Iesaki rakstu:

Pēc tam, kad ekspolitiķis Dzintars Jaundžeikars intervijā Pietiek paziņoja, ka „visi kritēriji, kā personai piešķir pielaidi valsts noslēpumam, ir klasificēti”, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Andis Freimanis oficiāli paziņoja, ka nekādu īpašu un slepenu kritēriju neesot vis. Nu izrādījies, ka Freimanis nav teicis pilnu patiesību, - tomēr eksistē īpaša kārtība pielaides pieprasījušo pārbaudei, un tā ir noslepenota.

„Visās Eiropas un NATO valstīs viņi [kritēriji pielaides iegūšanai valsts noslēpumam] ir atklāti, visiem pieejami. Tas darīts ļoti apzināti, lai jebkurš cilvēks, kas iet strādāt darbā, kurā nepieciešama pielaide, zina, kādi ir šie kritēriji, lai iestāde nevarētu manipulēt. Otrs, arī sabiedrība, zinot, kādi ir kritēriji pielaides saņemšanai, var uz to reaģēt. Mums ir vienīgā valsts no visām, kur kritēriji pielaides iegūšanai ir slepeni,” Pietiek apgalvoja Jaundžeikars.

Taču pēc šiem izteikumiem SAB vadība paziņoja, ka nekādu īpašo kritēriju birojam nemaz neesot. „Likums Par valsts noslēpumu izsmeļošā formā uzskaita un publiski dara zināmus kritērijus, kādiem personai jāatbilst, lai saņemtu pieeju valsts noslēpuma objektiem. Citu kritēriju nav, un citi kritēriji netiek piemēroti,” skanēja SAB direktora vietnieka Freimaņa oficiālais skaidrojums.

Taču nu SAB direktors Jānis Kažociņš oficiālajos skaidrojumos apgāž sava vietnieka apgalvoto, - izrādās, ka papildus likumam tiešām eksistē arī speciāla SAB direktora izstrādāta personu pārbaudes kārtība. Savukārt tā, apstiprinot Jaundžeikara izteikumus, tiešām izrādās slepena un līdz ar to ļauj SAB pielaidi valsts noslēpumam izsniegt vai neizsniegt bez kādiem paskaidrojumiem vai skaidriem argumentiem.

Kažociņš apstiprina, ka šāda kārtība patiešām ir izstrādāta, taču esot klasificēta un „birojam nav tiesiska pamata Jums šādu dokumentu nosūtīt vai ļaut iepazīties ar tā saturu bez atbilstošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem”.

Kā jau ziņots, likumā norādīts tikai tas, ka pielaidi valsts noslēpumam var saņemt faktiski jebkurš Latvijas pilsonis, ja vien viņš nav atteicies no pilsonības, nav ar ierobežotu rīcībspēju, nav saukts pie kriminālatbildības un bijis notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nav kādas nedraudzīgas ārvalsts slepeno dienestu darbinieks, nav ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību un nav pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies virknē padomju organizāciju.

Tiesa, papildus tam likumā arī norādīts, ka SAB ir visas tiesības neizsniegt pielaidi valsts noslēpumam jebkurai personai, „par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”. Tieši šis pants arī dod birojam tiesības atteikt pielaidi valsts noslēpumam jebkuram cilvēkam pēc biroja ieskatiem, nevienam (izņemot personiski LR ģenerālprokuroram) neko nepaskaidrojot.