Iesaki rakstu:

Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde vēlas no nepilngadīgas meitenes piedzīt mirušā tēva parādus par nekustamā īpašuma nodokli un neņem vērā, ka dzīvokli, par kuru tēvs četrus gadus nebija maksājis nodokļus, meitene mantojusi ar inventāra tiesībām, kas nozīmē, ka par parādiem, kas saistīti ar mantojumu, viņa atbild tikai ar to, kas bijis mantojumā – dzīvokli ar apmēram 200 tūkstošu eiro lielām kredītsaistībām un naudas līdzekļiem 3 eirocentu apmērā. Lai gan par nodokļa uzrēķinu iesniegta sūdzība tiesā, Rīgas dome, neņemot to vērā, sākusi nodokļu parāda bezstrīdus piedziņu.

16 gadu vecā meitene pērn saņēma sava 2013.gadā mirušā tēva Vladimira M. mantojumu – bankā ieķīlātu dzīvokli Elizabetes ielā, kā arī naudu 0,03 eiro apmērā. Šo mantojumu viņa saņēma ar tā sauktajām inventāra tiesībām, kas nozīmē, ka mantinieks atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to  tikai šī mantojuma apmērā.

Pašvaldības ieņēmumu pārvalde, no notāra noskaidrojusi, ka dzīvoklim ir jauns īpašnieks, naski metusies piedzīt nekustamā īpašuma nodokļa parādu un pieprasījusi, lai nepilngadīgā meitene ne tikai samaksā 95 eiro nodokli par 2014.gadu, bet arī parādus par iepriekšējiem četriem gadiem - kopā ar nokavējuma naudu 1593 eiro.

Meitenes māte šo lēmumu pārsūdzējusi, norādot, ka mantojums pieņemts ar inventāra tiesībām un ka zemesgrāmatā skaidri un gaiši redzams – uz dzīvokli reģistrēta 246 797 eiro liela bankas hipotēka un banka pieteikusi kreditora pretenziju par gandrīz 200 tūkstošiem eiro. Līdz ar to ir skaidrs, ka meitene nevar atbildēt par tēva parādiem, jo no mantojuma tos nav iespējams segt.

Turklāt, tā kā meitene kļuva par īpašnieci dzīvoklim tikai pērnā gada septembrī, saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" nepilngadīgās pienākums sākt maksāt nekustamā īpašuma nodokli par mantoto nekustamo īpašumu radīsies tikai no 2015.gada 1.janvāra. Pēc meitenes likumiskās pārstāves domām, arī tad vēl būs jāizvērtē jautājums, vai skolniece, kura nav mantojusi naudas līdzekļus un kurai nav savu ienākumu, nav atzīstama par trūcīgu personu, kurai ir jāpiešķir nodokļu atlaides.

Tomēr Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde šos argumentus neņēma vērā un atstāja spēkā lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, tādēļ šis lēmums tika pārsūdzēts jau Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, sūdzībā norādot uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu noteikto, ka „tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses".

Taču arī uz šo sūdzību reakcija bijusi identiska: Rīgas dome palikusi pie sava – nepilngadīgajai meitenei jāmaksā tēva parādi. Tādēļ par savu taisnību pusaudzei nācies cīnīties, nu jau sniedzot prasību administratīvajā tiesā. Neskatoties uz to, ka lēmums par nodokļu parādu apstrīdēts tiesā, Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde pieņēmusi lēmumu – izpildrīkojumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, un nu jau nodokļa parāds izaudzis līdz 1814 eiro. Turklāt izpildrīkojumā norādīts, ka brīdinājums par nodokļu parāda apmaksu nav apstrīdēts, lai gan sūdzības tika sniegtas gan pašvaldībai, gan tas jau pirms vairākām nedēļām bija apstrīdēts Administratīvajā tiesā.

Līdz ar to nepilngadīgajai meitenei tagad arī tiesu izpildītājai būs jāpierāda, ka viņa par tēva parādiem atbild tikai ar to, kas bija mantojumā, turklāt arī pats nodokļu parāda piedziņas lēmums ir apstrīdēts tiesā, līdz ar to tas nevar būt stājies spēkā un nevar būt pamatojums bezstrīda piedziņas sākšanai.