Iesaki rakstu:

Pastāstīšu, pie kādas absurdas situācijas var novest neapdomīgas vai lobētas Ministru kabineta noteikumu nr.1013 izmaiņas un kā to Rīgas namu pārvaldnieks realizē dzīvē...

Es esmu Leontīne Eitviņa, man ir 85 gadi, dzīvoju viena dzīvoklī Rīgā, Paula Lejiņa ielā 6. 23. janvārī man bija jānomaina ūdens skaitītāji, jo ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš šajā iestādē ir 4 gadi, kaut gan tādiem pašiem skaitītājiem Jūrmalas pilsētā ir 5 gadi.

Iepriekšējo reizi, pirms četriem gadiem, man tika atsūtīta vēstule, un tiku brīdināta, ka jānomaina skaitītāji, ko es arī izdarīju. Šoreiz nekādu vēstuli ar brīdinājumu netiku saņēmusi, tikai pie rēķina apakšējās daļas maziem burtiņiem esot bijis brīdinājums par skaitītāju nomaiņu, ko es ar savu slikto redzi nepamanīju, bet tajā rēķina daļā tika uzrakstīti skaitītāju rādījumi un nosūtīti pārvaldniekam.

Tikai ap 20.jūniju es saņēmu rēķinu-pārsteigumu Nr.22394450/06991 par 674,16 eiro, un, izlasot rēķinu, es redzēju, ka visas mājas (tas ir 160 dzīvokļi) kopējā ūdens patēriņa starpība 388,351m3 ir ierakstīta manā rēķinā, kas ir 601,48 eiro.

Vēl jau ir iespējams pārsteigums arī rēķinā par jūniju Tad man brāļa meita palīdzēja sameklēt sertificētu firmu, kas man 30.jūnijā nomainīja skaitītājus, par to es arī tajā pat dienā informēju un nodevu jauno skaitītāju rādītājus pārvaldniekam.

Noņemtie skaitītāji tika aizvesti uz verifikāciju sertificētā laboratorijā, un rezultātā 3 skaitītāji tika atzīti par derīgiem, kuriem arī izsniedza sertifikātu, bet 1 skaitītājs skaitīja par 10% vairāk, tātad es tiku maksājusi vairāk, un arī par šo skaitītāju ir pārbaudes akts.

1.jūlijā RNP uz adresi [email protected] tika elektroniski uzrakstīts lūgums pārskatīt rēķinu pēc būtības, jo es to uzskatu par absurdu, tāpēc ka man tika izrakstīts rēķins par pakalpojumu, kuru es neesmu lietojusi un ar savu pensiju es nevaru samaksāt tādu summu.

11.jūlijā es saņēmu atbildi, ka rēķins netikšot mainīts, tāpēc ka tādi ir Ministru kabineta noteikumi Nr.1013. Bet šeit rodas daudz jautājumu Vai RNP ir tikai tiesības vai ir arī pienākumi:šajā gadījumā - kāpēc mājai ir tik liels ūdens starpības parāds (es paskatījos rēķinus no 2015.gada augusta, un katru mēnesi ir ūdens starpības parāds no 250m3 līdz 550m3), ko viņi ir darījuši, lai nebūtu ūdens starpības parāda.

Kā es uzzināju no santehniķiem un arī laboratorijā, ir vecie skaitītāji, ar kuriem iespējams manipulēt: ir iespējams ar dažādiem paņēmieniem nobremzēt skaitītāju ūdens uzskaiti (magnēti utt.), ko daudzos dzīvokļos arī iedzīvotāji pielietojot.

Tātad RNP vajadzētu veikt skaitītāju kontroli, tas ir pārbaudīt plombes, vizuāli, kā arī, ja ir aizdomas par nelikumībām, likt nomainīt pret jauniem skaitītājiem, ar kuriem nevar manipulēt. Bet kāpēc RNP to visu darīt, ja vienkāršāk ir sagaidīt kādu upuri un likt tam samaksāt visu ūdens starpības parādu.

Vēl RNP darbinieki ieteica apstaigāt mājas iedzīvotājus un lūgt, vai viņi vēlētos piedalīties šā parāda dzēšanā, - nu, tas arī ir absurds, cik daudz būs tādu, kas labprātīgi maksās, un cik daudz būs tādu, kas vispār atvērs durvis...

Es domāju, ka RNP ir ļoti daudz nelikumību. Kad tur pēdējo reizi ir veikts audits vai kontrole, kā tiek izrakstīti rēķini, no kurienes rodas ūdens patēriņa starpība, cik daudziem dzīvokļiem tiek izrakstīts ūdens starpības parāda rēķins? Es arī uzzināju, ka ūdens rēķini dzīvokļiem tiekot izrakstīti no iepriekšējo mēnešu vidējā patēriņa, nevis tieši pēc faktiskā patēriņa, jo esot vienkāršāk utt.

