Iesaki rakstu:

Kuras tieši valsts amatpersonas sagādāja Latvijas valstij "Naglas lietu" un tai sekojušo zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kura nospriedusi, ka attiecībā uz žurnālisti Ilzi Naglu Latvija ir pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību? Pietiek apkopojis datus par visām šīm amatpersonām, kuras tieši atbildīgas par notikušo.

1. Tā saukto Neo lietu, kursa ietvaros tika nolemts veikt kratīšanu žurnālistes mājās, izmeklēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētāja Jeļena Fedeņeva (kopš pagājušā gada vidus amatu pametusi).

2. Kratīšanas orderi Naglas mājās izdeva Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore Ilona Minajeva (turpina darbu prokuratūrā, pērn par savu darbu atalgojumā saņēmusi 18 264 latus).

3. Kratīšanu veica Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki Dzintars Vikšers, Aleksandrs Buko un Aleksandrs Bebris (atalgojums pērn - attiecīgi Ls 7386, Ls 9908 un Ls 7474).

4. Kratīšanas orderi post factum apstiprināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Rinalds Silakalns (atalgojums pērn - Ls 16 340).

5. Rīgas pilsētas Centra rajona Tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja tiesnese Sandra Meliņa sūdzību par Silakalna lēmumu par kratīšanu noraidīja, norādot, ka tas vairs nav pārsūdzams (tiesneses pagājušā gada atalgojums - Ls 19 809).

6. Sūdzība par kratīšanas izdarīšanu tika iesniegta Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram Vilnim Ulmim, kurš atzina, ka kratīšana esot izdarīta likumīgi (virsprokurora pagājušā gada atalgojums - Ls 19 461).

7. Sūdzību par pārkāpumiem kratīšanas laikā noraidīja Valsts policijas Iekšējās drošības biroja priekšnieks Kristaps Kalniņš (atalgojums pērn - Ls 10 676).