Iesaki rakstu:

Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa sākusi lietu saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcību, noslepenojot informāciju par situāciju Latvijas banku nozarē, kas tika izskatīta valdības sēdē šā gada 22. novembrī – Latvijas Krājbankas kraha laikā.

Lietas apstākļi izklāstīti pieteikumā tiesai: „Šā gada 22. novembrī vērsos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar iesniegumu elektroniskā pasta vēstules formā, kurā pamatojoties uz likuma Par valsts noslēpumu 5. pantu, paziņoju par savu vēlmi iepazīties ar pilnu informāciju, ko par situāciju banku nozarē izskatīšanai šā gada 22. novembra Ministru kabineta sēdē sagatavojusi FKTK, lūdzot to man nosūtīt vai nodrošināt iespēju iepazīties ar to klātienē.

Saistībā ar šo iesniegumu saņēmu no FKTK elektroniskā pasta adreses nosūtītu elektronisko dokumentu Nr. 04.02.28/4359, datētu ar 23.11.2011, kurā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane paziņoja, ka manis pieprasītā informācija netiks sniegta:

„Atbildot uz Jūsu elektronisko vēstuli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās nodaļas 1. punktu, kā arī Kredītiestāžu likuma 110.1 pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotajā ziņojumā, kas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvertā informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama trešajām personām.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu atteikumu Jums izsniegt pieprasīto informāciju var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas dienas.”

Šis atteikums sniegt atbildi pēc būtības un lēmums par manis pieprasītās informācijas klasificēšanu ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo manis pieprasītajā informācijā ir runa par valsts ekonomisko stāvokli un šādai informācijai saskaņā ar manis minētā likuma „Par valsts noslēpumu” normām amatpersonas nav tiesiskas noteikt slepenības statusu.

Tāpēc lūdzu tiesu: 1) ierosināt administratīvo lietu, 2) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz manu 2011. gada 22. novembra iesniegumu un sniegt tajā pieprasīto informāciju.”

Kā jau ziņots, likuma Par valsts noslēpumu 5. pants uzskaita informāciju, ko valsts amatpersonām nav tiesību slēpt no sabiedrības, un šīs informācijas skaitā ir arī ziņas par valsts ekonomisko stāvokli, taču amatpersonas jau kopš Parex bankas kraha laikiem šo pantu regulāri neievēro, šādas ziņas pasludinot par ierobežotas pieejamības informāciju. Neviena amatpersona par šādu rīcību nekādu sodu nav saņēmusi, un prokuratūra ziņas par šādu rīcību tradicionāli ignorē, aicinot vērsties administratīvajā tiesā.