Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām uz sarunu galda starp tā dēvētajām „latviešu partijām” un Saskaņas centru (SC) var atgriezties jau pirms gada neformāli apspriestais kompromisa formulējums, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu, paverot Saskaņai ceļu uz valdību. Vairāki kompromisa apspriešanā iesaistītie Pietiek to raksturojuši kā principu „okupācija bija, okupantu nav”. Tāpat kā pirms gada, arī šoreiz runa varētu būt par konkrētu formulējumu iekļaušanu valdības deklarācijā un, iespējams, arī koalīcijas līgumā, paredzot apņemšanās gan no SC, gan „latviešu partijām”.

Tas, vai vēsturiskā vienošanās gaidāma, lielā mērā būs atkarīgs no Zatlera reformu partijas (ZRP), jo citas tā dēvētās „latviešu partijas” Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), spriežot pēc to politiķu izteikumiem, nerausies uzņemties atbildību un risku būt pirmajiem, kas izveido valdību ar SC.

Kāds ar ZRP saistīts avots, kuram varētu būt liela ietekme uz partijas pēcvēlēšanu taktikas izvēli, Pietiek neoficiāli atzina, ka ir liela vēlme izveidot plašu koalīciju, kurai būtu konstitucionālais vairākums Saeimā (vismaz 67 deputātu balsis). Tas ļautu veikt izmaiņas Satversmē, nākot ar vērienīgām reformām, kādas sola eksprezidenta Valda Zatlera jaunā partija. Runa ir par koalīciju starp ZRP, Vienotību un SC.

„Ja Zatlera reformu partija vēlas nopietnas konstitucionālās izmaiņas, tad jāņem Saskaņas centrs,” uzsvēra ar ZRP saistītais avots, kurš līdz vēlēšanām nevēlējās nākt klajā ar oficiāliem viedokļiem. Šonedēļ Rīgas ielās redzamajos priekšvēlēšanu plakātos ZRP sola vēlētājiem panākt, lai Valsts prezidentu vēl tauta, nevis Saeimas deputāti kā līdz šim, un tā varētu būt tikai viena no politiskajām reformām, ar kuru sevi vēlas pieteikt eksprezidenta partija.

Pirms gada SC bija tuvu nonākšanai valdībā, kad tā līderis Jānis Urbanovičs ar vēlēšanās uzvarējušās Vienotības premjera kandidātu Valdi Dombrovski Rīgas pilī neformāli apsprieda kompromisu, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu. Toreiz Urbanovičs „neitrālajā teritorijā” – Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča kabinetā – ieradies ar jau sagatavotu aptuveni A4 lapas puses apjoma izklāstu. Neviena no sarunu pusēm šo vēsturisko papīra lapu neesot saglabājusi, tomēr Urbanoviča izklāstā teksta saturu varot ietilpināt atziņā, ka „okupācija bija, okupantu nav”.

Šādam gadu vecā kompromisa varianta traktējumam piekrīt arī Rinkēvičs un Vienotības pārstāvis Pēteris Viņķelis, kurš Urbanoviča papīru izlasījis, kad ar to no Rīgas pils atgriezies premjers. Rinkēvičam atmiņā palicis, ka Dombrovskis šo SC piedāvājumu atzinis par „cienījamu un apspriešanas vērtu”. Viņķelim turpretī radies iespaids, ka vārds „okupācija” tajā bijis pieminēts „kuslā formā, uz ātru roku iemudžināts”. Vienotība izvēlējās šo piedāvājumu noraidīt, pieprasot no SC skaidrus formulējumus.

Skaidrojot tēzi „okupācija bija, okupantu nav”, Urbanovičs apgalvo, ka SC nav problēmu ar okupācijas fakta un Latvijas Republikas valstiskās pēctecības atzīšanu, cita lieta, ka Saskaņai ir bažas – sekas okupācijas tēmas cilāšanai ir okupantu meklēšana Latvijas sabiedrībā, bet tas nozīmē diskomfortu un apdraudējumu SC vēlētājiem. „Mēs nenoliedzam, ka 1991. gadā turpinājās 1918. gada Latvijas Republika, mēs esam zvērējuši uz Satversmes un mēs esam Latvijas Republikā reģistrējusies politiskā partija, līdz ar to mēs atzīstam šīs valsts juridisko ietvaru. Bet kāpēc cilāt okupācijas tēmu? Lai kādus sauktu par okupantiem? Nevajag mūsu vēlētājus biedēt ar deokupāciju. Okupācija bija, okupantu nav,” saka Urbanovičs. SC varot runāt par valsts kontinuitāti, bet ne par tēmām, kas palīdzētu šķelt sabiedrību, tajā meklējot okupantus.

No tā dēvēto „latviešu partiju” pārstāvjiem – ZRP un Vienotības – neformāli izskan: ja valdības koalīcija tiešām tiktu veidota kopā ar SC, valdības deklarācijā varētu atrunāt, ka deokupācija ir pabeigta līdz ar Padomju armijas izvešanu, tāpat netiks cilāts nepilsoņu valstspiederības jautājums un netiks sašaurināts viņu tiesības. Tomēr Urbanovičs neslēpj, ka Vienotības premjers Dombrovskis ar viņu neuztur nekādus kontaktus, kas politikā būtu liels priekšnoteikums sadarbības iespējamībai. Savukārt noprotams, ka neformāli kontakti starp ZRP un SC pastāv. Arī vēsturiskā saruna starp Dombrovski un Urbanoviču Rīgas pilī pirms gada notikusi pēc tam, kad Zatlera kancelejas vadītājs SC līderim uzdevis jautājumu, vai SC ar Dombrovski savā starpā runā, un izdzirdējis, ka ne. Urbanovičs saka – kopš tā laika nekas nav mainījies.

Šo tēzi „okupācija bija, okupantu nav” Urbanovičs, iespējams, nedaudz citādā variācijā esot dzirdējis no Zatlera, kad tas vasaras sākumā prezidenta pārvēlēšanas kampaņas laikā bijis pie SC frakcijas. „Zatlers ir īso tēžu čempions,” saka Urbanovičs, ar to norādīdams, ka ir atvērts eksprezidenta piedāvājumam, ja tāds nāks pēc vēlēšanām. Tieši uz ZRP Urbanovičs raugās kā uz jaunu politisko spēlētāju, ar kuru pie sarunu galda varētu panākt kompromisu, kas ļautu sadarboties, ja Zatlers uz to izšķirtos. „Pagaidām Zatlera reformu partija ir sev ielikusi vairākas durvis, viņi ir ļoti modīgi, vēlētājiem sakot - „pie mums jūs atradīsiet visu – kā supermārketā”. Es vēl aizvien nezinu, kas ir Zatlers un,kas tā viņam ir par blici. Slava Dombrovskis un Viktors Makarovs ir vienas durvis, es gribētu zināt, kas ir citas durvis,” saka Urbanovičs. Runa ir par ZRP valdes locekļiem ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski un politologu Viktoru Makarovu, kuri pārstāv jauno, integrēto krievu paaudzi un kuriem ir labas saites ar SC. Vjačeslavs Dombrovskis ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) labs draugs, savukārt Makarovs aktīvi sadarbojies ar Urbanoviča vadīto Baltijas forumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0