Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Aigars Štokenbergs, kurš, spriežot pēc neoficiālām ziņām, pat kā Vienotības saraksta pirmais numurs Zemgalē nav ieguvis 11. Saeimas deputāta mandātu, vēl aizvien nevēlas sniegt skaidras atbildes par savu dārgo mediju treniņu Londonā. Tikmēr no Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska atbildes izriet, ka Štokenbergs devis norādījumu viņam adresētos jautājumus uzskatīt par ministrijas saņemtu iesniegumu un līdz ar to uz tiem neatbildēt.

Kā jau ziņots, pēc tam, kad izrādījās, ka Štokenbergs 2007. gadā Londonā apmeklējis nezināmu personu finansētu, domājams, vairāk nekā 10 tūkstošus latu vērtu mediju treniņu, Pietiek līdzšinējam tieslietu ministram nosūtīja virkni jautājumu gan pa elektronisko, gan parasto pastu.

Štokenbergam tika jautāts, vai viņš 2007. vai 2008. gadā saņēmis pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma Bell-Pottinger, kāda bijusi šo pakalpojumu kopējā cena, vai viņš personiski apmaksājis šos pakalpojumus un, ja jā, tad kāpēc šo pakalpojumu apmaksa nav uzrādīta viņa amatpersonas deklarācijā, bet, ja ne, kas un kādu iemeslu dēļ tos apmaksājis.

Politiķis uz šiem jautājumiem atbildes tā arī nav sniedzis, savukārt Pietiek saņēmis ministrijas valsts sekretāra Lazdovska parakstītu dokumentu, kuru publicējam pilnībā: „Tieslietu ministrijā ir saņemts Jūsu 2011. gada 26. augusta iesniegums saistībā ar jautājumiem par A. Štokenberga, iespējams, veiktajiem darījumiem 2007./2008. gadā.

Tieslietu ministrijas kompetenci nosaka 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr. 243 Tieslietu ministrijas nolikums, kas nosaka, ka Tieslietu ministrija ir augstākā iestāde tiesību politikas un tiesu administrēšanas jomā, tai skaitā publisko reģistru, reliģisko lietu, tiesu ekspertīžu, brīvo juridisko profesiju, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības u.c. tiesību politikas jomās.

Visi jautājumi ir adresēti A. Štokenbergam kā privātpersonai, nevis kā tieslietu ministram. Līdz ar to, ar jautājumiem par A. Štokenberga veiktajiem darījumiem ir jāvēršas personiski pie A. Štokenberga, nevis Tieslietu ministrijā.

Vēršam uzmanību uz to, ka Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt personu līdzdalību valsts pārvaldē, savukārt likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Tā kā jautājumi neatbilst Tieslietu ministrijas nolikumā noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei, ne arī kādas citas valsts pārvaldes iestādes kompetencei (jo jautājumi skar vienīgi privātpersonas kompetenci), tad Iesniegumu likuma noteikumi šajā gadījumā nav attiecināmi un nav piemērojami.”

Pietiek neizdevās saņemt Štokenberga pārstāvētās partijas Vienotība ētikas komisijas skaidrojumu – kā šāda politiķa rīcība atbilst Vienotības ētikas kodeksam, kurā cita starpā ierakstīts, ka partijas biedri apņemas „cienīt sabiedrības tiesības uz pilnīgu informāciju un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu darbu šajā virzienā”, kā arī „sniegt tikai atklātu un patiesu informāciju, to darīt operatīvi un saprotami”.

Novērtē šo rakstu:

0
0