Iesaki rakstu:

Ainārs Šlesers noliedz, ka 2008. gada augustā, sākoties Krievijas un Gruzijas karam, būtu no Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova saņēmis telefonzvanu, kurā kaimiņvalsts pārstāvis Latvijas politiķim skaidrojis Maskavas pozīciju.

Šādu zvanu, atsaucoties uz slepeniem avotiem, savā 15. augusta ziņojumā ASV Valsts departamentam pieminējusi ASV vēstniecība Rīgā. Klasificētā sarakste līdz ar citiem diplomātiskajiem dokumentiem nopludināta interneta vietnē Wikileaks.

„Nu, tas ir pilnīgs absurds! Pa telefonu viņš zvanīja man? Nē, nu nav bijusi tāda telefonsaruna. Pat ja teorētiski būtu bijis kaut kāds zvans, es viņu, pirmkārt, atcerētos, otrkārt, ar Vešņakovu, kad esam tikušies, runājām par visu ko, Vešņakovs ir ļoti korekts cilvēks, un es nekad neesmu sajutis, ka caur viņu būtu izdarīts kāds spiediens, to es saknē varu noraidīt un tikai pasmaidīt, ka kāds mēģina šādas baumas tiražēt,” Pietiek teica Šlesers.

ASV vēstniecības klasificētajā ziņojumā minēts, ka satiksmes ministrs Šlesers savu kapitālu nopelnījis, pateicoties nekustamā īpašuma un tranzīta darījumiem ar Krieviju. Tādēļ no slepeniem avotiem iegūtā informācija, ka, sākoties Gruzijas karam, Krievijas vēstnieks Vešņakovs nekavējoties zvanījis Šleseram, kā arī ekspremjera Andrim Šķēlem, pēc ASV vēstniecības domām, norāda uz Krievijas centieniem „izmantot biznesa kārti”, lai radītu politisku atbalstu Krievijas pozīcijai šajā karā.

ASV diplomāti ziņojumā arī min, ka zvana „trešajam oligarham” – Ventspils mēram Aivaram Lembergam – neesot bijis. Tā vietā zvanīts Lembergam tuvākās partijas līderim Saeimā. Visticamākais, domāts Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis.

Šlesers šķita pārsteigts, kā ASV vēstniecība būtu varējusi uzzināt par viņa telefonsarunu ar Krievijas vēstnieku, pat ja tāda būtu bijusi. „Vai tad viņi noklausās sarunas? Pat teorētiski – ja kāds kādam zvana, no kurienes amerikāņiem tāda informācija? Man šķiet, ka tur ir kaut kas drusku pārspīlēts. Runāsim atklāti – ļoti bieži vēstniecībām kaut kas ir jāziņo, un tad viņi ziņo no avīzēm, no baumām un tā tālāk, tam nav nekāda seguma. Un droši vien, kad sākās [Krievijas-Gruzijas] karš, viņiem bija kaut kas jāziņo no kaut kādām baumām,” uzskata politiķis.

Šlesers kā satiksmes ministrs un vēlāk kā Rīgas vicemērs esot ticies ar daudzu valstu vēstniekiem, tostarp gan Krievijas, gan ASV, bet tās parasti bijušas klātienes sarunas, tostarp lietišķas pusdienas, kurās pārrunātais allaž palicis konfidenciāls.