Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā. Divas lietas. Pirmā. Joprojām, kaut kur blāvi un pavisam klusi tiek pieminēts Daces Ķezberes regulāri teiktais, ka tika izvēlēts labākais no ESOŠAJIEM. Tēlaini salīdzinot, ja tev piedāvā ledenes, tad tu izvēlies mazāk skābo ledeni, jo šokolādes konfekte vienkārši nav piedāvājumā.

Kāpēc man tas liekas svarīgi? Jo es personiski zinu cilvēku (pat divus!) ar reālu pieredzi mūsu mediju vadībā, uzņēmējdarbībā un sapratni par sabiedriskā medija lomu. Bet viņš (-viņi) vienkārši atteicās pretendēt, jo, pirmkārt, zinot ne tikai politisko situāciju valstī, bet valsts situācijā šodien, viņam neviens neļautu veikt tik sen nepieciešamās reformas, kā arī viņš jau sākotnēji apzinājās politisko un ne tikai politisko spiedienu. Nemaz nerunājot par citiem žurnālistiem, kas viņu noraktu un apmētātu ar visu ko, jo - dodiet cilvēku, pantu atradīsim. Sevišķi cilvēkam, kas kaut ko dzīvē reāli padarījis! 

Un, otrkārt, galvenokārt, - viņš, protams, tagad strādā, vada ļoti lielu uzņēmumu, un startēt pusatklātā konkursā, kurā nezini, vai vinnēsi, ir vairāk nekā nelojāli pret esošo darbavietu. Tas pat ir riskanti.

Kāpēc es saku - protams, viņš strādā? Jo labi, profesionāli cilvēki visi strādā jau kaut kur. Reti kurš ar izcilām kvalitātēm ir pieejams uzreiz vai strādā no projekta uz projektu, vai strādā vietā, kur viņam īsti nav, ko zaudēt. Jebkurš darba devējs to zina precīzi!

Es tagad, veidojot savu TV, to izjūtu ik brīdi, jo cilvēki nāk pieteikties darbā konfidenciāli. Es arī apšaubītu savu darbinieku, ja uzzinātu, ka viņš piedalās citu uzņēmumu konkursos.

Nu tad, lūk, - ja apstākļi ir šādi, smalkas šokolādes konfektes vienkārši nespīdēja. 
Un, ja kas nemainīsies, turpināsim sūkāt… ledenes!

Un otra lieta. Šī šūmēšanās manu bijušo kolēģu vidū bija skaidri saprotama tīri cilvēcīgi. Iedomājieties, jūs strādājat n-tos gadus uzņēmumā, savā profesionalitātē ar pieredzi regulāri "apēdat suni ar visu asti", un te pēkšņi jums dos norādījumus vistīrākais "zaļknābis". Sorry, tā nav apsaukāšanās, bet reāls novērtējums, cilvēkam nonākot pilnīgi svešā vidē, par kuru viņam zināšanas tikai un vienīgi teorētiski no grāmatām. Tas ir morāli un psiholoģiski nesavienojami! Televīzija ir cilvēkattiecības, nevis dzelžu konveijers!

Es pati atceros to sajūtu, kad pēc ~24 nostrādātiem gadiem gāju prom no LTV, jo man norādījumus deva kaut kādā veidā augstākos amatos nonākuši jaunākie kolēģi, kas savā dzīvē patstāvīgi īsti raidījumus nebija uztaisījuši, par producēšanu vispār nerunājot. Man tā bija izvēle pasmaidīt un aiziet, bet ko darīt šim kolektīvam? Šūmēties un izteikt savu sašutumu, jo kurš profesionālis gan grib strādāt iesācēja pavadībā?

Var jau būt, ka pilnīgi jauna, svaiga asins ar inovatīvu domāšanu un izglītību būtu tieši laikā konservatīvajai LTV. Varbūt. Bet vai sabiedriskais medijs ir eksperimentu poligons? Turklāt šodien - vai sabiedriskais medijs drīkst riskēt? 

Turklāt televīzija - tas ir gana kreatīvs darbs, ko nevar izmērīt metros vai saražoto detaļu skaitā. Arī reitingi sabiedriskajam medijam nav noteicošais. Televīzija ir kā liels filmēšanas laukums, kur režisoram-producentam jābūt vienkārši autoritātei. Patīk, nepatīk, tas cits jautājums, bet autoritātei. Filmēšanu nevar vadīt pēc grāmatu teorijas.

Tas arī viss tai izskaidrojamajai "sniega bumbai" kas pārvēlās šiem diviem izvēlētajiem. Nekā personīga - tikai televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas. Veiksmi un izturību Jums, LTV! Arī bez valdes Jums tagad sanāk tīri labi raidījumi!

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

32
14