Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas notikumu kontekstā tiek „zīmēti” dažādi apokaliptiski scenāriji, sākot no Baltijas valstu okupācijas un beidzot ar Trešo pasaules karu. Pa vidu tam mūsu Austrumu kaimiņš regulāri cenšas demonstrēt savu militāro varenību NATO valstu robežu tuvumā, un dažbrīd liekas, ka Kremļa propagandas satracinātais pūlis ir zaudējis pēdējās saprāta paliekas. Kā rezultāts tam - dažs šeit jau pasteidzies par puscenu pārdot savu nekustamo īpašumu un noguldīt naudu Šveices bankā, bet kāds cits gatavo čemodānus un veido benzīna krājumus. Varbūt ir vērts palūkoties, kāds tam visam segums.

Savulaik PSRS bija spējīga stāties pretī Rietumiem Aukstā kara apstākļos, jo vairāk vai mazāk bija pašpietiekama. Taisnības labad gan jāsaka, ka uz aplamas ideoloģijas balstīta valsts pārvalde galu galā noveda pie ekonomiska kraha. Ja runā par šodienas Krieviju, tad pieminēt pašpietiekamību jeb spēju izdzīvot starptautiskas izolācijas apstākļos laikam būs nevietā. Postpadomju perioda laikā šī valsts ir integrējusies pasaules ekonomikā, un tas attiecas arī uz tādām tās izdzīvošanai svarīgām nozarēm kā gāzes un naftas ieguves rūpniecība, kā arī finanšu sfēra. Vēl vairāk. Pat tādā nozarē kā aizsardzības joma integrācija ir acīmredzama. Lūk, daži piemēri.

KF GKS bruņojumā esošais 4++ paaudzes daudzfunkcionālais iznīcinātājs Cy-30CM ir apgādāts ar priekšējā stikla indikācijas paneli Thales Avionics HUD3022 un daudzfunkcionālo displeju Thales Avionics MD55S (Francija). Papildus tam lidaparāts ir apgādāts ar Krievijas-Francijas kopuzņēmumā RS Aliance montēto navigācijas ierīci LINS-100RS pēc franču uzņēmuma „SAGEM Defense Securite” izstrādātās tehnoloģijas. Turklāt lidaparātā uzstādītā RLS „Bars” nokomplektēta ar Indijā ražotiem (Hindustan Aircraft Limited) procesoriem.

Jaunākajā KF BS bruņojumā esošajā tankā T-90A ir uzstādīta moderna mērķēšanas iekārta „Essa”, kas bāzēta uz franču firmas „Thales” izstrādāto termovizoru Catherine FC. Šī iekārta spēj darboties pilnīga tumsā ar nulles redzamību un spēj noteikt kājniekus attālumā līdz 6km un bruņutehniku līdz 10km.

Saskaņā ar dažu krievu ekspertu pausto ārvalstīs (pamatā valstīs - sankciju ieviesējas) ražotās komplektējošo detaļu elektroniskās komponentes sastāda līdz 90% no kopējā bruņojumā izmantojamā skaita.

Varētu pieminēt ar Izraēlas kompāniju Israel Aerospace Industries savulaik noslēgto līgumu par bezpilota lidaparātu BirdEye 400 un Searcher Mk II piegādi.

Zviedru „Volvo” pašreiz ir iesaldējusi savas meitas kompānijas „Renault Trucks Defence” un Krievijas rūpnīcas "Uralvagonzavod” kopprojektu kājnieku kaujas mašīnas „Atom” ražošanā. Zviedru puse bija uzņēmusies nodrošināt ritošās daļas izstrādi, kā arī dzinēja, transmisijas un uguns vadības sistēmas piegādi.

Savukārt viens no lielākajiem bruņojuma ražotajiem Eiropā vācu koncerns "Rheinmetall AG" sankciju rezultātā bija spiests pārtraukt sadarbību ar Krievijas AM moderna kājnieku mācību centra būvniecībā pie Ņižņijnovgorodas, kur līguma summa sastādīja 100 miljonus eiro.

