Iesaki rakstu:

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas pūkainā Rīgas administrācija tikai pāris mēnešus pēc skaļās bļaušanas par Ušakova sabiedrisko attiecību tēriņu shēmām, iztērē Tērbatas ielas svētkiem simt piecdesmit tūkstošus eiro situācijā, kur pat visapdalītākajam Rīgas zooparka dzīvniekam ir skaidrs, ka svētku pasākumi nebūs iespējami. Tas ir visrafinētākais plāns, kāds Latvijas politikā jelkad ir redzēts, lai iedalītu līdzekļus savai politiskajai kampaņai. Un KNAB klusē.

Otrs apstāklis ir mazāk zināms. Vai jūs zinājāt, ka Latvijā eksistē divas struktūras, kuras nodarbojas ar vienu un to pašu (lai gan tādu piemēru ir daudz jebkurā nozarē)? Viens ir uzņēmums, kura nosaukums ir Latvijas Valsts ceļi AS, un otrs ir Latvijas Autoceļu uzturētājs AS. Teorētiski vieniem ceļi pieder un otriem ceļi jāuztur, bet abos gadījumos ar to nodarbojas ārpakalpojuma sniedzēji. Abos gadījumos ir pāri par 300 cilvēku štats.

Šis apstāklis ir jāņem vērā, kādēļ mēs braucam pa sliktākiem ceļiem. Jo naudas reāliem uzlabojumiem nepietiek. Vajag uzturēt divus uzņēmumus ar vienādām funkcijām, nepietiek ar vienu - Latvijas Valsts ceļi.

Šie abi uzņēmumi ir tā ministra pakļautībā, kura vadībā Latvijas Dzelzceļš ir zaudējis gandrīz 50% kravu pārvadājumu. Tas ir ministrs, kurš sola, ka uz visiem Latvijas reģionālajiem centriem būs četru joslu autostrādes. To ministrs lika sagatavot ierēdņiem, lai viņam būtu skaists PR, un ierēdņi palēkdamies izpildīja, kaut saprotot, ka tas nekad nenotiks.

Cik liela ticība jums ir šādiem solījumiem? Nevajag tam ticēt, jo tam nav pamata. Tas ir cilvēks, kurš nevienu dienu dzīvē nav pavadījis privātajā uzņēmējdarbībā. Viņš ir tikai tērējis jūsu naudu un taisījis karjeru kā ierēdnis. Bijis izpildītājs oligarhiem.

Viņš nezina, kā efektivizēt uzņēmuma darbu, bet viņš zina, kam un kas ir jāpasola, lai tiktu ievēlēts. Pēc tam var “uzmest”, vai beigu beigās nodokļu maksātāji nomaksās par kārtējo kļūdiņu, paviršībiņu. Beigu beigās lielie sponsori nepametīs, un Meroni iedos sievai pasūtījumu “mediju jomā”. It sevišķi, ja var televīzijas torni par 50 miljoniem var pārbūvēt ar pasaulē lielāko Fuko svārstu.

Es esmu vienmēr bijis par to, lai samazinātu valsts pārvaldi, bet naudu vairāk piešķirtu tiem, kuri reāli grib strādāt. Ja visu to naudu, ko paredz ierēdņiem, kuri uzrauga iepirkumus, pārdalītu tiem, kuri patiesi arī strādā ceļu būvē un uzturēšanā, iedomājieties, cik daudz darbavietu tiktu radīts un kādi mums būtu ceļi.

Bet tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos, lai būtu divas struktūras, kas pēc būtības nodarbojas ar vienu un to pašu. Tāpēc visiem tiem, kuri nav valsts maizē, ir jābalso par pārmaiņām. Un ar balsošanu es nedomāju tikai vēlēšanas. Ar balsošanu es domāju iesaistīšanos rīcībā, kas noved pie pārmaiņām tieši šeit un tagad.