Iesaki rakstu:

Latvenergo jauno elektroenerģijas tarifu apstrīdētājiem pievienojies jurists Eduards Ikvilds, kurš 16. martā Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdējis procedūru, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) akceptējusi Latvenergo noteiktos jaunos tarifus. Līdz šim Administratīvajā tiesā nonākušas vairākas sūdzības, kurās apstrīdēts Regulatora 2011. gada 16. februāra lēmums, ar kuru atcelti iepriekš spēkā bijušie Latvenergo tarifi. Savukārt Ikvilds neslēpj, ka viņa mērķis ir iziet cauri visām tiesas instancēm, lai Satversmes tiesā apstrīdētu Elektroenerģijas tirgus likumu un Regulatora apstiprināto metodiku tarifu aprēķināšanai, kas, iespējams, mērķtiecīgi veidoti tā, lai apgrūtinātu pilsoņu iespējas izvērtēt tarifu pamatotību un realizēt Administratīvā procesa likuma dotās tiesības apstrīdēt tiesā valsts iestāžu administratīvos aktus.

 „Pati procedūra ir ļoti nepārskatāma. Elektroenerģijas tirgus likums un Regulatora apstiprinātā tarifu noteikšanas metodika neparedz Latvenergo iesniegumu publiskošanu, bet, ja tie nav publiskojami, nav iespējams izvērtēt, cik pamatoti ir Regulatora lēmumi,” skaidro jurists Eduards Ikvilds, kurš savulaik bija premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) padomnieks.

Jurists uzskata, ka Regulators pārkāpis procedūru, jo 9. februārī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētajā lēmumā par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2011. gada 1. aprīļa, kas bija pirmais lēmums jauno tarifu apstiprināšanas procedūrā, ietvertas atsauces uz virkni Latvenergo iesniegumu, kuri nav publiski pieejami. „Tas nozīmē, ka es kā ieinteresētā puse kā lietotājs nemaz nevaru izvērtēt, cik pamatots ir šis Regulatora lēmums. Un tas ir pretrunā Administratīvā procesa likumam, kas prasa visu šo apstākļu pamatošanu,” skaidro Ikvilds. „Ja Latvenergo uzskata, ka ir sadārdzinājums un jāceļ tarifi, tas bija publiski jāpamato.”

Tikmēr Elektroenerģijas tirgus likums neuzliek pienākumu publiskot obligātā iepirkuma komponentes, kuras savukārt ir viena no tarifu sastāvdaļām. Tādēļ Ikvilds redz pamatu Elektroenerģijas tirgus likuma apstrīdēšanai Satversmes tiesā. „Sanāk tā, ka obligātā iepirkuma komponentes patērētājiem nav zināmas. Kā tad var izvērtēt tarifu ekonomisko pamatotību?”

Kamēr tarifu lietā nav bijis Administratīvās tiesas visu instanču sprieduma, nav iespējama vēršanās Satversmes tiesā. Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede Pietiek iepriekš pieļāva, ka vēršanās konstitucionālajā tiesā šajā lietā ir iespējama un apstrīdēt, visticamāk, varot tiesību normu, kas regulē šādu tarifu noteikšanas kārtību. To regulē gan Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta 3. daļa, gan ar Regulatora lēmumu pieņemtā metodoloģija.

Pietiek jau rakstīja, ka elektroenerģijas tarifu apstiprināšanas kārtība izrādījusies būtisks apgrūtinājums tiem, kas tos vēlētos apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Elektroenerģijas tirgus likums no 2009. gada 1. janvāra ļauj Latvenergo pašiem noteikt tarifus, un Regulators var vienīgi pārbaudīt to atbilstību metodikai un, ja problēmu nav, tikai pret tiem neiebilst. Tādējādi izveidojusies situācija, ka nav īsti skaidrs, kuru no administratīvajiem aktiem, jo to tarifu noteikšanas procedūrā ir vesela ķēde, apstrīdēt tiesā. Šāda situācija ir iedzīvotājiem „nedraudzīga” un pretrunā ar administratīvā procesa būtību, kas veidots tā, lai valsts un pašvaldību iestāžu lēmumus varētu apstrīdēt katrs iedzīvotājs, nevis tikai augsti kvalificēti juristi, kas orientējas normatīvo aktu niansēs.

„Vidusmēra cilvēkam ar labu izglītību nav viegli uztverams, kā pārsūdzēt elektroenerģijas tarifus. Ir gadījumi, kad tos nosaka Regulators. Tad viss ir skaidrs, bet, ja tarifus nosaka Latvenergo un Regulators tiem tikai neiebilst, ir diezgan sarežģīti atrast pareizo dokumentu pārsūdzēšanai,” Pietiek norāda konstitucionālo un administratīvo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tā kā gadījumā ar jaunajiem Latvenergo tarifiem Regulators sēdē vienkārši nav cēlis iebildumus un tiem piekritis, nav pieņemts dokumentāli apstiprināts lēmums, kuru ieinteresētie varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

Arī Pastars līdzīgi kā Ikvilds uzskata, ka tarifu noteikšanas sistēma, kurā ne tikai iedzīvotājiem, bet arī augsti kvalificētiem juristiem nav viegli izprast, kurš ir pārsūdzamais lēmums, nav normāla.