Iesaki rakstu:

Vienotība apsver Pulka vai Latkovska virzīšanu, ZZS ieteikusi profesionāļus – Ķuzi un Straumi.

Kaut arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) tikai pirmdien oficiāli tiksies ar ceturtdien demisijas rakstu iesniegušo partijas biedri iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, lai izlemtu, vai pieņemt viņas atlūgumu, kuluāros jau piektdien izskanēja potenciālo Mūrnieces pēcteču uzvārdi.

 

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka apvienība Vienotība iekšlietu ministra amatam apsvērusi divus kandidātus – partijas Jaunais laiks Rīgas domes deputāta Olafa Pulka un Vienotības Saeimas deputāta, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Ainara Latkovska kandidatūras.

Bez šiem abiem Vienotības kandidātiem neoficiāli izskan vēl divi kandidāti, kurus iekšlietu ministra amatam ieteikusi virzīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un kuri sabiedrībai tiktu pasniegti kā iekšlietu sistēmas profesionāļi. Proti, tie ir līdzšinējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis un bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, ilggadējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pensionētais ģenerālis Aivars Straume.

Līdz ar to ZZS ar apvienību tieši saistītu kandidātu iekšlietu ministra amatam nevirzītu. Ķuzi un Straumi neformālās sarunās ZZS nosaukusi kā alternatīvus, profesionālus ministra amata kandidātus, ja premjers tomēr pieņemtu Mūrnieces demisiju.

Par Ķuža un Straumes kā iekšlietu ministru kandidātu priekšrocībām tiek atzīts fakts, ka abi nāk no iekšlietu sistēmas, labi pārzina iekšlietu un drošības dienestu struktūru un ir ieguvuši, īpaši Ķuzis, augstu autoritāti iekšlietu un Valsts policijas struktūrās. Abu šo profesionāļu kandidatūras tiek minētas, ņemot vērā problēmas, kas iekšlietu sistēmā radušās, un argumentu, ka sistēmu spētu sakārtot tikai ministrs, kurš nāk no profesionāļu aprindām un kuram ir laba reputācija un autoritāte.

Vienotības augšgalā neformāli apspriesto iekšlietu ministra kandidātu – Pulka un Latkovska – izredzes tiek vērtētas nevienprātīgi. Par Pulka mīnusu uzskata to, ka viņam līdz šim nav bijusi saskarsme ar iekšlietu struktūrām, viņš ar iesniegumiem vien ir vērsies Ģenerālprokuratūrā. Savukārt par Latkovski izskan, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja amats viņam jau uzticēts ar handikapu.

Noprotams gan arī, ka Vienotība turpina meklēt vēl citus kandidātus iekšlietu ministra amatam, jo apvienības līderi apzinoties - gan no politiskā, gan valsts drošības viedokļa nebūtu pieļaujams, ka iekšlietu ministra portfeli iegūtu ZZS nosaukts un ar partiju tieši saistīts kandidāts.

Tas skaidrots ar Lemberga lielo ietekmi ZZS un bažām - ja ZZS nominēs savu kandidātu iekšlietu ministra amatam, tad Lembergs arī iekšlietu sistēmu „sakārtos” savās interesēs, kā tas jau noticis Ulda Auguļa (ZZS) vadītajā Satiksmes ministrijā.

Tiesa, ZZS un ar šo apvienību saistītais oligarhs Lembergs pagaidām oficiāli ietur atturīgu pozīciju jautājumā gan par Mūrnieces demisijas pieņemšanu, gan par sava ar partiju tieši saistīta kandidāta izraudzīšanos. Faktiski ZZS tagad ir par to, lai Mūrniece amatu saglabātu un premjers Dombrovskis viņas demisiju nepieņemtu.

Tomēr, kā Pietiek rakstījis, šī ZZS pozīcija, iespējams, motivēta ar to, ka Lembergs līdz šim bijis apmierināts ar Mūrnieces darbošanos.

Pietiek jau ziņoja, ka Lemberga simpātijas pret Mūrnieci un apmierinātība ar viņas darbu, iespējams, saistītas ar Valsts policijas rīcību dažās Ventspils tranzītbiznesa „kara” epizodēs, kad policija tika ierauta akcionāru strīdos par ietekmi tādos uzņēmumos kā Ventbunkers un Latvijas kuģniecība. Tāpat avoti iekšlietu sistēmas vadībā neoficiāli norādījuši, ka Mūrniece nav bijusi atsaucīga tā dēvēto Lemberga opozicionāru interesēm. Tādēļ, iespējams, pat ja ZZS nepretendēs uz iekšlietu ministra portfeli, Lembergam būs viedoklis par iespējamiem kandidātiem uz šo amatu, panākot, ka tajā nonāk kāds pretimnākošs cilvēks.