Iesaki rakstu:
Atjaunotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisija, kas pirmdien Ģenerālprokuratūras telpās sanāca uz pirmo sēdi, vienojusies, ka nelems par KNAB vadītāju iesniegumā premjeram un ģenerālprokuroram uzrādītajiem 76 biroja priekšnieka Normunda Vilnīša pārkāpumiem. Komisijā panākta vienošanās, ka ar to jānodarbojas prokuratūrai.
Ar premjera Valda Dombrovska rīkojumu novembra otrajā pusē atjaunotā KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisija, kurai uzdots analizēt biroja priekšnieka Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus, pirmdien, sanākot uz savu pirmo sanāksmi, vienojusies, ka nevērtēs vairāku KNAB vadošo darbinieku iesniegumā premjeram un ģenerālprokuroram minētos 76 Vilnīša pārkāpumus.
Pēc kādā komisijas locekļa, kurš vēlējās palikt anonīms, Pietiek atzītā, komisija nospriedusi, ka tā nav kompetenta un tās rīcībā nav arī tādu resursu, lai izvērtētu KNAB vadītāju iesniegumā minētos Vilnīša pārkāpumus.
Komisija secinājusi, ka ar iesniegumā minēto faktu izvērtēšanu jānodarbojas prokuratūrai, kurai arī jāizlemj, vai par kādu no 76 faktiem ir pamats uzsākt izmeklēšanu, ierosinot kriminālprocesu.
Atjaunoto KNAB reformu komisiju vada virsprokurors Arvīds Kalniņš, uz savu pirmo sanāksmi tā pirmdien sanāca prokuratūras telpās.
Komisijā darbojas arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, tāpat arī Saeimas Iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Vienotība) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Gundars Daudze (ZZS).
Vilnīša rīcības novērtējums un priekšlikumi biroja struktūras reformai komisijai premjeram jāsniedz līdz 10.janvārim.
Pietiek jau rakstīja: KNAB vadītāju iesniegums liecina, ka tajā starp 76 punktiem minēta virkne Vilnīša pārkāpumu un faktu, kuri prasītu nopietnu izmeklēšanu un kuri var kalpot par pamatu, lai premjers aicinātu Saeimu lemt par Vilnīša atbilstību amatam.
Starp iesniegumā minētajiem ir fakti par to, ka Vilnītis un ar viņa „svētību” pieņemti KNAB darbinieki, iespējams, nopludina operatīvo informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi izmeklēšanu, vēl vairāk, iespējams, pat izjaukusi kādu KNAB sāktu kriminālprocesu. Tāpat KNAB vadītāju iesniegumā norādīts būtisks fakts, kas ļauj secināt, ka Vilnītis, izmantojot savas pilnvaras, bez saskaņošanas ar izmeklētājiem izbeidzis pārbaudes lietas par augstām amatpersonām, to vidū ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (Vienotība) un CSSD priekšnieku Andri Lukstiņu saistītās administratīvās pārbaudes lietās. Kopumā vērtējot KNAB vadības iesniegumu pret Vilnīti, neoficiāli izskan, ka pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu ir vairāk nekā pietiekams.
Prokuratūra pagaidām tikai uzsākusi standarta pārbaudi par KNAB darbinieku iesniegumu, tās ietvaros tiks izlemts, vai par iesniegumā minētajiem faktiem ir pamats uzsākt izmeklēšanu un kriminālprocesu.