Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa ir sākusi administratīvo lietu saistībā ar Rīgas pašvaldības nevēlēšanos atklāt ziņas par to, cik daudzi koki un ar kādu pamatojumu pērn un šā gada pavasarī ir izcirsti galvaspilsētas teritorijā, kā arī detalizētu informāciju par katru nocirsto koku. Pietiek šodien publicē pieteikumu administratīvajai tiesai, pēc kura saņemšanas tika sākta lieta.

Pieteikums administratīvajai rajona tiesai

2018. gada 20. aprīlī vērsos Rīgas domē ar šādu informācijas pieprasījumu:

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:

1) kas ir tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kas pašvaldības uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētas teritorijā? Par katru attiecīgo juridisko personu miniet tās pilnu nosaukumu

2) cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām laikā posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 20. aprīlim ir veikusi koku izzāģēšanu galvaspilsētā. Par katru gadījumu sniedziet datus par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu.

Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts un pašvaldību pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2018. gada 21. maiju datētu vēstuli, ko parakstījis Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs.

Šajā vēstulē lielākā daļa no manis prasītās informācijas (dati par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu) nav sniegta.

Šā gada 22. jūnijā vērsos ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, kā atbildētāju minot Rīgas domi.

Administratīvā rajona tiesa manu pieteikumu nepieņēma, norādot, ka Rīgas pilsētas būvvaldes atteikums jāpārsūdz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Atteikumu pārsūdzēju šā gada 19. jūlijā, un šā gada 10. augustā saņēmu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atteikumu, kas datēts ar šā gada 7. augustu.

Tā kā uzskatu Rīgas pilsētas būvvaldes rīcību, nesniedzot man prasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,

lūdzu tiesu:

1) ierosināt administratīvo lietu;

2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;

3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas;

4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.

Lato Lapsa

Novērtē šo rakstu:

44
8