Problēmas sankciju rezultātā var rasties arī Krievijas uzņēmumam „Promtehnologija” ar snaiperu šautenes „T-5000” ražošanu, ko iepērk Krievijas specdienesti, ņemot vērā, ka to ražošanā tiek izmantoti importa darbagaldi, bet stobri tiek izgatavoti no ASV ražota tērauda.

Ņemot vērā, ka Krievijas BS modernizāciju tiek plānots pabeigt līdz 2020.gadam, šajā periodā bija paredzēts caur valsts korporācijas „Rosteh” uzņēmumu „Stankoprom” iepirkt ārvalstīs militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām iekārtas darbagaldu ražošanai 5 miljardu eiro apmērā. Arī šie plāni sankciju rezultātā draud izjukt.

Un vēl, bēdīgi slavenais "Mistral" projekts, kura liktenis pašreiz vēl nav skaidrs. Visticamāk Francija jau būtu atteikusies no šī projekta, ja nedraudētu nopietnas soda sankcijas pret kuģu būvētājiem - franču kompānijām DCNS un STX. Jāpiezīmē, ka pastāv viedoklis, tostarp Krievijas militāro ekspertu vidū, par to, ka minētie kuģi, kuru līgumcena katram ir aptuveni 0,6 miljardi eiro (saskaņā ar līgumu ir jāiepērk divi), nav īsti piemēroti Krievijas apstākļiem un BS uzdevumiem. Ja tas tiesa, tad prātā nāk divi secinājumi - vai nu brangs „otkats”, vai arī pirkuma politiskais vektors - šķelt NATO tās vājākajā posmā.

Ja runā par Ukrainu, tad vēl 2013.gadā bruņojuma ražošanas sfērā Krievija sadarbojās ar 89 Ukrainas uzņēmumiem. Sāpīgākais trieciens pēc Porošenko šī gada 16.jūnijā pieņemtā lēmuma pārtraukt jebkādu sadarbību šajā jomā varētu skart raķešu ražošanu. Starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS-20 (pēc NATO klasifikācijas pazīstamas zem nosaukuma „Sātans”) tika ražotas Ukrainas uzņēmumā „Južmaš”. Ukraina nodrošināja arī servisu un rezerves daļu piegādi minētajam bruņojumam.

Harkovas rūpnīca „Hartron” piegādāja ballistisko raķešu vadības sistēmas, bet Kijevas rūpnīca „Arsenal” - raķešu mērķnovadīšanas galviņas. Zaporožjes rūpnīca „Motor Sič” piegādāja spārnoto raķešu dzinējus, kā arī helikopteru dzinējus, ar kuriem ir nokomplektēti faktiski visi Krievijas bruņojuma esošie” Mi”un „Ka” markas helikopteri. Aptuveni 20 Ukrainas uzņēmumu tika nodarbināti komplektējošo detaļu ražošanā militārajām transporta lidmašīnām IL-76, IL-476 un IL-90. Arī divi projekti, kas skar transporta lidmašīnu AN-124 „Ruslan” modernizāciju un AN-70 ražošanu, ir iesaldēti. Ja ir runa par kuģu būvi, tad jāpiemin Nikolajevas uzņēmums „Zorja-Mašprojekt”, kas specializējas gāzes turbīnu dzinēju ražošanā. Šīs rūpnīcas ražotie dzinēji ir uzstādīti lielākajai daļai Krievijas kara flotes sastāvā esošajām fregatēm, eskadras mīnu kuģiem un desantkuģiem.

Neskatoties uz augstāk minēto, no Krievijas dažāda ranga amatpersonu puses jau ir izskanējuši paziņojumi no sērijas „mēs viņus ar cepurēm nomētāsim” par gatavību pilnībā pārorientēties uz pašmāju bruņojumu un komplektējošām detaļām viena – divu gadu laikā. Jautājums - no kādas „tumbočkas” ņemt naudu? Varbūt kalt plānus, cerot uz augstajām naftas cenām, jeb, kā izteicās Kadirovs, Allahs iedos? Kā atzīmē paši krievu eksperti, pat, ja izdotos rast pietiekamu finansējumu uz citu programmu rēķina, vēl pastāv tehniska rakstura problēma - tehnoloģiju un kvalificēta personāla trūkums. Tas nozīmē, ka Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi nespēs apgūt piešķirtos līdzekļus vai arī izmantos tos nelietderīgi. Vēl jāpiezīmē, ka pašreizējā Krievijas BS modernizācijas programma nav pirmais šāda veida pasākums postpadomju periodā un visi iepriekšējie izgāzās ar lielu blīkšķi, tai skaitā iepriekšējā, kas bija plānota 2007.-2015.gadu periodam un kura nebija izpildīta nevienā punktā.

