Menu
Pilnā versija
Foto

Uzvarējām vai zaudējām?

Andris Upenieks · 05.10.2014. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Varējām iezīmēt skaidri, ka esam īsti un gudri saimnieki savā zemē? Varējām un nevarējām… Jo bija iemesli, kas attaisno un neattaisno Saskaņas uzvaru, kas prokremliskajam spēkam atkal dod nepelnītu iemeslu plātīties – mēs uzvarējām, mums jābūt valdniekiem!...

Attaisno:

Pirmkārt. Visām bijušām varas partijām savas „šmuces” – rudu lapsu līkumi, treknu zaķu cilpas, puiciskas kāškrustošanās un parādnieku dzēšgumijas, ventiš` dumjība – tev i, do man a!

Otrkārt. Joprojām dzīvā ilūzija, ka nezināma laime labāka par zināmu nelaimi…

Treškārt. Varas konkrēti pāri darījumi attiecas uz visiem: 1) lai padarītu tautas balsošanu par neiespējamu svētos jautājumos (valoda, neatkarība), tā padarīta par neiespējamu vispār, – atņemot tautai būtisku daļu suverēnās tautas varas, 2) veselības politika pārvērsta par nozares barošanos no slimībām un farmācijas biznesu, 3) izglītības „politika” pagalam neizglītota un nesekmīga skolēna līmenī, 4) ekonomikas transformēšanās ēnu ekonomikā varas tieši un netieši veicinoša un atbalstoša, 5) aizsardzības modernā bruņojama aizstāšana ar lūžņu iepirkumiem, zemessargu atbruņošana (arī no personīgajiem ieročiem) un tā no vietas...

Ceturtkārt. Inteliģences vēlēšanu mobilizācijas saucieni bija novēloti, sašķelti, fragmentāri, aizplīvuroti, pārmēru tēlaini un apbrīnojami nekonkrēti, kurus vienkāršs tantuks nedz klausās, nedz lasa.

Piektkārt. Labi iesakņojies nolemtības sindroms: kad balso, kā gribi, – vienādiņ nepareizi…

Neattaisno:

Pirmkārt. Nebalsojušo skaits pārmēru ievērojams: Latvijā izglītību ieguvušais tik „izglītots”, ka kļuvis par savas argumentēt nespējas aklu pielūdzēju.

Otrkārt. Nespēja mācīties no Saskaņas tajā nozīmē, ka nevaram atļauties upurēt solidāru VIENOTĪBU par labu egoistiskai sadrumstalotībai un muļķībai. Miers un Sudraba - ar slepenajiem mērķiem un naudas devējiem! Bet kāpēc tik daudzi uzķērušies uz šī „dārgmetāla” āķa?

Treškārt. Lētā uzticēšanās repšistu, šleseristu, kalvīšu, godmaņu reinkarnācijas brīnumiem un sīkpartiju utopijām…

Jautājums nav tik daudz par zināmo, cik par nezināmo – vai jel kādreiz varēsim? Varēsim būt īstāki un gudrāki saimnieki savā zemē? Atstājot godprātīgos un patriecot savtīgos... 

Novērtē šo rakstu:

0
0