Iesaki rakstu:

Pazīstamais „tēvzemiešu” politiķis, kādreizējais tieslietu ministrs, pašreizējais Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, šķiet, beidzot piemirsis smago psiholoģisko traumu, ko viņam savulaik radīja kāviens ar rabarberiem. Par to liek domāt Rasnača pēdējie izteikumi Twitter vietnē, kur viņš jau sācis runāt par boksa maču rīkošanu.

Tautas kalpa neviltotu un emocionāli krāsotu sašutumu izraisījis viņa Saeimas kolēģis, Saskaņas centra pārstāvis Andrejs Elksniņš – saskaņā ar Rasnača profilā publiski pausto pārliecību „neošovinists Andrejs Elksniņš atbalsta pedofilus, balsojot pret pedofilu apcietinājuma laika pagarināšanu”; emocionālā amatpersona pavēstījusi, ka „gribēju Elksniņu izacināt uz boksa maču, bet atcerējos, ka neesmu puišelis”.

Te nevar neatgādināt, ka Rasnača biogrāfijā jau ir bijušas skarbas vardarbības epizodes, kurās tagadējais Saeimas sekretārs, spriežot pēc viņa paša policijai sniegtajiem skaidrojumiem, bijis cietušā lomā. Citējam Rasnača paskaidrojumu par konfliktu ar nu jau bijušo dzīvesbiedri, kurš publicēts J. Rozes apgāda pirms dažiem gadiem izdotajā grāmatā Simt gudro galvu un citi zvēri:      

„Viņa paķēra no virtuves manus no laukiem atvestos rabarberu kātus (diametrā apmēram četri centimetri un aptuveni 40 centimetrus garus) un, apliecinot savu naidu un morālo vājumu, sāka sist mani no visa spēka pa seju un kaklu, un turpināja arvien skaļāk lamāties. Tas viss notika mūsu dēlu Marta un Valtera Reiņa, kā arī Ievas klātbūtnē. Es saglabāju mieru, nepretojos, vienkārši skaļi skaitīju, cik reizes viņa mani sit – viena, divas, trīs, četras...

Pēc tam rabarberi salūza, un Ārija Millere turpināja sist man ar rokām pa galvu un spert ar kāju man pa kājstarpi. Tā es izturēju līdz kādai desmitajai, vienpadsmitajai reizei, kad sāpes un pazemojums bērnu priekšā vairs nebija izturami, un mēģināju saturēt viņas rokas. Lai gan tas man izdevās, viņa vēl aktīvāk sāka spert man pa kājstarpi. Bērni kliedza un redzēja visu šo šausmīgo ainu.

Kad saskaitīto sitienu skaits jau bija krietni pāri divdesmit, uzskatīju, ka nepieciešams kaut ko darīt ar histērijā un prāta aptumsumā nonākušo sievieti. Tajā brīdī labi atcerējos Universitātes studiju laikā Kiršentāla teikto, ka līdzīgus histērijas gadījumus ir iespējams novērst tikai ar vienu no diviem līdzekļiem — histēriķis ir vai nu jāiežēlina līdz asarām, vai arī tam jāiesit pļauka, lai tas atjēgtos. Mēģināju Milleri mierināt, taču bezcerīgi. Tāpēc izvēlējos otru psihiatru ieteikto līdzekli — iesitu Ārijai Millerei pļauku.

Tam sekoja Ārijas Milleres agresivitātes noplakums, un viņa tūlīt skrēja pie tālruņa, lai zvanītu policijai. Kavēju šo viņas neapdomīgo rīcību, piespiežot tālruņa fiksācijas taustiņus. Tam sekoja Ārijas Milleres sitiens ar tālruņa klausuli man pa pieri (starp acīm, tuvāk kreisajai uzacij). Brūce no stiprā sitiena un klausules asajām kantēm bija ļoti dziļa, un no tās plūda daudz asiņu, kas pārklāja gandrīz visu seju.

Kamēr mēģināju apturēt asiņošanu, Ieva pēc Milleres lūguma izskrēja trepju telpā saukt policiju, bet Millere to mēģināja darīt pa tālruni. Ieradās divi pašvaldības policisti, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, fiksēja manus paskaidrojumus par Milleres agresīvo rīcību un aizgāja. Pēc šā notikuma, kad es biju pazemots un piekauts, nesūdzējos par Āriju Milleri nevienā iestādē, jo uzskatīju, ka šāda rīcība (sūdzēšanās par sievas vardarbību) ir vīrieša goda necienīga.”

Jāpiebilst, ka tai pašā grāmatā atrodami arī Rasnača bijušo kolēģu izteikumi no Saeimas tribīnes, kurās vieta atradusies arī nelaimīgajiem rabarberiem. „Kā man komentēt Rasnača kunga vairākos laikrakstos sniegtos paziņojumus, ka Tautas partijas deputāti esot mēģinājuši iznest kaut kādus materiālus un tos iznesuši. Es to nevaru komentēt, jo acīmredzot, ja kādu sieva regulāri sit ar slapjiem rabarberu kātiem, tad rādās ne tas vien,” savulaik izteicies Aleksandrs Kiršteins.

„Es saprotu, ka jūsu izpratnē vienlīdz viennozīmīgi ar „r” burtu sākas gan Rasnačs, gan rabarberi, gan reģistri, bet, ticiet man, manā izpratnē tā ir ļoti būtiska atšķirība,” savukārt vīpsnājis Jāzeps Šņepsts. „Manā skatījumā tik būtisks jumta likums ir jāraksta priekš uzņēmējiem, un, ticiet man, Rasnača kungs, tas nav rakstīts priekš jums, ne priekš manis kā deputāta, nav rakstīts šis likums arī priekš komercreģistra, bet tas likums ir rakstīts varbūt priekš rabarberu audzētājiem, lai viņi veiksmīgi varētu attīstīt savu biznesu, maksāt nodokļus un līdz ar to balstīt Latvijas valsts ekonomiku.”