Iesaki rakstu:

Kāpēc ar nācijas pārmērīgu aptaukošanos neviens necīnās, izsludinot ārpus likuma speķi, baltos miltus vai cukuru? Ušakova solītā spēļu zāļu slēgšana neko labu Rīgai un Latvijai nedos, toties kaitēs valsts un arī pašvaldības budžetam. Vēl sāpīgāk šāda avantūra izpostīs Latvijas biznesa vides starptautisko reputāciju. Par tās sargāšanu un stiprināšanu mūsu politiķi diemžēl reti aizdomājās,

Jaunā valdība vismaz ir apsolījusi sabiedrībai nerisināt budžeta problēmas ar nodokļu celšanu. Pagaidām tie vēl ir tikai darbos neīstenoti vārdi, bet arī tas jau ir apsveicami. Ministri tomēr apzinās, ka Latvijas biznesam un arī ārzemju investoriem jāļauj atvilkt elpu pēc «šahmatistes» veiktajiem eksperimentiem.

Taču tagad uzņēmējiem un kapitālam ne tikai pie mums, bet visā Eiropā tiek dots jau pavisam sociālistisks «sarkanais signāls» – Rīgā eiroregulas, valsts likumi un juridiski korekti līgumi kļūst par tukšiem papīrīšiem, ja domi pārņem revolucionāra dedzība. Un ir pilnīgi vienalga, kāds būs šīs murgainās idejas praktiskais izpildījums – tiešs kaitējums Latvijas tēlam jau tiek nodarīts, un tas ātri vien atspoguļosies nepiesaistītu investīciju statistikā.

Vieni Putina draugi Venecuēlā, marksisti-čavesisti, tieši šādā veidā, izskaužot valstī tiesiskumu un kapitālismu, jau ir iedzinuši tautu badā. Otri, Saskaņa un «amerikāņi», tagad arī mūsu galvaspilsētā uzsāk boļševistiskus eksperimentus. 

Ir pilnīgi vienalga, vai Ušakova fiksā ideja sakņojas vajadzībā novērst publikas uzmanību no Rīgas satiksmes skandāla vai Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņas apsvērumos. Tā ir atklāts tiesiskais nihilisms un ideoloģiskais izaicinājums vērtībām, kurās balstās Latvijas valsts, Eiropas Savienība un visas pasaules civilizētā daļa – to starpā arī cilvēka tiesībām uz brīvu uzņēmējdarbību brīvā tirgū.

Turklāt esam jau vairākkārt pārliecinājušies, ka smagas problēmas nav atrisināmas tikai ar aizliegumiem. Aizliegums ir tāds dihlofoss, kas tarakānus tikai sadzen dziļāk šķirbās – īpaši, ja runa ir par baudu radošām lietām. Diemžēl tagad lētticīgi ļaudis priekā sit plaukstas – urrā, galvaspilsētā pilnībā izskaudīs azartspēļu sērga! Par tādu solījumu daļa latviešu šķiet tiešām gatava Ušakova bandai piedot visas zādzības, izšķērdības un 9.maija bakhanālijas Uzvaras parkā. Taču spēlmaņiem, kuri negribēs braukt izklaidēties ārpus Rīgas, būs plašas iespējas meklēt laimi ārzemju on-line kazino. Viņu nauda aizceļos ārpus Latvijas, un mūsu valsts zaudēs iespējas kontrolēt šo nozari.

Mums ir jāspēj redzēt tālāk par degungalu – visiem Latvijas uzņēmējiem, viņu sabiedriskajām pārstāvniecībām, juristiem šobrīd vajag solidarizēties ar spēļu biznesu. Vienalga, cik nosodoša vai pieļāvīga ir mūsu personiskā nostāja pret azartspēlēm. Šī ir principa lieta – «Ich bin ein Casino»! Arī politiskajām partijām un visiem tiem pilsoņiem, kam vēl ir Latvijā ir dūša publiski iestāties par tirgus ekonomiku un uzņēmējdarbības brīvību.

Ceru, ka Ministru prezidentam, finanšu un tieslietu ministriem atradīsies valstiska griba ātri apraut un izbeigt šo Rīgas domes «sociālistisko atraugu». Kaut arī patriotiskiem politiķiem varbūt negribas «sasmērēties» sabiedrības acīs, aizstāvot morāli diskutablu biznesu, viņi šodien nedrīkst piekāpties boļševiku mantiniekiem!