Iesaki rakstu:

Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu pārsteidzis fakts, ka prokuratūras lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu saistībā ar valsts amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām un bezdarbību Parex bankas kraha un pārņemšanas lietā ir izrādījies nepārsūdzams.

Par Parex pārņemšanu veiktās Valsts kontroles revīzijas materiāli, kuri tika publiskoti 2009. gada rudenī, atklāja, ka pārkāptas amatpersonu pilnvaras un likumi, konstatēta pārlieka informācijas slēpšana un arī pārmērīga labvēlība, kas bankas pārņemšanā izrādīta Parex bijušajiem īpašniekiem.

Valsts kontrole arī konstatēja, ka valdības vilcināšanās izlemt par noguldījumu ierobežojumiem no bankas ļāvusi aizplūst vairāk nekā 400 miljoniem latu budžeta naudas. Kliedzošākais revīzijas secinājums toreiz bija, ka valsts bankas pārņemšanu vairāk īstenojusi abu bijušo īpašnieku – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. Valsts kontrole arī atzina, ka daļa atbildības par neizdarībām saistībā ar Parex banku jāuzņemas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajai valdībai.

Tomēr, kā Pietiek jau informējis, LR Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu par amatpersonu darbībām izbeigusi, turklāt lēmums par tā izbeigšanu formulēts tā, ka liedz to pārsūdzēt gan personām, pēc kuru iesnieguma kriminālprocess tika sākts, gan jebkurai citai personai.

Pēc Sudrabas teiktā, viņai par šādu prokuratūras lēmumu bijusi zināmā vilšanās, taču, tā kā šis lēmumus bijis nepārsūdzams, Valsts kontrole tur neko nav varējusi iesākt. Parasti gadījumos, kad Valsts kontrole ir pārbaudes rosinātāja, tai esot arī tiesības pārsūdzēt prokuratūras pieņemtos lēmumus, taču Parex pārņemšanas gadījumā Valsts kontrole neesot bijusi tā, kas pārbaudi, pēc kuras tika uzsākts kriminālprocess, rosinājusi.

Bijušais finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš jau 2009. gada vasarā bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā izvērtēt Parex pārņemšanu, pēc Valsts kontroles revīzijas atzinuma publiskošanas medijos atzina, ka par to savs slēdziens jāsniedz tiesībsargājošām institūcijām. Repše tolaik atturējās izteikties par FKTK un Latvijas Bankas atbildību. Tagad Repše no komentāriem par šo kriminālprocesu izvairās.

Savukārt LR Ģenerālprokuratūra, kas uzskata, ka valsts budžets sakarā ar Parex bankas pārņemšanu nekādus zaudējumus neesot cietis, neko paradoksālu vai nepareizu šādā situācijā nesaskata un paliek pie sava juridiskā skaidrojuma.

Šis skaidrojums ir - lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu nemaz neesot nepārsūdzams, bet to tiešām varot pārsūdzēt tikai personas, kurām šādas tiesības ir paredzētas Kriminālprocesa likumā.

„Ja šādu personu kriminālprocesā nav, nav arī kam pārsūdzēt lēmumu. Praksē šādu gadījumu izmeklēšanas un prokuratūras iestādēs nav mazums,” atzīst Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, gan piebilstot, ka „tieši Ģenerālprokuratūrā šādu gadījumu, kad tiek pieņemti lēmumi par procesu izbeigšanu nav daudz un vēl retāk veidojas augstāk norādītā situācija”.