It kā pāri Ministru kabineta noteikumiem ir civillikums, cilvēktiesības, patērētāju tiesību aizsardzība, tiesa... Es nesaprotu, kā man var likt maksāt par pakalpojumu, ko es neesmu izmantojusi, tas var būt tikai Latvijā un vēl varbūt Krievijā...

Šeit liek aizdomāties vēl viens aspekts, - vai tik RNP nevēlas iedzīt vientuļu pensionāri parādos un nodot tiesu izpildītājiem, lai atņemtu dzīvokli. Vai maz ir bijis tādu gadījumu.

Rīgas namu pārvaldnieka komentārs:

1.) Ūdens patēriņa starpība jeb korekcija tiek aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.punkta noteiktajā kārtībā (turpmāk – Noteikumi) (http://likumi.lv/doc.php?id=185342). Noteikumu 19.punkts nosaka:

 19. Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

 (MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

19.1 Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;

19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

Paskaidrojam, ka ūdens patēriņa starpība dzīvokļa īpašniekam šajā gadījumā aprēķināta, jo dzīvokļa īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas termiņš ir beidzies un trīs mēnešu laikā pēc ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas termiņa beigām dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis mājas pārvaldniekam - "Rīgas namu pārvaldnieks", ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas vai verifikācijas aktus. Jānorāda, ka ikkatrā ikmēneša rēķinā tiek iekļauta un izcelta informācija par ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas termiņu (atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņa/verifikācija jāveic ne retāk kā reizi 4 gados), kā arī tiek norādīta informācija par iespēju pieteikt maksas pakalpojumu – skaitītāju nomaiņu, “Rīgas namu pārvaldnieks”, zvanot uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900.

Jau 2015.gada oktobrī dzīvokļa īpašnieka ikmēneša rēķinā tika norādīta un izcelta informācija par to, ka skaitītāju rādījumi nav iesniegti 1 mēnesi.

2015.gada novembra rēķinā iekļauts paziņojums gan par to, ka ikmēneša rādījumi nav iesniegti 2 mēnešus pēc kārtas, gan paziņojums par to, ka skaitītāju verifikācijas termiņš tuvojas beigām, norādot arī skaitītāju nomaiņas iespēju un izmaksas.

Savukārt 2015.gada decembra rēķinā norādīts arī brīdinājums par to, ka rādījumi nav iesniegti jau 3 mēnešus pēc kārtas un, ja rādījumi netiks iesniegti 4 mēnešus pēc kārtas, dzīvokļa īpašniekam var tikt aprēķināta visa mājas ūdens patēriņa starpība jeb korekcija.

Jāuzsver, ka skaitītāju verifikācijas termiņš tiek norādīts katrā ikmēneša rēķinā zem ūdens rādījumu iesniegšanas ailēm, kā arī gadījumā, ja termiņš tuvojas beigām, jau savlaicīgi rēķinos tiek ievietots atbilstošs paziņojums (skat. iepriekš attēlos). Turklāt brīdī, kad tiek veikta skaitītāju nomaiņa/verifikācija, dzīvokļa īpašniekam tiek izsniegti skaitītāju nomaiņas/verifikācijas akti, kas paliek arī dzīvokļa īpašnieka rīcībā (tiek izsniegti 2 nomaiņas/verifikācijas aktu eksemplāri, no kuriem viens jāiesniedz mājas pārvaldniekam, otrs – paliek īpašnieka rīcībā) – līdz ar to dzīvokļa īpašniekam ne tikai izsniegtā informācija ir pieejama saņemtajos nomaiņas aktos (īpašnieka eksemplārā), bet arī ikmēneša rēķinos, jo pārvaldnieks klientu ērtībām šo informāciju ievieto ikmēneša rēķinos.

Diemžēl 3 mēnešus pēc skaitītāja derīguma jeb verifikācijas termiņa beigām (skaitītāja verifikācijas termiņš beidzās jau 2016.gada janvārī) dzīvokļa īpašnieks vēl joprojām nav iesniedzis “Rīgas namu pārvaldnieks” ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas aktus, līdz ar to dzīvokļa īpašniekam ūdens patēriņa starpības aprēķins veikts Noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.) Uzsveram, ka atbilstoši Noteikumos noteiktajai kārtībai mājas ūdens patēriņa starpība tiek aprēķināta mājas dzīvokļu īpašniekiem (atbilstoši īpašumu skaitam), kuri:

19.1 Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;

19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

3.) Ņemot vērā nepatīkamo situāciju, kas izveidojusies dzīvokļa īpašniecei, ir iespējami divi risinājumi:

1. Veikt pārrēķinu, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Svarīgi ņemt vērā to, ka pārvaldnieks ūdens patēriņa starpības aprēķinu mājas dzīvokļu īpašniekiem veic atbilstoši Noteikumiem, līdz ar to pārrēķinu var veikt gadījumā, ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopība lēmusi citādāk. Šajā gadījumā ir nepieciešams kopības lēmums par pārrēķina veikšanu, sadalot atsevišķajam dzīvokļa īpašumam aprēķināto ūdens starpību starp visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem – atbilstoši īpašumu skaitam mājā. Turklāt gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks saviem spēkiem nevar sasaukt kopsapulci vai veikt aptauju, “Rīgas namu pārvaldnieks” var palīdzēt to izdarīt! Lai mājas pārvaldnieks varētu veikt kopīpašnieku aptauju vai sasaukt kopsapulci lēmuma pieņemšanai, nepieciešams dzīvokļa īpašnieka iesniegums – pārvaldnieka speciālisti iesaistīsies un palīdzēs organizēt kopības lēmuma pieņemšanas procesu (atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajai kārtībai). Jānorāda, ka lēmumu “PAR” vai “PRET” pārrēķina veikšanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis mājas pārvaldnieks.

2. Gadījumā, ja nav iespējams uzreiz veikt saņemtā rēķina apmaksu, iespējams noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu, sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešiem.

4.) Jautājumā par mājas ūdens patēriņa korekciju – ūdens patēriņa skaitītāji, kas ir uzstādīti dzīvokļu īpašumos ir dzīvokļa īpašnieka īpašums, kā arī skaitītāju rādījumu savlaicīga un korekta iesniegšana ir dzīvokļa īpašnieka pienākums. Gadījumā, ja īpašnieks rādījumus neiesniedz savlaicīgi, pārvaldniekam nav informācijas par īpašumā patērētā ūdens apjomu. Ja īpašumā nav uzstādīti skaitītāji vai tiem beidzies verifikācijas jeb derīguma termiņš, īpašnieks rādījumus nemaz nevar iesniegt. Skaitītāju nomaiņu vai verifikāciju īpašniekam jāveic ne retāk kā reizi 4 gados (atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem).

Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var lemt par viedo skaitītāju ar attālināto rādījumu nolasīšanas sistēmas uzstādīšanu mājas kopējam skaitītājam un visos mājas dzīvokļu īpašumos. Viedie skaitītāji spēj precīzāk uzskaitīt ūdens plūsmu, kā arī rādījumi tiek nolasīti ikkatru brīdi – optimāli – reizi 15 minūtēs, turklāt ikmēneša skaitītāju rādījumi visos dzīvokļos un mājas skaitītājā tiek nolasīti vienā brīdī. Šāda sistēma spēj maksimāli samazināt ūdens patēriņa korekcijas apjomu, kā arī dzīvokļu īpašniekiem nav jāiesniedz ūdens patēriņa skaitītāji ik mēnesi, jo rādījumi tiek nolasīti automātiski. Ja mājas kopīpašnieki vēlas šādu sistēmu uzstādīt, nepieciešams mājas kopīpašnieku lēmums par viedo skaitītāju ar attālinātās nolasīšanas sistēmas uzstādīšanu visos mājas dzīvokļu īpašumos, norādot arī darbiem nepieciešamā finansējuma avotu (tas var būt esošais uzkrājums vai jauna uzkrājuma veidošana).

Nelielos daudzumos (5% - 20%) ūdens korekcija ir pieļaujama un normāla, jo nelielas ūdens uzskaites svārstības ir pieļaujamas. Kopībai lemjot par viedo skaitītāju ar attālinātās nolasīšanas sistēmas uzstādīšanu, nodrošinot nepieciešamo finansējumu darbu izpildei, ūdens patēriņa korekcija iespējams ievērojami samazināt – aptuveni 0 līdz 5%.

5.) Maksa par mājai sniegto pakalpojumu – ūdens apgāde un kanalizācijas novadīšana (pakalpojuma sniegšanu nodrošina pakalpojuma sniedzējs nevis mājas pārvaldnieks) tiek novirzīta pakalpojuma sniedzējam, mājas pārvaldnieka rīcībā šī maksa nepaliek. Tāpat kā maksājumi par citiem pakalpojumiem, piemēram, par apkuri un atkritumu apsaimniekošanu (izvešana, apglabāšana utt.), proti, pakalpojumu sniedzēji ik mēnesi iesniedz mājas pārvaldniekam rēķinu par mājai sniegto pakalpojumu apjomu, savukārt mājas pārvaldnieks veic aprēķinu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, aprēķinot mājai sniegto pakalpojumu visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kā arī saņemtos dzīvokļu īpašnieku maksājumus novirza pakalpojumu sniedzēju rēķinu apmaksai.