Nedaudz par cilvēcisko faktoru. Krimas okupācijas laikā ārvalstu eksperti sajūsminājās par „zaļo cilvēciņu” profesionalitāti un moderno ekipējumu, tikai aizmirsa piebilst, ka šī profesionalitāte izpaudās apstākļos, kad Ukrainas armija faktiski nepretojās. Ko mēs redzam šodien Austrumukrainā? Turp iet „zaļo cilvēciņu” plūsma, bet atpakaļ tie atgriežas kā krava „200”. Savukārt izdzīvojušie elitārās Kostromas desantdivīzijas kaujinieki sēž ar nokārtiem deguniem ukraiņu gūstā un sniedz liecības kameru priekšā. Jāpiebilst, ka Ukrainas BS Janukoviča laikā bija nolaisti līdz kliņķim.

Tiktāl par par KF militāri rūpniecisko kompleksu un tā atkarību no ārzemju piegādēm. Tagad varētu pievērsties citām divām vitāli svarīgām Krievijas ekonomikas nozarēm - naftas un gāzes ieguves rūpniecībai, kā arī finanšu sfērai, apskatot šīs lietas kontekstā ar pēdējām ES un ASV sankcijām, jo tieši uz šīm nozarēm līdzās jau pieminētajai aizsardzības jomai ir vērstas, vai tiek plānots vērst ekonomiskās sankcijas.

„Krievija pilnībā ir atkarīga no tādām kompānijām ka "Exxon Mobil", BP vai "Halliburton", tā kā bez rietumu tehnoloģijām nekad nespēs apgūt naftas krājumus, kuru vērtība tiek novērtēta uz 8,2 trilj.USD." Ar tādu ievadu sākas aģentūras "Bloomberg" šī gada jūnijā sagatavotais materiāls. Šeit jāpaskaidro, ka runa ir par tā saucamajiem netradicionālajiem naftas krājumiem sarežģītos ieguves apstākļos - jūras šelfā, tai skaitā Arktiskajā šelfā, Kaspijas, Ohotskas un Japāņu jūrā, jo tradicionālās ieguves vietas izsīkst.

Šī gada 12.septembrī ES un ASV ievieš jaunu sankciju paketi, tai skaitā, kas vērstas uz minēto nozari, un proti, ASV ir ieviesušas licencēšanu savām kompānijām, kas piegādā pakalpojumus un tehnoloģijas Krievijas enerģētikas uzņēmumiem ar mērķi ierobežot tehnoloģiju piegādi Arktiskā šelfa un slanču naftas atradņu apgūšanai. Tas attiecas, pirmkārt, uz kompāniju "Exxon Mobil", kas kopā ar „Rosņeft” realizē vairāku miljardu projektu Arktiskā šelfa apgūšanā. Saskaņā ar Krievijas valsts komisijas atzinumu grūti pieejamo naftas atradņu apgūšanā importa tehnoloģijas un iekārtas tiek izmantotas 40-60% apmērā, bet jūras šelfa atradnēs šis skaitlis sasniedz 80%.

Papildus tam ir ieviestas sankcijas pret piecām Krievijas bankām, ierobežojot aizņēmumu saņemšanu, un, kā jau tika minēts iepriekš, papildu sankcijas ir ieviestas pret Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa kompānijām.

Vai minētās sankcijas izsmeļ visas Rietumu iespējas ietekmēt Krievijas ekonomiku ? Protams, ka ne. Ja runā par naftas ieguves nozari tad ietekmīgi pasākumi var izrādīties tie, kas vērsti pret Krievijas uzņēmumiem, kuri nodrošina servisu ekspluatējamām naftas atradnēm. Iedarbīga sankcija varētu būt liegums Krievijas bankām izmantot starptautisko maksājumu sistēmu SWIFT, pilnīgs aizliegums Krievijas bankām saņemt aizdevumus (pašreiz Eiropā kredīti KF bankām tiek izsniegti ar termiņu līdz 90 dienām) un beidzot - visu Krievijas valūtas aktīvu konfiskācija Rietumu bankās (Irānas variants), kā rezultātā visi valūtas konti Krievijas bankās tiek bloķēti.

