit trešajā "a" nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona tiesas sēdē savu vainu pārkāpuma izdarīšanā atzina, paskaidroja, ka izdarītajam nav nekāda attaisnojuma. Sastrīdējās ar vecākiem, aizgāja no mājām un brauca ar automašīnu.

Noklausījusies paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC287191 (lietas 4.lapa), ar alkohola koncentrācijas pārbaudes izdrukām (lietas 7.-8.lapa), ar transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB345998 (lietas 9.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas 6.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām un tiesai nav pamats tos apšaubīt.

Ņemot vērā minēto, lietā ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums apdraud drošību ceļu satiksmē.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese A/, faktiskā dzīvesvieta /adrese B/, līdz pārkāpumam strādāja par /amats/, saņemot 700 EUR mēnesī, apgādībā viena persona, administratīvi sodīts, invaliditāte nav piešķirta.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīsts savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja. Tāpat tiesa nekonstatēja Latvijas APK 31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kas liegtu pie administratīvās atbildības saucamajai personai piemērot administratīvo arestu.

Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā noteikts, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, - uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai nosakāms Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas sankcijā paredzētais sods.

Latvijas APK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personām par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības. Savukārt Latvijas APK 293.pantā paredzēts aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, ko piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana. Šā panta trešajā daļā noteikts, ka atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

Latvijas APK 312.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu [..]vadītāji [..] uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu. Ja transportlīdzekļa [..] vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu [..] vadīšanas tiesības, izvairās nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli [..] laikā, kad transportlīdzekļu[..] vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.

Saskaņā ar Latvijas APK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Atbilstoši Latvijas APK 2991.pantam, pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 "Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm" 5. un 6.punktu, ja iestāde, kuras darbinieks veica personas pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nosūtīja personu uz medicīnisko pārbaudi (turpmāk - iestāde), nosūta institūcijai (amatpersonai) izskatīšanai lietas materiālus par administratīvo pārkāpumu, materiāliem pievieno šo noteikumu 3.punktā minētos izdevumus apliecinošos dokumentus un informāciju par iestādes budžeta kontu, kurā personai jāiemaksā izdevumiem atbilstošā summa. Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (turpmāk - lēmums), rakstiski informē personu par pienākumu 30 dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, labprātīgi segt lēmumā norādītos izdevumus; iestādes budžeta kontu, kurā ir veicama iemaksa; lēmuma piespiedu izpildi, ja labprātīgi netiks segti lēmumā norādītie izdevumi.

Kā redzams no lietas materiāliem, pie administratīvās atbildības saucamajai personai alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikta pārbaude un konstatēta alkohola koncentrācija 3,12 promiles izelpotajā gaisā (lietas 7.-9.lapa), līdz ar to izdevumi EUR 15.65 apmērā par pārbaudi alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai jāsedz pie administratīvās atbildības saucamai personai

Latvijas APK 257.panta pirmā daļa nosaka, ka [..] izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta septītajā daļā, 149.5panta piektajā daļā vai 149.15pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01, kas stājies likumīgā spēkā 2013.gada 24.oktobrī ir noteikts, ka attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto turētāju, kurš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, izņemtais transportlīdzeklis jāatdod pēc to pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.

Ievērojot norādīto, automašīna VOLVO S80, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, kas izņemta 2017.gada 28.februārī un nodota glabāšanā valsts aģentūrai "Nodrošinājuma valsts aģentūra" (lietas 11.-15.lapa), atdodama tās īpašniekam (turētājam), kurš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, pēc to pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes, vai atdodama pie administratīvās atbildības saucamai personai, pēc naudas soda samaksas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 33.pantu, 29.panta ceturto daļu, 29.3pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 149.15panta ceturto daļu, 238.pantu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 257.panta pirmo daļu, 258.panta trešo daļu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6panta piekto un sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, APK 299.1pantu, 312.panta pirmo un otro daļu, 317.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu EUR 1200 (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, un gadījumā, ja /pers. A/ nav atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, aizliegt tās iegūt uz 4 (četriem) gadiem.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129034217/21.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas, nekavējoties iesniegt kvīti Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā, norādot lietas numuru.

Izņemto automašīnu VOLVO S80, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ atdot transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam), kurš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, pēc to pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes, vai atdot /pers. A/ pēc naudas soda samaksas.

Sprieduma izpildi par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknim.

/pers. A/ vadītāja apliecību Nr./numurs/ nosūtīt iznīcināšanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Noteikt, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/ labprātīgi 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā jāiemaksā 15,65 (piecpadsmit euro

65 centi) Valsts policijas kontā - saņēmējs: Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000, iemaksas mērķis: /pers. A/, 2017.gada 28.februāra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC287191.

Pēc pārbaudes izdevumu nomaksas, nekavējoties iesniegt kvīti Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā, Gaujas ielā 15, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums tiks sastādīts 2017.gada 13.martā un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 14.martā.

Tiesnese L.Podoļska

Novērtē šo rakstu:

1
0