Iesaki rakstu:

Kamēr Rīgas Stradiņa universitāte par gandrīz dubultcenu iegādājas zemesgabalu no kāda Krievijas iedzīvotāja, savu nekustamo īpašumu kolekciju palielinājis arī tās rektors Jānis Gardovskis, - trim nekustamajiem īpašumiem Mārupē un vienam Jaunauces pagastā viņš pievienojis dzīvokli Kanāriju salās, ko iegādājies par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro.

Kā rāda Gardovska amatpersonas deklarācija, pagājušajā gadā viņa nekustamo īpašumu saraksts papildinājies ar kopīpašumā esošu dzīvokli, kura atrašanās vieta ir „Spānija, Adeje”. Tas nozīmē, ka par 200 202 eiro universitātes rektors iegādājies dzīvokli, kas atrodas Kanāriju salās, Tenerifē, Adehes kūrortpilsētā (attēlā).

Formāli valsts augstskolas rektoram ir pieticis oficiālo ienākumu un uzkrājumu gan šim dārgajam pirkumam, gan vēl 32 tūkstošu eiro iemaksai pensiju fondā un dzīvības apdrošināšanai.

Gardovska oficiālie uzkrājumi 2014. gada beigās ir bijuši aptuveni 212 500 eiro, no kuriem 2015. gada beigās palikuši tikai 91 250 eiro, savukārt universitātes rektora oficiālie ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 184 800 eiro „uz papīra” – tātad vismaz 127 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas.

Faktiski Latvijas valsts augstskolas rektoram gada laikā samaksā summu, ar kuru divos gados gandrīz pietiek dzīvokļa iegādei Kanāriju salās: kā rāda Gardovska amatpersonas deklarācijas, pērn viņš algā Rīgas Stradiņa universitātē saņēmis 98 672 eiro – par gandrīz 20 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2014. gadā, kad viņa atalgojums pamatdarbā bijis 79 536 eiro.

Papildus šim darbam Gardovskim atliek laika strādāt gan Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņš pērn saņēmis 21 294, gan Šveices „zinātniskās rekrutēšanas” aģentūrā PSI CRO AG, kur viņa atalgojums pērn bijis 61 610 eiro.

Pietiek jau informējis par lielisko darījumu, kas izdevies kādam Krievijas iedzīvotājam, zemes gabalu 1. martā iegādājoties par 489 000 eiro un jau 10. martā valsts augstskolai – Rīgas Stradiņa universitātei pārdodot par 900 000 eiro. Pati valsts augstskola mēģina apgalvot, ka zemesgrāmatā, kas skaidri uzrāda iepriekšējā darījuma cenu, neesot pat ieskatījusies.

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka 8026 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu Rīgā, Konsula ielā 21 kāds 1985. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs vārdā Jevgenijs Gusevs 1998. gadā oficiāli saņēmis kā dāvinājumu. Savukārt šķirties no šī zemesgabala J. Gusevam nācies 2014. gadā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu.

Šis lēmums stājies spēkā 2015. gada 15. janvārī, zemesgabalam nonākot SIA Riga Development īpašumā, savukārt nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk, šā gada 1. martā šis uzņēmums zemi par 489 tūkstošiem eiro pārdevis savam, kā rāda Lursoft dati, īpašniekam, 1966. gadā dzimušajam Krievijas iedzīvotājam Igoram Gatinam, kurš ir saņēmis Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja personas kodu.

Visas šīs ziņas ir publiski pieejamas – tāpat kā dati par to, kādā tieši saistībā ir pieminēts tiesas lēmums: Citadele banka ir vēlējusies no J. Guseva piedzīt vismaz daļu no tam izsniegtā aizdevuma 1,05 miljonu latu apmērā, un tiesu izpildītājs Ainārs Šusts 2014. gada martā zemes gabalu pārdevis izsolē. Īpašums sākotnēji ticis novērtēts par 249 tūkstošiem eiro, bet SIA Riga Development to iegādājusies par 489 tūkstošiem eiro.

Savukārt valsts augstskola zemesgabalu iegādājusies jau par gandrīz dubultu cenu: deviņas dienas pēc tam, kad I. Gatins zemi iegādājās par 489 tūkstošiem eiro, Rīgas Stradiņa universitāte to no viņa nopirkusi jau par 900 tūkstošiem eiro, pārdevējam gūstot 411 tūkstošu eiro peļņu.

Pati Rīgas Stradiņa universitāte sākotnēji skaidro, ka zemes gabals, kas augstskolai bijis ļoti nepieciešams paplašināšanās nolūkos, „jau ilgstoši bija izlikts brīvā pārdošanā” un ka tā iegādes cena „saskaņā ar sertificēta vērtētāja noteikto vērtību bija zem tā brīža tirgus vērtības”.

SIA Eiroeksperts veikto zemes novērtējumu augstskola gan nepublisko un, atbildot uz jautājumu par lēmuma pieņēmējiem, skaidro, ka „konceptuālo lēmumu par zemes iegādi” Rīgas Stradiņa universitātes Senāts pieņēmis jau šā gada februārī. Tiesa, kā minēts, vēl 1. martā, jau pēc šī lēmuma ir mainījies oficiālais zemes īpašnieks, taču augstskola apgalvo, ka par to vispār neko nezinot.

Savukārt, jautāta par to, kā iespējams pieņemt lēmumu, nemaz nezinot, kas ir zemes īpašnieks, augstskola apgalvo, ka „pārrunas par zemes gabala iegādi tika vestas ar nekustamo īpašumu kompāniju Latio, kas bija zemes īpašnieka pārstāvis atbilstoši šādu darījumu ierastajai praksei”.

Tāpat no Rīgas Stradiņa universitātes skaidrojumiem izriet, ka tā vispār neesot pat ielūkojusies zemesgrāmatas informācijā par iegādājamo zemesgabalu un visu informāciju esot ieguvusi tikai un vienīgi no uzņēmuma Latio pārstāvja.

Visbeidzot, augstskola arī apgalvo, ka tā vispār neko nezinot par 2014. gadā notikušo un 2015. gada sākumā apstiprināto zemesgabala izsoli, kaut arī ziņas par to brīvi pieejamas gan zemesgrāmatā, gan citos publiskos informācijas avotos.

„Kad tas bija? Rīgas Stradiņa universitātei nav informācijas par jūsu norādīto Citadeles izsoli,” – tas ir viss, ko augstskolas rektora Gardovska vārdā saistībā ar Krievijas iedzīvotājam I. Gatinam nodrošināto 411 tūkstošu eiro peļņu var pateikt universitātes preses pārstāvis Edijs Šauers.