Kādi secinājumi no visa iepriekš sarakstītā? Secinājumi būs divi.

Secinājums Nr.1

Kremlis Ukrainā ir pats sevi iedzinis sprukās, izeju no kurām atrast nebūs viegli. No vienas puses, Kremlis ar savu propagandas kampaņu ir tā satracinājis pūli, ka gadījumā, ja liks Ukrainu mierā, pūlis to nepiedos un it īpaši bīstami varbūt tie teroristi, kam izdosies izbēgt no lodes vai Ukrainas cietuma un kas atgriezīsies Krievijā atbilstoši noskaņoti pret režīmu. Pievienojiet tam vēl ieročus, kas ir nonākuši šo cilvēku rokās, un apgūtās iemaņas ar tiem rīkoties. No otras puses, Rietumu sankcijas agri vai vēlu jūtami ietekmēs ekonomisko situāciju valstī, un katra nākošā sankciju pakete šo ietekmi arvien pastiprinās. Turklāt to izjutīs ne vien režīmam pietuvinātie, kas jau tagad mēģina savus sankciju izraisītos finansiālos zaudējums novelt uz nodokļu maksātāju pleciem (nule kā KF Valsts domes pirmajā lasījumā pieņemtais tā saucamais Rotenberga likums), bet arī ierindas pilsonis, un, kā zināms, pūlis iziet ielās tad, kad kumoss paliek plānāks.

Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Rietumiem nepieciešamība ieviest nopietnas sankcijas pret agresoru sajūsmu neizraisa, un šeit ir divi aspekti. Pirmais ir tas, ka galma apvērsuma vai nemieru rezultāta gāztā Putina vietā var nākt kāds vel neprognozējamāks, un otrs aspekts, kas jāņem vērā, ir to ES un ASV uzņēmumu interešu lobēšana šo valstu valdībās un parlamentos, kuriem ir bizness Krievijā. Par apliecinājumu pēdējam varētu kalpot nesenie Henrija Kisindžera izteikumi par sankciju nelietderību.

Ja runā par pirmo aspektu, tad tā nozīmi nevajadzētu pārspīlēt. Korumpētie Krievijas ierēdņi un prihvatizācijas gaitā sākotnējo kapitālu uzkrājušie oligarhi tik viegli nespēs atteikties no saviem ārzemju īpašumiem, iespējām atpūsties glaunos kūrortos un bērnus skolot prestižās mācību iestādēs. Arī turīgais vidusslānis ir pieradis pie komforta, ko nodrošina Rietumu tehnoloģijas un naftas dolāri.

Secinājums Nr.2.

Krievija ne no ekonomiskā potenciāla viedokļa, ne pēc bruņojuma un BS kaujas spēju līmeņa tuvākā laikā nespēs stāties pretim NATO blokam ne lokālā konfliktā, ne, jo vairāk, plaša mēroga militārās operācijās, un, pat pieņemot, ka Putins rīkosies neadekvāti un uzbruks kādai vājākai bloka valstij, arī tad panākumi varētu būt tikai operācijas sākuma fāzē un ar nosacījumu, ja NATO tiks pārsteigts nesagatavots, bet gala rezultāts būs viens - nāksies atvilkties atpakaļ ar kājstarpē iežmiegtu asti.

