Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka pirms tiesas prāvas izskatāmās lietas materiālos jau atrodas sprieduma teksts, ar kuru var iepazīties tiesājamais, nav nekas īpašs, un tā nav tiesas problēma, ka „ar dokumenta projektu jebkādā veidā iepazinusies izdevējiestādei nepiederoša persona”, - ar šādu argumentāciju Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs noraidījis viņam pieteikto noraidījumu.

Pietiek jau informējis, Aivaru L. (Pietiek rīcībā ir visi šī cilvēka personas dati) Ceļu policija šā gada 23. martā bija aizturējusi par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (1,3 promiles), un līdz ar to viņam vajadzēja stāties Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšā. Pirms tiesas sēdes viņš bija ieradies tiesā, lai personiski iepazītos ar lietas materiāliem, un ar izbrīnu secinājis, ka tajos jau atrodas tiesneša Gaidukēviča vārdā sagatavots lēmums (tiesa, bez tiesneša paraksta).

Kaut arī sēde vēl nebija notikusi, dokumentā jau bija norādīts, ka „tiesas sēdē A.L(..). sevi par vainīgu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, ko apliecināja ar parakstu tiesas sēdes protokolā, norādīja, ka izdarīto nožēlo un turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs”. Tāpat Aivars L. no šī dokumenta jau pirms tiesas sēdes uzzināja, ka tiesnesis viņam piespriedīs administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 600 latu naudas sodu un autotransporta vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.

Tieslietu ministrija šādu tiesas praksi sauc par „ārkārtēju un nepieļaujamu, un pretrunā ar normatīvo aktu prasībām”, savukārt pats tiesnesis neko nosodāmu vai nepareizu šādā situācijā nesaskata.

Tiesneša Gaidukēviča argumentācija ir šāda: „Jebkuram topošam kvalitatīvam dokumentam, neatkarīgi no tā izdevējiestādes, liek gatavoti projekti (melnraksti), kuri paredzēti iekšējai lietošanai līdz galīgās redakcijas sastādīšanai. Šāda projekta sagatavošana liecina par konkrētās izdevējiestādes operatīvu darbu un nopietnu attieksmi pret topošajiem dokumentiem. Apstāklis, ka ar dokumenta projektu jebkādā veidā iepazinusies izdevējiestādei nepiederoša persona, neietekmē topošā dokumenta galīgo saturu, bet konkrētajā gadījumā – tiesneša objektivitāti, iztiesājot administratīvā pārkāpuma lietu un galīgo nolēmumu tajā.”

Pamatojoties uz šo argumentāciju, tiesnesis nav pieņēmis viņam izteikto noraidījumu, - šaubas par viņa objektivitāti esot subjektīvas, turklāt „tiesneša lēmums administratīvo pārkāpumu lietas tiek taisīts apspriežu istabā pēc procesa dalībnieku noklausīšanās un pierādījumu pārbaudes, nevis pirms”.

Pietiek jau informējis, Aivars L. par notikušo iesniedzis sūdzību arī tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurš līdz šim nav vēlējies izteikties par šiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0