Iesaki rakstu:

Sabiedrībā bieži ir izskanējuši pārmetumi tiesībaizsardzības iestādēm – Valsts policijai, prokuratūrai – par to, ka krimināllietas pēc Krimināllikuma 132.(prim) panta  par vajāšanu nereti tiek uzskatītas kā maznozīmīgas vai vispār netiek izmeklētas. Prokuratūra vēlas atzīmēt, ka šādi pārmetumi nav pamatoti.

Vajāšana ir viens no vardarbības veidiem un tā var izpausties kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana, nevēlama saziņa ar šo personu,  uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla.

Vajāšanu var realizēt, arī vienkārši  atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla. Vajāšana ietver arī informācijas ievākšanu par personu, komunicēšanu ar vajātajai personai tuvu cilvēku. Būtisks vajāšanas elements ir, ka personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

Lielākajā dāļā Eiropas Savienības valstu vajāšana tiek noteikta kā īpašs noziedzīga nodarījuma veids, vienlaikus piedāvājot cietušajiem nepieciešamo aizsardzību, jo vajāšana ir atkārtotu darbību kopums.

Krimināllikuma 132.(prim) pants, kas paredz kriminālatbildību par vajāšanu, stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī un par šādu noziedzīgu nodarījumu var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Prokuratūra no Valsts policijas kriminālvajāšanas uzsākšanai kopumā saņēmusi 24 minētās kategorijas krimināllietas, no kurām 18 krimināllietas ir nosūtītas tiesai izskatīšanai pēc būtības. Tas apliecina to, ka ir izveidojusies tiesu prakse un tiesībaizsardzības iestādēm ir izpratne par šāda veida noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu.

Tā piemēram, vienā no šāda veida krimināllietām 2021. gada 14. maijā tika uzsākta tiesvedība Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Minētajā krimināllietā apsūdzētā persona veica regulāru, uzmācīgu un nevēlamu saziņu ar cietušo personu, sistemātiski agrās rīta stundās nosūtot dažāda satura elektroniskā pasta vēstules, turklāt šādas vēstules tika sūtītas arī personas radiniekiem un darba kolēģiem.

Tāpat apsūdzētais cietušajam radīja pastāvīgu spriedzi, dažādos veidos liekot zināt par savu klātbūtni gan  pie cietušā dzīvesvietas, gan darba vietas, gan citām vietām, kurās regulāri atradās cietusī persona. Ar minētajām apsūdzētā darbībām tika traucēts cietušā miers un drošība, kā rezultātā cietušajam tika radīta pastāvīga spriedze un  pārliecība, ka viņš tiek vajāts, kā arī radītas bailes par savu un tuvinieku drošību.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

* Tekstā saglabāta oriģinālrakstība.