Tanī pat laikā ir jāatceras, ka doma realizēt čekista mūžseno sapni iznīcināt aliansi ar vienu nāvējošu triecienu ir kārdinoša un, ja ne atklātā militārā konfrontācijā, tad slēptas agresijas veidā jeb, kā tagad to sauc, hibrīdkara rezultātā. Ja NATO nespēs adekvāti reaģēt uz šāda veida draudiem, tad zudīs ticība līguma 5.pantam, un alianses pastāvēšanai nebūs jēgas. Jā, jā, tas ir tas, ko prognozē daudzi apskatnieki, runājot par apdraudējumu Baltijas valstīm. To saprot gan „The Economist” redaktors Edvards Lukass, gan bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis, kas savā intervijā CNN 01.09.2014 izteicās (citāts) - “Putins skaidri lika saprast, ka, ja vēl lielākas krievu vienotības vārdā - vienalga, ko tas nozīmētu - viņš gūs panākumus Ukrainā ar šo taktiku, tad viņš to pašu izdarīs arī Baltijas valstīs, kur ir liela krievu mazākumtautības klātbūtne, kas dzīvo ļoti, ļoti tuvu Krievijas robežām”. Pilns intervijas teksts šeit- http://russian.rt.com/inotv/2014-09-01/Bzhezinskij-Territorialnaya-avantyura-Rossii-bespokoit.

Savukārt bijušais ASV diplomāts Metjū Briza (Matthew Bryza) izteicās vēl precīzāk. Laikrakstam „Eesti Päevaleht” pirms ASV prezidenta šī gada septembra vizītes Igaunijā viņš pauda (citāts) - "Man skudriņas noskrēja pār muguru, kad Krievijas vēstnieks NATO šogad Briselē paziņoja, ka Baltijas valstīs dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, kuru tiesības pārkāptas tādēļ vien, ka viņi runā krieviski. Šis paziņojums man kļuva par zināmu signālu. Ja Putins netiks apturēts, Baltijas valstis nonāks riska zonā. Kas notiktu, ja tā dēvētie zaļie cilvēciņi ienāktu Austrumlatvijā, pārņemtu savā kontrolē kaut kādas ēkas vai laukus? Putins kādu laiku to noliegtu, bet reiz atzītu, ka viņi tur ir. Tad NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu būtu jāpieņem lēmums, vai karot ar Krieviju par mazu Baltijas valstu teritoriju. Vērojot Putina uzvedības modeli, domājams, viņam būtu jāsaskata te iespēja - varbūt pat bez viena vienīga šāviena sagraut NATO līguma piekto pantu."

Nu ko, manuprāt, izklausās pārliecinoši. Tomēr dažus, kā izskatās, tas nepārliecina. Tā piemēram, šī gada 23. marta TV3 raidījuma Nekā Personīga ietvaros, kur runa bija par Ukrainai līdzīgu notikumu attīstības iespējamību arī Latvijā, IeM valsts sekretārei tika uzdots jautājums par to, cik gatavas ir Latvijas drošības struktūras šādam vai līdzīgam scenārijam, uz ko atbildīgā amatpersona apburoši smaidīdama sniedza atbildi: "Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā ka es domāju, ka ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā." Jautājumu par “spējām viennozīmīgi tikt galā” mēģināju analizēt publiski pieejamas informācijas robežās savā 25.04.2014 šajā portālā publicētajā rakstā -

http://www.pietiek.com/raksti/par_zalajiem_cilveciniem_un_ne_tikai_atklata_vestule_iekslietu_ministrijas_valsts_sekretarei_ilzei_petersonei-godmanei

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis šī gada 1. septembra LNT raidījumā „Dombura studija” pārliecinoši apgalvoja, ka Baltijā nekādu draudu nav, toties Moldova lai piesargās. Vējoņa gadījumā pieļauju, ka iemesls, lai nesauktu lietas īstajos vārdos, bija vēlme nesaasināt situāciju.

Cienījamie dāmas un kungi. Tad, kad satrakojies pūlis sarīko grautiņu pašvaldībā vai ieņem policijas iecirkni, tad tie jau vairs nav draudi, bet gan draudu realizācija. Un kāpēc Jūs iedomājaties, ka šeit dislocētie NATO karavīri iesaistīsies Jūsu problēmu risināšanā aprakstītajos apstākļos? Turklāt nekāda lielā finansiāla iespringšana, lai veiktu preventīvus pasākumus, nav nepieciešama, par ko arī jau bija runa iepriekš - http://www.pietiek.com/raksti/otrai_slovjanskai_seit_nebut .

Sveicu visus Valsts svētkos!

Novērtē šo rakstu:

0
0